Ernsts Plātess

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Recepcijas persona (9)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsErnsts Plātess
Papildu vārdiArnold
Dzimtais vārdsErnst Arnold Plates
Saitehttp://lgdb.lnb.lv/index/person/148/
KopsavilkumsERNSTS Arnolds PLĀTESS (Plates, 1821 - 1887) ir Baltijas vācu vai varbūt latviešu cilmes grāmatizdevējs. Viņš apguva izdevēja amatu Jelgavā firmā "Stefenhāgens un dēls" (1836-1841), vēlāk papildināja zināšanas Pēterburgā (1848-51), bet 1851. gadā atgriezās Rīgā un sāka strādāt Hartunga apgādā kā līdzīpašnieks, bet 1858. gada nogalē pārpērk L. Hartunga daļu un iegūst apgādu savā īpašumā. 1859. gadā iznāk vismaz 11 pirmās grāmatas Plātesa apgādā. Plātess kopā ar Ludvigu Hartungu 1856. gadā nodibina un izdod laikrakstu "Mājas Viesis", tā pirmais redaktors - Ansis Leitāns.
Plātess ir viens no galvenajiem Rīgas latviešu grāmatu un un kalendāru izdevējiem, jau 1859. gada izdevumi liecina, ka viņš orientējas galvenokārt uz latviešu lasītāju - no 11 izdevumiem tikai divi ir vāciski, starp pirmajiem Plātesa apgāda izdevumiem ir Anša Leitāna, Andreja Šulmaņa un Indriķa Alunāna darbi.
Ernsts Plātess ir izdevis Vidzemes kalendāru "Vidzemes vecā un jaunā laika grāmata" (1860-1915), pirmo latviešu autora latviešu literatūras vēsturi - Bernharda Dīriķa "Latviešu rakstniecība" (1860), kā arī mācību grāmatas, piemēram Ludviga Hērvāgena "Skolas maize" (1867, 1886 {10}), ģeogrāfijas, rēķināšanas, latviešu un krievu valodas mācību grāmatas, kā arī Ernsta Dinsberga "Etnogrāfija" (1876); Plātess izdevis arī reliģiska satura literatūru latviešu valodā un dziesmu grāmatas kordziedāšanai "Dziesmu kronis", "100 dziesmas un ziņģes" utml.
Lai gan Ernsts Plātess nebija jaunlatvietis un nepiederēja nacionāli noskaņotajām latviešu aprindām, tomēr viņš kopā ar Juri Caunīti, Juri Alunānu, Kasparu Biezbārdi, Ansi Leitānu un citiem parakstīja 1861. gada 7. septembrī Baltijas ģenerālgubernatoram A. Suvorovam iesniegto vēstuli - lūgumu atļaut Rīgā izveidot savu latviešu literāro organizāciju - Latviešu valodas un literatūras biedrību. Lūgums tika noraidīts, tomēr idejiski šis fakts uzskatāms par 1868. gadā dibinātās Rīgas Latviešu biedrības priekšvēstnesi.
1861. gadā, "Mājas Viesa" redakcijai un Baltijas vācu konservatīvo aprindu attiecībām saasinoties, domājams, pēc Ernesta Plātesa ieteikuma laikraksts atsacījās no turpmākas sadarbības ar jaunlatviešiem un nacionālā koncepta propagandas, pievēršoties rāmākas, konservatīvas ievirzes ziņu apskatam, galvenokārt izklaidējoša satura vācu daiļliteratūras brīvu tulkojumu un populārzinātnisku rakstu publikācijām.
Personiska informācijaErnsta Arnolda PLĀTESA (Plates, 1821-1887) tēvs ir Georgs Plātess, māte Anna, dzimusi Lanke (Lancke).
Plātess ir precējies: 1844. gadā - ar Katrīnu Elizabeti Lankovsku (Lankowsky, 1817-1866) no Jelgavas; 1875. gada 14. septembrī otrajā laulībā - ar Faniju Šmiti (Fanny Schmidt).
Ernsta Arnolda Plātesa dēls Ernsts Arnolds Plātess (Plates, 1852-1915) arī ir grāmatizdevējs.

Ziņas no: Deutschbaltisches biographisches Lexikon. Köln, Wien: Böhlau Verlag, 1970, S.594; Mājas Viesis, nr.28 (11.07.1866); Rigasche Stadtblätter, nr.29 (14.07.1866); Mājas Viesis, nr.38 (20.09.1875).
Profesionālā darbība

Izdevējs un apgāda vadītājs

1851-1857: Ludviga Hartunga apgāda un izdevniecības darbinieks un līdzīpašnieks.
1858-1887: apgāda un izdevniecības "Ernst Plates" tipogrāfijas dibinātājs un vadītājs.
1864: grāmatveikala dibinātājs un vadītājs.

Izdevis ap 170 dažāda nosaukuma darbu latviešu valodā, nelielu daļu - arī vācu valodā.
Citātu galerijaPlates nu bija tas vīrs, kas nevienu darbu neatstāja pa pusei darītu. Tā arī reiz priekš latviešu tautas iesācis strādāt, viņš nedevās ar to mierā, tai tikai apgādādams avīzi, bet gribēja pūlēties visai latviešu rakstniecībai par labu, un to darīdams, viņš palika par latviešu grāmatu apgādātāju. Ar kādu veiksmi un sekmi viņš šinī laukā strādājis, no tam liecina viņa plašais grāmtu apgādiens; varam droši sacīt, ka nav neviena grāmatu lasītāja, kas nebūtu lasījis vismazākais kādu no viņa apgādātiem rakstiem. Kā grāmatu apgādātājam viņam lieli nopelni latviešu rakstniecības pacelšanas ziņā (..), tās [Platesa grāmatas] ieradināja latviešus lasīt, mīlēt grāmatas.
Nekrologs. Mājas Viesis, nr. 33 (15.08.1887).
SaiknesArnolds Plātess (1852–1915) - Dēls
Nodarbesgrāmatizdevējs
izdevējs
Dzimšanas laiks/vieta13.08.1821
Jelgava
Jelgava
Izglītība06.04.1836 – 1847 (Datums nav precīzs)
Izdevniecība "J. F. Stefenhāgens un dēls"
Jelgava
Jelgava

Apguvis amatu, strādā Jelgavā līdz izceļošanai uz Pēterburgu. Datums precizēts pēc:

Ernsts Plates. Rota, nr. 16 (22.04.1886).


1848 – 1851
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

amata apguve

Darbavieta1851 – 1857
Apgāds "Ludwig Hartung"
Kungu un Mārstaļu ielas stūris, Rīga
Kungu iela, Rīga
Grāmatu apgāda un izdevniecības līdzīpašnieks

1856
Laikraksts "Mājas Viesis" (1856–1910)
Rīga
Rīga
Kopā ar L. Hartungu laikraksta dibinātājs un izdevējs, pēc Anša Leitāna nāves (1874) avīzes oficiālais redaktors.

1858 – 1887
Izdevniecība "E. Plates"
Mārstaļu iela, Rīga
Mārstaļu iela, Rīga

Pēc Hartunga apgāda daļu atpirkšanas (1858) E.Plātesa apgāda un izdevniecības dibinātājs un vadītājs.
1864 atver arī grāmatveikalu. Pēc E.Plātesa apgādu un izdevniecību pārņem viņa dēls Arnolds Plātess (1852-1915).

Dalība organizācijās1869 – 1887
Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība
Rīga
Rīga
Biedrības loceklis
Miršanas laiks/vieta17.08.1887
Rīga
Rīga
Apglabāts21.08.1887
Rīgas Lielie kapi
Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013

Pēc v.st. 9.08, izvadīts Rīgā, no Pētera baznīcas, bēres kupli apmeklētas, piedalījušies arī biedrību "Gutenberg", "Liederkranz", "Männer-gesang-Verein", "Rīgas airētāju biedrības", "Rīgas pilsētas gvardijas" pārstāvji, izvadīja mācītājs Helmans (Hellmann).

No: Ernst Plates paglabāšana 9. augusta dienā. Mājas Viesis, nr. 33 (15.08.1887).

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Jelgava
(Jelgava)
13.08.1821Dzimšanas laiks/vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
17.08.1887Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Rīgas Lielie kapi
(Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, Latvija, LV-1013)
21.08.1887ApglabātsKapsēta
4Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1848 - 1851IzglītībaPilsēta
5Jelgava
(Jelgava)
06.04.1836 - 1847IzglītībaPilsēta
6Kungu un Mārstaļu ielas stūris, Rīga
(Kungu iela, Rīga)
1851 - 1857DarbavietaĒka, māja
7Mārstaļu iela, Rīga1858 - 1887DarbavietaIela
8Rīga
(Rīga)
1856DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1869 - 1887Dalība organizācijāsPilsēta
Ernstam Plātesam – 13. augustā 200 gadu

Grāmatizdevējs un apgāda “Ernst Plates” dibinātājs Ernsts Arnolds Plātess ir dzimis 1821. gadā Jelgavā. Iemaņas grāmatniecībā un izdevējdarbībā viņš apguva dzimtajā pilsētā pie Stefenhāgeniem, pēc tam amata prasmē papildinājās arī Pēterburgā. 1851. gadā viņš atgriezās Rīgā un strādāja Ludviga Hartunga izdevniecībā. 1858. gadā Plātess kļuva par uzņēmuma vienīgo īpašnieku. Ar nākošā gada janvāri sāka nākt klajā pirmās grāmatas apgādā “Ernst Plates”. 1865. gadā Plātesa apgāds pārcēlās no iepriekšējās darbības vietas Kungu un Mārstaļu ielas stūrī uz namu pie Pētera baznīcas. Vecās fotogrāfijās labi redzams to rotājošais uzraksts Ernst Plates. Savukārt Platesa grāmatveikals atradās pie t.s. Šāļu vārtiem (ielas galā, kas veda no Daugavmalas gar Rīgas rātsnamu) – to jauki apdziedājis Ansis Leitāns: “Apskatījis Daugavu, kur ledus vēl stāv cieti / Un citu vēl, kas man var derēt lieti, / Pie Šāļu vārtiem mūsu bodē gāju: / Un tikko iekšā biju spēris kāju, / Te Jensen madāma man savas bēdas sūdzās / Un vairāk grāmatas, lai gādā – tā tā lūdzās; / Jo trūkstot vēl daudz un avīzes arī - / Lai gādājot, lai gādājot, - tā lūdzās par vari (..). Errīgs nu steidzos pa Šāļielu uz iekšu, / Bet arr` te lāga netiku uz priekšu: / Draugi voi cik, mani ķer aiz rokas, / Lai čaju ietot dzert – ak tavas mokas!” (1864).

1887. gada vasarā Plātess mira un 21. augustā viņu izvadīja no ļaužu pārpilnās Pētera baznīcas uz Lielajiem kapiem. Uzņēmums “Ernst Plates” turpināja Rīgā darboties līdz Otrajam pasaules karam, 1940. gada jūlijā tas tika nacionalizēts.

Ernsts Plātess 19. gadsimta otrajā pusē bija viens no galvenajiem Vidzemes latviešu grāmatu izdevējiem, viņš publicējis ap 170 dažāda satura darbus, to vidū arī mācību grāmatas rēķināšanā, lasīšanā, ģeogrāfijā, latviešu un krievu valodas apguvē. Ernests Plātess bija arī latviešu turpinājumizdevumu drukātājs, viņa apgādā tika publicēts Vidzemes kalendārs, kā arī – pēc Hartunga un Platesa iniciatīvas - ar 1856. gadu sāka iznāk jauns latviešu laikraksts “Mājas Viesis”.

Ernsts Plātess piederēja demokrātiski noskaņotajam Baltijas vācu sabiedrības spārnam, 1850gadu otrajā pusē un 1860gadu sākumā viņš atbalstīja latviešu pašnoteikšanās centienus, tai skaitā latviešu biedrības dibināšanu, jau no apgāda “Ernst Plates” pastāvēšanas pirmajiem gadiem tajā tika drukātas galvenokārt grāmatas latviešu valodā. Tomēr jaunlatviešu un Baltijas vācu konservatīvo aprindu attiecībām saasinoties, Platess izvēlējās miermīlīgu un iecietīgu ceļu, arī laikrakstu “Mājas Viesis” ievirzot konservatīvā gultnē. Dziļu cieņu pret Ernstu Plātesu mūža garumā saglabāja latviešu pirmās paaudzes literāti Ernests Dinsbergs un Ansis Leitāns, Rīgas skolotāji Miķelis Cirītis un Juris Caunītis, viņu spalvai pieder arī virkne apsveikuma dzejoļu Plātesa jubilejās.

Mārča Reinberga un Ernesta Dinberga “Ziņģē par Rīgu un viņas dzīvi” (1860-1865) tieši Plātesa izdevniecība tiek minēta kā viena no galvenajām Rīgas latviešu kultūras zīmēm. Noslēgumā neliels ieskats ziņģes fragmentā:

“Aizmirsu gandrīz patiesi / Mūsu mīļo Mājas Viesi,

Kas še Rīgā tiek apgādāts / Un ar gudru ziņ` izstrādāts.

Jaunas ziņas visas, kādas / Tik jo derīgākas rādās,

Tur ik reizes liktas iekšā, / Lai nāk lasītājiem priekšā (..).

Tur pie Pēt`ra baznīcas / Iekš tās ielas tuvākas,

Iraid Plātes drukātava, / Kam pie latviešiem ir slava;

Tur ar driķēšanu strādā / Labus rakstus ļaudīm gādā.

Turpat arī branga, glīta / Grāmatbode ietaisīta.

Visas grāmatas tur dabū / Pirkt, ko izmeklē par labu.

Tāpat Mājas Viesi arī / Tur tu pastellēt sev vari.”

Māra Grudule

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.