Eduards Krustāns

3 bildes

04.09.1871 – 14.09.1953

Eduards Krustāns (1871–1953) – pirmās latgaliešu atmodas
sabiedriskais un kultūras darbinieks, dzejnieks, publicists, dramaturgs un
folkloras vācējs. Drukas aizlieguma laikā izplatījis kalendārus un grāmatas.
Pēc drukas aizlieguma popularizēja pirmos latgaliešu periodiskos izdevumus, kā
arī bija to līdzstrādnieks. Iesaistījās 1905. gada nemieros. Koordinēja pirmā tautas nama izbūvi Latgalē. Viens no pirmajiem, kurš dibināja
dažādas latgaliešu biedrības.

Dzimšanas laiks/vieta

04.09.1871
Meirāni

Miršanas laiks/vieta

14.09.1953
Barkava

Personiska informācija

Dzimis zemnieka ģimenē, kurā bija vecākais dēls. Māte
Madaļa Cīmotnieks bija dziedātāja, bet tēvs Vinsents Krustāns jaunības gados
bija Strūžānu draudzes kora dziedātājs.

Profesionālā darbība

Dzejoļus sāka rakstīt ap 1890. gadu. Šajā laikā bija sarakstījis apmēram 100 dzejas darbus, bet publicēja tos tika
pēc drukas aizlieguma atcelšanas.
Savā dzejā pievērsās cilvēka likteņa līkočiem un iekļāva atmodai raksturīgās idejas.

1905. gadā sagatavojis vairākus dzejoļu un rakstu krājumus, kā arī patstāvīgi drukājis proklamācijas, skrejlapas un uzsaukumus, kuros aicinājis vērsties pret muižniecību. Lielākā daļa no 1905. gadā radītā materiāla nav saglabājusies līdz mūsdienām. Līdzīga situācija ir arī ar lugām, daudzas no tām ir gājušas bojā vai saglabājušās tikai daļēji.

Pēc Pētera Smeltera aicinājuma vāca latgaliešu tautasdziesmas, kuras vēlāk tika
ievietotas Krišjāņa Barona krājumos "Latvju dainas".

Bija līdzstrādnieks periodiskajos izdevumos "Gaisma", "Dryva", "Latgolas
Vōrds", "Zīdūnis", "Jaunō Straume", "Jaunais Vōrds".

Lielākoties publicēja dzejoļus, ziņas no dzimtenes, rakstus par izglītību un
zemnieku dzīves neražām.
1939. gadā bija sagatavojis rakstu krājumu, bet tas netika izdots.
Eduarda Krustāna dzejoļi tika publicēti pirmajā latgaliešu dzejas izlasē "Kūkle" (1914), kā arī tādās dzejas antaloģijās kā "Latgales dziesminieki" (1936), "Latviešu dzejas antaloģija" (trešais sējums, 1973) un "Latgalīšu dzejas antologija" (2001).




Dramaturģija

1915: "Dzeives mutulī".

Proza

1922: "Gonu Jonits".

Citātu galerija

"Jō dzejas raksturoj tautas dryvas calmlaužu gors:
skubynōjums strōdōt, strodōt, strōdōt. Pīmāram, dzejā par "Dorbu" jys soka:


"Dorbs stum molā vōrgus, bodu;

dorbs myus glōb nu grāku.

Dorbs mums atnas prīcu, montu;

dorbs dūd mīru svātu.


Tōdēļ vysim strōdōt vajag,

kas tik var un spēj –

lai tys jaunā tautas dryvā

lobu sāklu sēj!"


Dūma, volūda un forma – vyss te vīnkōršs, un tūmār tai ir
lels spāks – saucēju un mūdynōtōju spāks."


Bukšs, Miķelis. Latgaļu literaturas vēsture. Minhene:
Latgaļu izdevnīceiba, 466. lpp.

Pseidonīms

E. Borkovskis, Eidorts, N. Eidorts, N. Eidōrts, Moziniajs, Mozeņais, E. Meirāns, Ed. Meirāns

Dalība organizācijās

Pēterpils latviešu muzikālā biedrība
Sanktpēterburga
Darbojās Pēterpils Latviešu muzikālajā biedrībā.

Latgales Pagaidu zemes padome
Rēzekne
Tika ievēlēts LPZP sastāvā.

Laikraksts "Drywa"
Ņevas prospekts, Sanktpēterburga
Darbojās kā līdzstrādnieks.

Laikraksts "Latgolas Vōrds"
Rīga
Darbojās kā līdzstrādnieks.

Žurnāls "Zīdūnis" (1921–1940)
Rēzekne
Darbojās kā līdzstrādnieks.

Laikraksts "Jaunō Straume"
Darbojās kā līdzstrādnieks.

Laikraksts "Jaunais Vōrds" (1931–1940)
Rīga
Darbojās kā līdzstrādnieks.

Laikraksts "Gaisma" (1905–1906)
Sanktpēterburga
Darbojas kā līdzstrādnieks.

1908
Barkava
Dibina daudzas Barkavas biedrības un ieņem amatus šo biedrību valdē.

1909
Biedrība "Gaisma"
Barkava
Dibina biedrības "Gaisma" nodaļu.

Izglītība

1878–1881
Strūžānu draudzes skola
Strūžāni

1881–1883
Varakļāni
Apgūst ērģelnieka profesiju.

1881
Rēzeknes pilsētas skola
Rēzekne
Iestājas, bet dažādu iemeslu dēļ pārstāj mācības.

Darbavieta

1885–1886
Gaigolova
Strādāja Gaigalavas pagasta valdē.

1887
Varakļānu draudze
Varakļāni
Strādā par draudzes ērģelnieku.

10.04.1888
Barkavas katoļu draudze
Barkava
Kļūst par draudzes ērģelnieku.

Dzīvesvieta

10.04.1888–12.09.1953
Barkava

Apglabāts

Barkavas Centra kapi