Dzidra Vārdaune
06.06.1928 – 23.10.2023
Dzidra Vārdaune (1928–2023) – literatūrzinātniece. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1957). Bijusi Literatūras, folkloras un mākslas institūta (laika gaitā institūtam bijuši dažādi nosaukumi) (1957–2000) zinātniskā līdzstrādniece. Zinātniskās intereses aptvērušas visu literatūras veidu pētniecību. Drāmas teorijā pētījusi traģēdijas žanru, izstrādājot monogrāfiju “Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā” (1973), rakstījusi par monologu un dialogu drāmā, pievērsusies arī atsevišķu dramaturgu daiļradei (Jānis Jurkāns, Gunārs Priede). Apcerējusi īsprozas žanrus – eseju un miniatūru (kopdarbā “Prozas žanri”, 1991). Rakstījusi pārskatu par latviešu dzeju (Latviešu literatūras vēsture, 3. sēj., 2001), izstrādājusi portretpētījumus par Āriju Elksni, Māru Zālīti, Māru Misiņu, Andreju Eglīti, Māri Čaklo. Sastādījusi Andreja Eglīša Rakstus 7 sējumos (2002–2006) un Māra Čaklā Rakstus (1–2, 2017–2020; sagatavojusi izdošanai 3. sējumu).
Dzimšanas laiks/vieta
06.06.1928
Rīga
Miršanas laiks/vieta
23.10.2023
Rīga
Personiska informācija
Dzimusi dzelzceļa ierēdņa ģimenē.
Profesionālā darbība
1959: pirmā publikācija – raksts "Alfrēds Videnieks Raskoļņikova lomā" almanahā "Teātris un dzīve" (3. sējumā).
1967–1968: Publicējusi šķirkļus par latviešu rakstniekiem izdevumā "Latvijas PSR mazā enciklopēdija" (1.-2. sējums).
1972: filoloģijas zinātņu kandidāte.
1973: nozīmīgs pētījums – monogrāfija "Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā", kurā risinātas žanra attīstības, traģiskā varoņa un konflikta problēmas.
1992: filoloģijas doktore.
Publicējusi portretrakstus par Andreju Eglīti, Āriju Elksni, Māri Čaklo, Māru Misiņu, Māru Zālīti, Jāni Jurkānu un Gunāru Priedi, rakstus par dialogu un monologu Raiņa dzejas drāmā un Mārtiņa Zīverta drāmā, kā arī par Anšlava Eglīša esejām un Andreja Eglīša dzeju. Presē publicējusi rakstus par teātri, dzeju un dramaturģiju.
Citātu galerija
Par pētījumu "Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā" (1973)
“Ar īpašu zinātnisku erudīciju un visumā mierīgiem, pamatotiem spriedumiem izceļas Dzidras Vārdaunes literatūrvēsturiskā monogrāfija “Traģēdijas žanrs latviešu literatūrā” ( 1973), kas ir pirmais šāda veida pētījums, jo visus pēckara gadus, izsakoties pašas autores vārdiem, "pie mums jebkuru literatūras un mākslas darbu specifisko analīzi uzskatīja ne vien par nevajadzīgu, bet pat par formālismu [..], nav jāpierāda, cik kaitīga ir bijusi šādu uzskatu ietekme mūsu mākslas un literatūras zinātnes, īpaši teorijas attīstībā."” Šeit
Ekmanis, Rolfs. Literatūras zinātne Latvijā 60. un 70. gados. Universitas, 1978, Nr. 42.
Par Dzidras Vārdaunes sastādīto Andreja Eglīša “Rakstu” 1. sējumu (2003)“Lieliski šajā izdevumā sevi parādījusi Dzidra Vārdaune, Rakstu sakārtotāja, priekšvārda un komentāru autore. Īsti gan par priekšvārdu vien nevar saukt pamatīgo, detalizēto apcerējumu par Andreja Eglīša dzīvi un daiļradi, bet autore to tā sauc. Komentāros atrodamas ne tikai ziņas par pirmpublicējumiem, par izmaiņām tekstā, ja tādas ir, bet arī par visām recenzijām.”
Veidemane, Ruta. “Kaut zeme dreb zem kājām / Un kāri kvēl un riet; Tu mierīgs ej uz mājām, / Tev nav kur citur iet". Latvijas Vēstnesis, 2003, 9. jūlijs. Šeit
Nodarbes
Izglītība
1943
Gulbīša pamatskola
Jaungulbene
1944–1945
Cesvaines vidusskola
Cesvaine
1945–1948
Madonas 1. vidusskola
Madona
1948–1957
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa
Darbavieta
1953–1954
Rīga
Kultūras ministrijaVecākā inspektore
1957–1991
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Zinātniskā līdzstrādniece
1991–1994
Latvijas Zinātņu akadēmijas Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Zinātniskā līdzstrādniece
1994–2000
LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Vadošā pētniece