Felicita Ertnere

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Recepcijas persona (5)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsFelicita Ertnere
KopsavilkumsFelicita Ertnere (25.06.1891.-03.09.1975.) - režisore, kustību disciplīnu pedagoģe, skatuves mākslas pedagoģe, teātra kustību konsultante, Eduarda Smiļģa līdzgaitniece.
1920. gada oktobrī, atgriezusies Latvijā, sāk strādāt par kustību pedagoģi Rīgas Tautas augstskolas dramatiskajā studijā. Drīz pēc tam Eduards Smiļģis viņu uzaicinās strādāt Dailes teātrī. Felicitai Ertnerei, ienākot Dailes teātrī, ir 30 gadu. Viņa ir vienīgā no pirmajiem , kas palika Dailes teātrī visu mūžu, kur viņas audzināmie viņu sauca par "Omīti".
Personiska informācijaFelicitas Ertneres dzimtu turpināja meita Anna, kura bija precējusies ar ķīmiķi, Lodes kieģeļu fabrikas direktoru Jāni Bērziņu un arī pati visu mūžu bija ķīmiķe. Viņiem ir meita Ingrīda Priedīte - šahiste, precējusies ar ārstu Pēteri Priedīti. Visticamāk, meita Anna piedzima attiecībās ar E. Smiļģi, bet meitu Smiļģis oficiāli gan neatzina. Interesanti, ka abi - F. Ertnere un E. Smiļģis viens otru līdz pat mūža galam uzrunāja uz "jūs".
Profesionālā darbībaPirmā saistība ar teatrālo vidi F. Ertnerei ir bijusi, kad atklāja Siguldas tautas namu. To atklājot tika iestudēta R. Blaumaņa " Indrānu "izrāde. Felicita Ertnere tajā spēlējusi Zelmiņu. Visa Ertneru ģimene piedalījusies Siguldas tautas nama celtniecībā 1911. g. (tagad Siguldas deviņgadīgā skola).
Oskara Štrausa muzikālās komēdijas "Valša sapnis" pirmizrāde Latvijas Dailes teātrī notika 1931. gada 20. maijā. Lugas inscinētājs Eduards Smiļģis, scenogrāfs un kostīmu mākslinieks Otto Skulme, deju iestudētāja Felicita Ertnere

1937. gada 2. februārī Dailes teātrī notika pirmā pastāvīgā režijas darba- J. Blizinska lugas "Pans Damazijs" pirmizrāde.
1947. gadā Felicitai Ertnerei piešķirts LPSR Nopelniem bagātās mākslas darbinieces goda nosaukums, bet 1950. gadā piešķirts LPSR Tautas sktuves mākslinieces goda nosaukums, 1971. gadā saņēma J.Dubura balvu.

*KOPĀ AR EDUARDU SMIĻĢI VEIDOTIE UZVEDUMI (kur- E. Smiļģis- inscinētājs, F. Ertnere- režisore. Līdz tam F. Ertnere minēta kā konsultante):

Kopā ar E. Smiļģi veidoti visi ievērojamākie Dailes teātra iestudējumi:
1944. gada
15. novembrī. V. Šekspīra "Romeo un Džuljeta"
13. decembrī. F. Šillera "Fiesko sazvērrestība Dženovā"
1945. gada
14. janvārī. E. Vulfā "Svētki Skangalē"
18. februārī. A. Upīša "Spartaks"
31. martā. N. Pogodina "Laiviniece"
29. jūlijā V. Lāča "Uzvara"
30. septembrī J. Raiņa "Pūt, vējiņi!"
7. novembrī. F. Rokpeļņa un J. Vanaga "Ceļa cirtēji"
1946. gada
31. janvārī. M . Gorkija "Jegors Buličevs un citi"
20. aprīlī. V. Šekspīra "Liela brēka, maza vilna"
5. novembrī V. Lavrenova "Par tiem, kas jūrā"
1947. gada
24. janvārī. J. Raiņa "Uguns un nakts"
31. maijā. Lope de Vegas "Untumniece"
27. septembrī. B. Čirkovska "Lielais lūzums"
7. novembrī J. Vanaga "Satikšanās krastā"
1948. gada
14. aprīlī. A.Ostrovska "Sniegbaltīte"
27. jūnijā. Dz. Felčera "Savaldītāja savaldīšana"
23. septembrī. F. Rokpeļņa "Raiņa jaunība"
7. novembrī. A. Šteina "Goda likums"
1949. gada
18. janvārī. Ļ Tolstoja "Anna Kareņina"
14. aprīlī. A. Brodeles "Zelta druva"
4. jūnijā. A. Puškina "Dubrovskis"
2. jūlijā. P. Bomaršē "Figaro kāzas"
21. decembrī. V. Višņevska "Neaizmirstamais 1919"
1950. gada
5. jūlijā. J. Raiņa “Indulis un Ārijā”
1951.gada
? A.Čehova Trīs māsas
1952. gada
28. martā. N. Gogoļa "Mirušās dvēseles"
1953. gada
24. oktobrī. V. Šekspīra "Romeo un Džuljeta"
1955. gada
14. jūnijā. J. Raiņa "Pūt, vēliņi"
1956. gada
6. aprīlī. F. Šillera "Mērija Stjuarte"
25. decembrī. J. Raiņa "Spēlēju, dancoju"
1957. gada
30. oktobrī. D. Ščeglova "Pasaules pilsonis"
1958. gada
21. augustā. Aspazojas "Vaidelote"
20. novembrī. S. Lāgerlēvas "Gēsta Berlings"
1959. gada
7. martā. V. Šekspīra “Hamlets"
1960. gada
20. jūlijā. V. Lāča "Poēma par vētru"
30. novembrī. Ļ. Tolstoja "Karš un miers"
1962. gada
30. janvārī J. Raiņa "Ilja Muromietis"
1963. gada
10. aprīlī. A. Arbuzoma "Mūs kaut kur gaida"

? R.Blaumaņa "Ugunī"
1964. gada
7. martā. H. Ibsena "Pērs Gints"
1965. gada
? J. Raiņa “Uguns un nakts”

*FELICITAS ERTNERES PATSTĀVĪGĀS IZRĀDES:

1937. gada
2. februārī. J. Blizinska "Pans Damazijs"
1939. gada
? Ā. Alunāna „Seši mazi bundzenieki”
1945. gada
14. jūnijā. V. Višņevska, A. Krona un V. Azarova "Un viļņojas jūra"
1948. gada
24. janvārī Dž. Gou un A. d' Juso "Dziļās saknes"
? J. Raiņa “Pūt, vējiņi!” (insc. F. Ertnere, Marga Tetere, rež. Emīls Mačs)
1949. gada
13. septembrī. G. Mdivani "Kas vainīgs?"
1950. gada
25. februārī. A. Ostrovska “Bez vainas vainīgie”
6. oktobrī. E. Skriba "Glāze ūdens"
16. decembrī. A. Ostrovska "Pēdējais upuris"
1951. gada
24. aprīlī. A. Suvorova "Ausma pār Maskavu"
9. jūnijā. A. Čehova "Trīs māsas"
19. septembrī. V. Šekspīra “Divpadsmitā nakts” (rež. F. Ertnere, M. Tetere, Osvalds Krēsliņš)
4. novembrī. K. Krapivas "Cīruļi dzied"
30. decembrī.H. Fāsta "Trīsdesmit sudraba graši"
1952. gada
14. jūnijā. M. Ļermontova "Maskarāde"
2. oktobrī. K. Goldoni. "Stulbeņi"
17. decembrī. Lope de Vegas "Valensijas atraitne"
1953. gada
10. martā. R. Vaijana "Pulkvedis Fosters atzīstas vainīgs"
17. septembrī J. Raiņa „Pūt, vējiņi!”
28. novembrī. M. Baratašvili "Spārīte" (kopā ar P. Pētersonu)
30. decembrī. A. Salinska "Bīstamais līdzgaitnieks"
1954. gada
13. martā. M. Zutnera un A. Vilka "Skabargas"
18. septembrī. N. Pogodina "Pēc balles"
1956. gada
20. janvārī. G. Zapoļskas "Panes Duļskas morāle"
1957. gada
11. septembrī. Dž. Prīstlija "Panes Duļskas morāle"
1959. gada
12. septembrī V. Vīgantes „Palmas zaļo vienmēr”
1961. gada
26. septembrī A. Parnisa "Afrodītes sala"
1962. gada
31. oktobrī. V. Vīgantes "Dienas sākas kā parasti"
1963. gada
1. janvārī. R. Blaumaņa "Ugunī"
? R. Blaumaņa “Ugunī” (rež. F. Ertnere, Velta Krūze)
1965. gada
21. janvārī. V. Vīgantes "Pēter, kur tavi dēli?"
1966. gada
12. decembrī
Dž. B. Šova „Māja, kur sirdis lūzt”
1968. gada
27. februāŗī. V. Šekspīra "Liela brēka, maza vilna"
1969. gada
20. novembrī P. Pavlovska "Elēģija"
1970. gada
22. decembrī E. Vulfa „Svētki Skangalē”
1971. gada
29. aprīlī. J. Raiņa "Indulis un Ārija" (kopā ar E. Zīl)
1972. gada
4. novembrī. V. Vīgantes "Parastais 1x1"
1973. gada
16. maijā. V. Rozova "Situācija" (kopā ar A. Liniņu)

KOPĀ AR ARNOLDU LINIŅU VEIDOTIE UZVEDUMI (A. Libiņš- inscenētājs, F. Ertnere- ržisore vai konsultante):
1972. gada
25. aprīlī. V. Šekspīra "Ričards III"
1973. gada
4. jūnijā.R. Blaumaņa "Īsa pamācība mīlēšanā"
1974. gada
28. oktobrī. R. Ibrahimbekova "Pa savu ceļu"
1975. gada
17. martā. M. Birzes "Tā nebija pēdējā diena"

Citātu galerija„Kad es atbraucu no Pēterpils, tad es domāju, ka es varēšu, ka kaut kur radīsies tādi līdzekļi, ka es varēšu veidot tādu institūtu, kur veidot tādus veselīgus, harmoniskus garā un miesā cilvēkus. Bet šis mērķis jau man paputēja, kā es saskāros ar Eduardu Smiļģi un iegrimu Dailes teātrī..."- Felicita Ertnere

“Smiļģa teātra bez Ertneres vienkārši nebūtu. Viņš bez Felicitas Ertneres vienkārši nobrauktu, sadragātu, saspridzinātu aktierus. Viņi nenonāktu līdz pirmizrādei, jo jau pirmajos mēģinājumos būtu pārtērējuši fiziskos un psihiskos spēkus. (..) Tā ir liela likteņa labvēlība, ja ir tāda Felicita Ertnere.” Mudīte Šneidere. Eduards Smiļģis. Trejgalv’s. 115.–116. lpp.
"... viņa piederēja pie visaugstākās kultūras un inteliģences pārstāvjiem, kādus man izdevies sastapt". V. Hausmanis. "Sarunas ar Felicitu Ertneri", 1977., 5. lpp.

SaiknesEduards Smiļģis - Domubiedrs
Marija Mežance-Kronenberga (1887–1967) - Draudzene
Marija Mežance-Kronenberga (1887–1967) - Studiju biedre
Nodarbesskolotāja
kultūras darbiniece
horeogrāfe
režisore
aktrise
dejotāja
kritiķe
deju kolektīva vadītāja
Dzimšanas laiks/vieta25.06.1891
Siguldas pagasts
Siguldas pagasts, Siguldas novads
Dzimusi Rīgas apriņķa Siguldas pagasta „Spriguļu” mājās, lauksaimnieka Mārtiņa ģimenē.

„Spriguļu” mājas izveidojās par savdabīgu Siguldas kultūras centru, jo Ertneru mājās viesojušies daudzi ievērojami kultūras darbinieki – Alfrēds Antmanis-Briedītis, Vilis Segliņš, Lilija Ērika, Lilija Štengele, Eduards Smiļģis un Rainis.

Ertneru dzimta bijusi viena no pilsētas inteliģentākajām un sabiedriski aktīvākajām dzimtām. Pēc pašu Ertneru atmiņām - senākā dzimtas liecība esot no 18. gs. sākuma - liels Čuguna krusts Siguldas kapos, uz kura bijis rakstīts, ka šeit apbēdīti Jānis un Mārtiņš Ertneri. Dzimta esot cēlusies no zviedriem, jo uzvārds zviedru valodā nozīmējot - ezerroze
1991.gadā blakus „Spriguļu” mājām atklāja Solveigas Vasiļjevas veidoto pieminekli Felicitai Ertnerei „Žests”.
Dzīvesvieta1896
Pečora ezers [uo] (Pečors)
"Ezerēni", Madlienas pagasts, Ogres novads, LV-5045
Kopā ar vecākiem pārceļas uz Suntažu "Ezerēniem" netālu no Madlienas

00.10.1920
Rīga
Rīga

1928
Vīne
Vienna, Austria
Divus mēnešus dzīvo Vīnē
Izglītība1900 – 1904
Madlienas draudzes skola
Madliena
Madliena, Madlienas pagasts, Ogres novads

1904 – 1911
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Rīga
Rīga

1912
Paula Leshafta Augstākie sieviešu kursi
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Iestājas Pēterburgas P. Leshafta Augstāko sieviešu kursu Vispārizglītojošajā nodaļā.


1914 – 1917
P. Leshafta Fiziskās audzināšanas institūts
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1919
Sofijas Aueres ritmiskās vingrošanas un plastikas studija
Darbavieta1891
Madliena
Madliena, Madlienas pagasts, Ogres novads

Iet ganos kopš 4 gadu vecuma


1917 – 1920
Lunačarska skola-internāts
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia
strādā par fiziskās audzināšanas skolotāju

00.10.1920
Rīgas Tautas augstskola
Rīga
Rīga
Strādā par kustību disciplīnas pasniedzēju Tautas augstskolas dramatiskajā studijā.

00.12.1920
Dailes teātris
Rīga
Rīga
Sāk strādāt par kustību konsultanti Dailes teātrī.

1921 – 1938
Zeltmata Latvju dramatiskie kursi
Strādā par ritmoplastikas pasniedzēju

1940 – 1941
Latvijas PSR Valsts operas un baleta teātris
Rīga
Rīga
Sezonu strādā par režisori

00.10.1944 – 00.09.1975
Dailes teātris

režisore.

Kopš 1957. gada ir pensionāre, bet turpina darbu Dailes teātrī.


1951 – 1951
Dailes teātris
Rīga
Rīga
Eduarda Smilģa studiju laikā Maskavā vairākus mēnešus ir Dailes teātra galvenā režisora vietas izpildītāja

1970 – 1970
Dažus mēnešus ir Dailes teātra galvenā režisora vietas izpildītāja
CeļojumsFrancija
France

1923
Vācija
Germany
Studiju nolūkos apceļo Vācijas pilsētas- Berlīni, Helleravu, Drēzdeni, Minheni

1924
Itālija
Italy

1936 – 1936
Eiropa
Europe
Apceļo Vāciju, Poliju, Čehoslovākiju, Austriju, Ungāriju un Franciju
Miršanas laiks/vieta03.09.1975
Rīga
Rīga
Apglabāts09.09.1975
Raiņa kapi
Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026
Apglabāta līdzās Eduardam Smiļģim
ApbalvojumiJēkaba Dubura balva
1971

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 20.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Siguldas pagasts
(Siguldas pagasts, Siguldas novads)
25.06.1891Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Pečora ezers [uo] (Pečors)
("Ezerēni", Madlienas pagasts, Ogres novads, LV-5045)
1896DzīvesvietaEzers
3Rīga
(Rīga)
01.10.1920DzīvesvietaPilsēta
4Vīne
(Vienna, Austria)
1928DzīvesvietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
03.09.1975Miršanas laiks/vietaPilsēta
6Raiņa kapi
(Aizsaules iela 1, Rīga, LV-1026)
09.09.1975ApglabātsKapsēta
7Madliena
(Madliena, Madlienas pagasts, Ogres novads)
1900 - 1904IzglītībaCiems
8Rīga
(Rīga)
1904 - 1911IzglītībaPilsēta
9Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1912IzglītībaPilsēta
10Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1914 - 1917IzglītībaPilsēta
11Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1917 - 1920DarbavietaPilsēta
12Rīga
(Rīga)
01.10.1920DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
01.12.1920DarbavietaPilsēta
14Rīga
(Rīga)
1940 - 1941DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1951 - 1951DarbavietaPilsēta
16Madliena
(Madliena, Madlienas pagasts, Ogres novads)
1891DarbavietaCiems
17Vācija
(Germany)
1923CeļojumsValsts
18Itālija
(Italy)
1924CeļojumsValsts
19Francija
(France)
(Nav norādīts)CeļojumsValsts
20Eiropa
(Europe)
1936 - 1936CeļojumsReģions, apgabals

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.