Ernsts Plātess
13.08.1821 – 17.08.1887
ERNSTS Arnolds PLĀTESS (Plates, 1821 - 1887) ir Baltijas vācu vai varbūt latviešu cilmes grāmatizdevējs. Viņš apguva izdevēja amatu Jelgavā firmā "Stefenhāgens un dēls" (1836-1841), vēlāk papildināja zināšanas Pēterburgā (1848-51), bet 1851. gadā atgriezās Rīgā un sāka strādāt Hartunga apgādā kā līdzīpašnieks, bet 1858. gada nogalē pārpērk L. Hartunga daļu un iegūst apgādu savā īpašumā. 1859. gadā iznāk vismaz 11 pirmās grāmatas Plātesa apgādā. Plātess kopā ar Ludvigu Hartungu 1856. gadā nodibina un izdod laikrakstu "Mājas Viesis", tā pirmais redaktors - Ansis Leitāns.
Plātess ir viens no galvenajiem Rīgas latviešu grāmatu un un kalendāru izdevējiem, jau 1859. gada izdevumi liecina, ka viņš orientējas galvenokārt uz latviešu lasītāju - no 11 izdevumiem tikai divi ir vāciski, starp pirmajiem Plātesa apgāda izdevumiem ir Anša Leitāna, Andreja Šulmaņa un Indriķa Alunāna darbi.
Ernsts Plātess ir izdevis Vidzemes kalendāru "Vidzemes vecā un jaunā laika grāmata" (1860-1915), pirmo latviešu autora latviešu literatūras vēsturi - Bernharda Dīriķa "Latviešu rakstniecība" (1860), kā arī mācību grāmatas, piemēram Ludviga Hērvāgena "Skolas maize" (1867, 1886 ), ģeogrāfijas, rēķināšanas, latviešu un krievu valodas mācību grāmatas, kā arī Ernsta Dinsberga "Etnogrāfija" (1876); Plātess izdevis arī reliģiska satura literatūru latviešu valodā un dziesmu grāmatas kordziedāšanai "Dziesmu kronis", "100 dziesmas un ziņģes" utml.
Lai gan Ernsts Plātess nebija jaunlatvietis un nepiederēja nacionāli noskaņotajām latviešu aprindām, tomēr viņš kopā ar Juri Caunīti, Juri Alunānu, Kasparu Biezbārdi, Ansi Leitānu un citiem parakstīja 1861. gada 7. septembrī Baltijas ģenerālgubernatoram A. Suvorovam iesniegto vēstuli - lūgumu atļaut Rīgā izveidot savu latviešu literāro organizāciju - Latviešu valodas un literatūras biedrību. Lūgums tika noraidīts, tomēr idejiski šis fakts uzskatāms par 1868. gadā dibinātās Rīgas Latviešu biedrības priekšvēstnesi.
1861. gadā, "Mājas Viesa" redakcijai un Baltijas vācu konservatīvo aprindu attiecībām saasinoties, domājams, pēc Ernesta Plātesa ieteikuma laikraksts atsacījās no turpmākas sadarbības ar jaunlatviešiem un nacionālā koncepta propagandas, pievēršoties rāmākas, konservatīvas ievirzes ziņu apskatam, galvenokārt izklaidējoša satura vācu daiļliteratūras brīvu tulkojumu un populārzinātnisku rakstu publikācijām.
Dzimšanas laiks/vieta
13.08.1821
Jelgava
Miršanas laiks/vieta
17.08.1887
Rīga
Personiska informācija
Ernsta Arnolda PLĀTESA (Plates, 1821-1887) tēvs ir Georgs Plātess, māte Anna, dzimusi Lanke (Lancke).
Plātess ir precējies: 1844. gadā - ar Katrīnu Elizabeti Lankovsku (Lankowsky, 1817-1866) no Jelgavas; 1875. gada 14. septembrī otrajā laulībā - ar Faniju Šmiti (Fanny Schmidt).
Ernsta Arnolda Plātesa dēls Ernsts Arnolds Plātess (Plates, 1852-1915) arī ir grāmatizdevējs.
Ziņas no: Deutschbaltisches biographisches Lexikon. Köln, Wien: Böhlau Verlag, 1970, S.594; Mājas Viesis, nr.28 (11.07.1866); Rigasche Stadtblätter, nr.29 (14.07.1866); Mājas Viesis, nr.38 (20.09.1875).
Profesionālā darbība
Izdevējs un apgāda vadītājs
1851-1857: Ludviga Hartunga apgāda un izdevniecības darbinieks un līdzīpašnieks.
1858-1887: apgāda un izdevniecības "Ernst Plates" tipogrāfijas dibinātājs un vadītājs.
1864: grāmatveikala dibinātājs un vadītājs.
Izdevis ap 170 dažāda nosaukuma darbu latviešu valodā, nelielu daļu - arī vācu valodā.
Citātu galerija
Plates nu bija tas vīrs, kas nevienu darbu neatstāja pa pusei darītu. Tā arī reiz priekš latviešu tautas iesācis strādāt, viņš nedevās ar to mierā, tai tikai apgādādams avīzi, bet gribēja pūlēties visai latviešu rakstniecībai par labu, un to darīdams, viņš palika par latviešu grāmatu apgādātāju. Ar kādu veiksmi un sekmi viņš šinī laukā strādājis, no tam liecina viņa plašais grāmtu apgādiens; varam droši sacīt, ka nav neviena grāmatu lasītāja, kas nebūtu lasījis vismazākais kādu no viņa apgādātiem rakstiem. Kā grāmatu apgādātājam viņam lieli nopelni latviešu rakstniecības pacelšanas ziņā (..), tās [Platesa grāmatas] ieradināja latviešus lasīt, mīlēt grāmatas.
Nekrologs. Mājas Viesis, nr. 33 (15.08.1887).
Saiknes
Arnolds Plātess - Dēls
Nodarbes
Dzimtais vārds
Ernst Arnold Plates
Papildu vārdi
Arnold
Izglītība
06.04.1836–1847
Izdevniecība "J. F. Stefenhāgens un dēls" (1801–1919)
Jelgava
Apguvis amatu, strādā Jelgavā līdz izceļošanai uz Pēterburgu. Datums precizēts pēc:Ernsts Plates. Rota, nr. 16 (22.04.1886).
1848–1851
Sanktpēterburga
amata apguve
Darbavieta
1851–1857
Apgāds "Ludwig Hartung"
Kungu un Mārstaļu ielas stūris, Rīga
Grāmatu apgāda un izdevniecības līdzīpašnieks
1856
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
Kopā ar L. Hartungu laikraksta dibinātājs un izdevējs, pēc Anša Leitāna nāves (1874) avīzes oficiālais redaktors.
1858–1887
Izdevniecība "E. Plates"
Mārstaļu iela, Rīga
Pēc Hartunga apgāda daļu atpirkšanas (1858) E.Plātesa apgāda un izdevniecības dibinātājs un vadītājs. 1864 atver arī grāmatveikalu. Pēc E.Plātesa apgādu un izdevniecību pārņem viņa dēls Arnolds Plātess (1852-1915).
11.05.1874–30.01.1887
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
Laikraksta "Mājas Viesis" redaktors
31.01.1887–07.08.1887
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
Laikraksta redaktors kopā ar dēlu Arnoldu Plātesu.
Dalība organizācijās
1869–1887
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Rīga
Biedrības loceklis
Apglabāts
21.08.1887
Rīgas Lielie kapi
Pēc v.st. 9.08, izvadīts Rīgā, no Pētera baznīcas, bēres kupli apmeklētas, piedalījušies arī biedrību "Gutenberg", "Liederkranz", "Männer-gesang-Verein", "Rīgas airētāju biedrības", "Rīgas pilsētas gvardijas" pārstāvji, izvadīja mācītājs Helmans (Hellmann).No: Ernst Plates paglabāšana 9. augusta dienā. Mājas Viesis, nr. 33 (15.08.1887).