Emīls Fross

1 bilde

04.03.1904 – 24.05.1943

Emīls Fross (1904–1943) – dzejnieks, literatūrkritiķis, tulkotājs. Atdzejojis Annas Ahmatovas, Bertolda Brehta, u. c. darbus, rakstījis dzejoļus, recenzijas un marksisma estētikā balstītus literatūrteorētiskus rakstus (žurnālos "Latvju Grāmata", "Kreisā Fronte", "Tribīne" u.c.). Sarakstījis pirmo grāmatu par Linarda Laicena daiļradi "Linards Laicens" (1928). Strādājis žurnāla "Celtne" redakcijā, bijis latviešu teātra "Skatuve" literārās daļas vadītājs. Publicējis partijiskus rakstus par dramaturģijas, teātra, literārās meistarības jautājumiem. 

Dzimšanas laiks/vieta

04.03.1904
Nīgrande
Dzimis Nīgrandes pagasta "Elkos".

Miršanas laiks/vieta

24.05.1943
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība

Personiska informācija

Dzimis amatnieka ģimenē. 

Darbojies LKP legālajās organizācijās.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija
1924: oriģināldzejolis "Ceļā" laikrakstā "Sociāldemokrāts" (16.01.)

Grāmatas
1928: "Linards Laicens" (par Linarda Laicena daiļradi)
1975: izlase "Ceļš" 

Rakstījis dzejoļus, recenzijas par Raiņa, K. Zariņa, J. Plauža, A. Griguļa u. c. autoru darbiem, uz marksisma estētiku balstītus literatūrteorētiskus rakstus (žurnālos "Latvju Grāmata", "Kreisā Fronte", "Tribīne" u. c.). 

Publicējis partijiskus rakstus par dramaturģiju, teātra, literatūras meistarības jautājumiem, par A. Kurciju, J. Sudrabkalnu, A. Upīti, A. Beliju, G. Hauptmani, Ē. Veinertu u.c. 

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

Pirmais tulkojums
1924: 
I. Ērenburga dzejolis "Mūsu bērnu bērni reiz brīnīsies..." laikrakstā "Sociāldemokrāts" (06.01.)

Lugas
1934:
F. Volfa "Zemnieks Becs" (teātrī)
1936: K. Goldoni "Jocīgs gadījums" (teātrī)

Atdzejojis A. Ahmatovas, B. Brehta, N. Tihonova, Ē. Veinerta darbus.

Citātu galerija

PAR EMĪLU FROSU

"Atceros, ar kādu labsajūtu viņš mājā sēdās pie liela rakstāmgalda. Nolika uz tā balta papīra paku, paskatījās uz grīdu – tur bija sakrautas grāmatas augstās kaudzēs, bet tā, lai neapgāztos. Un – sajutās "formā": var strādāt, var rakstīt.
Fross rakstīja viegli un gandrīz bez labojumiem. Pastaigāja pa istabu. Tad sēdās un rakstīja. Nesvītroja un nepārrakstīja. Citreiz diktēja, un es rakstīju uz mašīnītes. Sūrojās, ka nav aparāta, kas domas – tādas spraigas, skrejošas – momentā fiksētu. Mīlēja strādāt pa naktīm. Dažreiz naktī, beidzis strādāt, modināja mani, lai izlasītu uzrakstīto, lai dzirdētu, kā skan, un uzklausītu manu kritiku. Piemēram, dramatizējot lugu "Dullais Dauka", viņš teica: "Paklausies nu, kā Daucītim tagad klājas..."
Fross sirsnīgi iemīlēja to literāro darbu varoņus, pie kuriem strādāja. Nepazina atpūtas ne svētdienās, ne atvaļinājuma laikā. Prata slimot, nezaudējot optimismu un interesi par darbu, slimojot nepārtrauca strādāt... Mīlēja lasīt vairākas grāmatas vienlaikus. Motivēja ar to, ka tās viena otru papildinot.
Frosam nebija viegli tikt galā ar to daudzumu tēmu, ar kādām vai pastāvīgi bija pilna galva. Smējās: "Labprāt uzdāvātu, kam vajadzība". Un mūsu mājas kaimiņš, krievu rakstnieks Sergejs Ivanovs, to izmantoja. Šad tad iegriezās pie mums. Tad Fross viņam ieteica ne tikai labu tēmu literāram darbam, bet turpat uz vietas izklāstīja pat darba kompozīciju."

Blūmfelde, Austra. Atmiņas par Emīlu Frosu. Padomju Zeme, nr. 63, 29.05.1973.

"Nav precīzu datu par Frosa valodību, bet šķiet, ka viņš ar mūsu pašreizējiem poliglotiem varētu godam sacensties. Interesanti: cik valodu tad Fross prata? Lūkosim saskaitīt. Latviešu, pats par sevi saprotams. No 1910. gada līdz bēgļu laikam Rozenbahi dzīvoja Lietuvā, Zidiku pagasta Viļotes ciemā, netālu no mūsu Vaiņodes. Jādomā, ka Fross, lingvistiski apdāvināts būdams, iemācījies, kaut vai no kaimiņu puikām, arī leišu valodu. Gustavs Krauja, Frosa skolasbiedrs Pampāļu skolā, stāsta, ka "viņš jau toreiz prata krievu valodu, lasīja Puškinu oriģinālā". Austra Blūmfelde pasvītro Frosa principu – tulkot tikai no oriģinālvalodām. Pašķirstām Frosa bibliogrāfiju un redzam, ka viņš tulkojis krievu, vācu, baltkrievu, latviešu (kādu Andreja Kurcija stāstu vāciski), lietuviešu, itāliešu autorus. Tātad trīs valodas vēl nāk klāt. Lidija Pārupe no savas puses jau nosauktajām valodām piemetina vēl angļu un franču. Frosa māsa Lūcija papildina: "Emīls lasīja talmudu (..) Pašmācības ceļā iemācījās ebreju valodu. Reiz braucām uz Liepāju, un Emīls vilcienā sāka ebrejiski runāt ar meža uzpircējiem; tie viņu noturēja par ebreju." Tātad Fross pratis vismaz deviņas valodas. Tas nav maz."

Ancītis, Valdemārs. Faktu un atziņu mozaīka par Emīlu Frosu. Karogs, nr. 3, 01.03.1979.

Dzimtais vārds

Fricis Emīls Rozenbahs

Pseidonīms

Fro

Izglītība

1917–1920
Velēnas draudzes skola
Draudzesskola

1921–1923
Jelgavas pedagoģiskā skola
Jelgava

1924–1926
Liepājas Valsts 1. ģimnāzija
Ausekļa iela 9, Liepāja

1926–1928
Latvijas Universitāte
Rīga
Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: ekonomika.

Darbavieta

1927–1928
Žurnāls "Darba Jaunatnes Ceļš"
Līdzstrādnieks.

1928–1929
Rīga
Kasieris un pārdevējs grāmatu veikalā "Daile un darbs". 

1931
Berlīne
Strādājis PSRS Tirdzniecības pārstāvniecībā Berlīnē.

1932–1934
Žurnāls "Celtne" (1929–1937)
Maskava
Strādājis redakcijā.

1934
Maskavas latviešu teātris "Skatuve"
Maskava
Literārās daļas vadītājs.

Emigrē

1930
Padomju Sociālistisko Republiku Savienība

Apcietinājums

11.10.1936
Maskava