Eglons Pēters Spēks
09.04.1925 – 27.02.1991
Eglons Pēteris Spēks (1925–1991) – jūrnieks un rakstnieks. Divu romānu un īsprozas krājuma autors. 1945. gadā nonācis Zviedrijā, apguvis tālbraucēja stūrmaņa profesiju, darba gaitās nonācis dažādās zemēs un piestājis dažādās pasaules ostā. Jūrnieku ikdienas dzīve, tālajās zemēs un svešos ļaudīs pieredzētais, kā arī paša trimdniecības pārdzīvojumi devuši vielu stāstu un noveļu grāmatām, tāpat arī būtiska proza tematiskā līnija - leģionāra un mežabrāļa gaitās pieredzētais.
Dzimšanas laiks/vieta
09.04.1925
Liepāja
Miršanas laiks/vieta
27.02.1991
Vesterosa
Personiska informācija
Dzimis koktirgotāja ģimenē.
1945: rudenī ar airu laivu kopā ar brāli izdevies no Kurzemes nokļūt Zviedrijā.
Mudīte Austriņa: "Šogad kustīgi kļuvuši arī literāti. Tā nesen pašā aukstākā Ņujorkas ziemas vakarā no tuvu tālumu brīnumiem, likās, bija jānoreibst. No sava zviedru kuģa uz dienu bija nokāpis Eglons Spēks, latviešu rakstnieks un jūrnieks, kā viņu priekšā stādījā dzejnieks Linards Tauns, un ko viņš pats dedzīgi pārlaboja: "Tikai jūrnieks", jo pirms mesties rakstīšanā, un to viņš nolēmis, uz jūras tomēr vēl esot jāatsvaidzinot atmiņas. Eglons Spēks ciemojās mūsu Ņujorkas pudurī līdz pusnaktij. [..] Mēs gribam būt kopā, mēs spītējam laikam un tālumam, un tā laikam ir viena no mūsu jaukākām spītībām. Jo visiem kopā būt kā kādreiz Rīgā, tas ir un, šķiet, būs vēl ilgi sapņu sapnis. / Latvija, 1958, 5. apr.
Profesionālā darbība
Literārā darbība
Rakstniecībai pievērsies, dzejnieces Veronikas Strēlertes mudināts.
1952: pirmā publikācija - stāsts "Nakts Krētā" mēnešrakstā "Ceļa Zīmes", 9. numurā.
Īsprozas darbi un fragmenti no romāniem publicēti laikrakstos "Latvija Amerikā", "Latvju Vārds", "Latvija", mēnešrakstos "Ceļa Zīmes", "Jaunā Gaita", žurnālā "Daugavas Vanagi".
1959: piedalījās jauno rakstnieku vakarā Stokholmā; 1960: piedalījās Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības (ELJA) VII kongresā Gēteborgā.
1965: 13. februārī laikrakstā "Laiks" publicēta ziņa, ka Eglons Spēks "raksta savu pirmo romānu par jūrbraucēju gaitām, arī pats kā zviedru tankkuģa stūrmanis piedzīvojis dažu drāmatisku brīdi. Aizvadītajā Jaungada naktī, Amerikas krasta tuvumā, pie stūres rata stāvot, viņš „par mata platumu" novērsis sadursmi ar pretimbraucēju kuģi."
1967: maijā Vesterosā piedalījās latviešu Jaunatnes dienās, arī literārajā vakarā.
Literārie darbi
1970: stāstu un noveļu krājums "Es redzēju jūriņāi".
1973: romāns "M. T. Viktorija"; fragmenti periodikā publicēti ar nosaukumu "Eļļas kuģis Viktorija".
1976: "Montreālas Latviešu biedrības Ziņotājā" publicēts fragments no romāna "Zebrus".
1981: periodikā laikrakstā "Latvija" fragments no autobiogrāfiska darba "Dzintarjūras vasara 1981".
1987: romāns "Zvaigzne vētrā".
Tulkotājs
1956: Veino Linna romānu "Nezināmajam kareivim" (oriģinālnosaukums "Krusti Karēlijā) (Kopenhāgena: Imanta).
Citātu galerija
Par stāstu un noveļu krājumu "Es redzēju jūriņāi" (Mineapole, 1970)
"Šīs grāmatas publicēšana ir "vēsturisks" notikums mūsu rakstniecībā, jo tā ir grāmata, ko sarakstījis profesionāls jūrnieks. [..] Eglons Spēks Ir raitas un gleznainas valodas meistars, un viņa stils liecina nevien par dotībām, bet arī par ilgu un rūpīgu darbu. [..] Ar jūrniekiem raksturīgā žargona lietošanu Eglons Spēks ir bijis atturīgs. Un tas ir labi. Citādi viņš būtu kļuvis banāls, tāpat kā viens otrs mūsu rakstnieks ar pārmērīgu karavīru žargona lietošanu. [..] Eglons Spēks jau ar pirmo grāmatu mūsu literatūrā ienāk nevis kā iesācējs, bet kā nobriedis rakstnieks. Jau stāsta Lidzivis pārstrādāšana liecina, ka viņam ir stingra paškritika un atbildības sajūta. Tas garantē nākamai grāmatai vēl augstāku kvalitāti. Bet jau ar Es redzēju Jūriņā! Eglons Spēks ir pierādījis, ka viņš tiešām ir - spēks: jauns, savdabīgs un vērtīgs spēks mūsu rakstniecībā".
Apse, Arnolds. Grāmata ar jūras elpu. Latvija, 1970, 4. jūl.
Par romānu "M. T. Viktorija" (Vesterosa, 1973)
"M. T. Viktorija ir pavisam cita paveida "jūrnieku
romāns". Tā sižetu veido kuģa kā peldošas minipasaules ikdienas
literāri nesadrāmatizētais plūdums. Spēka M.T.Viktorija ir atkal reiz viens tāds ārpus Latvijas
uzrakstīts literārs darbs latviešu valodā, kas iezīmē vēl vienu, Jāņa
Rudzīša savā laikā prasītu, jaunu dimensiju mūsu literātūrā. Spēka pieeja
tematam un vielas apstrādājums ir tik savdabīgs, tik mērķtiecīgi izturēts. [..] Spēka atainotā jūrnieku dzīve nav, tātad, "elpu aizrāvējs", drāmatisku
notikumu, ārējo norišu pārbagāts romāns. Bet tas, turpretī, ir romāns, kuŗa
lappuses ir it kā piesātinātas ar cilvēka ikdienas drāmu starp
navigāciju un erotiku. Tā ir pastāvīgu spriegumu pilna kuģa dažādu tautību
personāla attieksmju pielādēta ainava. [..] Nekāda "mākoņa mastā" Spēka romānā nav, nekādas daiļdzejas prozā.
Bet ir gan brīnišķas krāsu gleznas, atturīgi, lietišķīgi vēstījot par
saullēktiem pār okeanu, ko redz kuģinieks sardzē."
Irbe, Gunars. Eglona Spēka minikontinents. Jaunā Gaita, Nr. 104, 1975.
Nodarbes
Izglītība
Liepājas pilsētas 8. pamatskola
Liepāja
Liepājas Valsts tehnikums
Liepāja
1962
Stokholma
Beidzis Stokholmas tirdzniecības flotes virsnieku skolu, ieguvis tālbraucēja stūrmaņa tiesības.
Ceļojums
Ēģipte
Skageraks
Botnijas līcis
Gdaņskas līcis
Āfrika
Mēklenburgas līcis
Somijas līcis
Maroka
12.1957
Ņujorka
Dienests
Latviešu leģions
Par karavīru kļuva 16 gadu vecumā; kā leģionārs cīnījās Volhovā, Opočkā un Kurzemē. Pēc kapitulācijas dodas uz tēva mājām, ar brāli, arī bijušo leģionāru devās mežā, kur nodzīvoja 6 mēnešus.
Dalība organizācijās
Apglabāts
23.03.1991
Irsta
Apbedīts Irstas kapsētā.
Apbalvojumi
Jāņa Jaunsudrabiņa balva
Balva piešķirta par stāstu un noveļu krājumu "Es redzēju jūriņāi".
1971