Dace Akmentiņa

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (2)

Darbi: Recepcijas persona (5)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsDace Akmentiņa
Dzimtais vārdsDoroteja Šteinberga, Dārta Steinberg
KopsavilkumsDace Akmentiņa (īstajā vārdā Doroteja Šteinberga, 1858–1936) – aktrise, no 1887. līdz 1914. gadam darbojusies Rīgas Latviešu teātrī. 25 skatuves darbības gados tēlojusi 238 lomas. Teātra kritiķu vērtējumā atzīta par sava laika labāko latviešu aktrisi.
Personiska informācijaTēvs – lauku mūrnieks. Pati Doroteja izmācījusies šuvējas arodu, bet pēc pārcelšanās uz Rīgu 17 gadu vecumā dziedājusi vairākos koros.
Profesionālā darbība

Darbība teātrī

1886. gadā uzstājās zēna Vaņas lomā Rīgas Latviešu teātra iestudētajā lugā pēc Mihaila Gļinkas operas "Dzīvība priekš cara" motīviem. Pēc pirmās uzstāšanās panākumiem tikusi angažēta pastāvīgam darbam Rīgas Latviešu teātrī, kas sakritis ar režisora Rodes Ēbelinga darbības laiku. No 1886. līdz 1920. gadam nospēlējusi 238 lomas.

Ievērojamākās Daces Akmentiņas lomas
1894: Ofēlija Šekspīra lugas "Hamlets" iestudējumā
1894: Dezdemona Šekspīra lugas "Otello" iestudējumā
1894: Mirdza Aspazijas lugas "Vaidelote" iestudējumā
1898: Grietiņa Gētes darba "Fausts" iestudējumā
1902: Kārlēns R. Blaumaņa lugas "Skroderdienas Silmačos" iestudējumā
1905: Kristīne R. Blaumaņa lugas "Ugunī" iestudējumā
1912: Sniedze A. Brigaderes lugas "Princese Gundega un karalis Brusubārda" iestudējumā u. c.

No teātra aizgājusi 1914. gadā. Pēdējā uzstāšanās 1922. gadā.
Citātu galerija"Kā brīnums Dace Akmentiņa ir pēkšņi radusies, kā brīnums savu mākslas spožumu izstarojusi un kā ģenija brīnums paliek neuzmniama savas vienreizīgās parādības būtiskos dziļumos."
Paula Jēgere-Freimane

"Dace Akmentiņa pieder pie mūsu skatuves mākslas lielākiem spīdekļiem, jeb runājot vēl noteiktāki: tā ir lielākā no mūsu līdzšinējām skatuves māksliniecēm. Par to domu starpības nav. Rudolfs Blaumanis savās recenzijās viņas spēli nosauc par ģenialu. Apsveicot Daci Akmentiņu viņas 25 gadu darbības jubilejā, Adolfs Allunans to dēvē par "latviešu dramatiskās mākslas košāko rotu", Arturs Bērziņš un Līgotņu Jēkabs par "latviešu Dūzi", Rainis par "latviešu lielāko skatuves mākslinieci", prof. J. Vītols par "latvju mākslas Jāņu nakts brīnuma sudrabā mirdzošo ziedu". Daži sveicieni atkal skaisti formulē mākslinieces talanta lielo daudzpusību un bagātību. Tā piem. Edv. Vulfs to raksturo kā "valdinieci par smaidiem un asarām", bet Aspazija saka: "Pie Jūsu šūpuļa ir sēdējušas reizē maigās grācijas un drūmā mūza. Tās audzēja Jūsu ģeniju, ka tas spēj aptvert visas jūtu pakāpes no visvieglākā ieviļņojuma līdz augstākam traģisma satricinājumam. Laimīga ir tā tauta, kura Jūs var saukt par savēju.""
P. Birkerts. Daces Akmentiņas bērnība un jaunība. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 7, 01.07.1924, 11. lpp.

"Dace Akmentiņa ir leģendāri slavena latviešu aktrise, kuras vārds kļuvis sinonīms ģeniālai apdāvinātībai un veiksmīgai karjerai. Viņa tikusi salīdzināta ar 20. gadsimta pirmās puses izcilajām ārzemju aktrisēm – Veru Komisarževsku Krievijā, Eleonoru Dūzi Itālijā un Sāru Bernāru Francijā. [..] Dace Akmentiņa bija gracioza maza auguma sieviete ar neticami šmaugu vidukli, ovālu seju, tumšiem matiem, ugunīgām lielām melnām acīm. P. Jēgere-Freimane raksta: "Ap jaunavas maigo muti arvienu vijās sēri sāpīgs vaibsts, un no lielajām acīm raudzījās neklusinātas ilgas." 19. gadsimta 90. gados, kad latviešu teātris atrodas vēl tikai pusprofesionālā attīstības stadijā, skatuves mākslas speciālistus pārsteidz, cik lielā mērā D. Akmentiņa savā tēlojumā spēj apvienot izkoptu tehniku ar dzīvu pārdzīvojumu. [..] no aprakstiem par Daces Akmentiņas spēli redzams, ka viņa, būdama primadonna šī vārda vislabākajā nozīmē, nekad nav centusies izcelties uz citu fona, bet gan pratusi dibināt kontaktu ar partneri, panākt jūtīgu saspēli, tā aizsteidzoties priekšā savam laikam teātra mākslas modernā izpratnē. [..] Dace Akmentiņa primāri ir atzīta par intuīcijas aktrisi, kuras tēlojums valdzina ar jūtu īstumu, dziļumu un daudzkrāsainību. Viņas iespaids uz skatītāju zāli ir tik spēcīgs, ka publika bieži tiek aizkustināta līdz asarām [..]"
Silvija Radzobe. Dace Akmentiņa. No 100 Latvijas sievietes kultūrā un politikā. Rīga: Latvijas Universitāte, 2008, 20.–21. lpp.
Nodarbesšuvēja
dziedātāja
aktrise
Dzimšanas laiks/vieta03.08.1858
Grienvalde
Iecavas pagasts, Bauskas novads
Dzimusi Bauskas apriņķa Grienvaldes pagasta Kurmu mājās.
Dzīvesvieta1875
Rīga
Rīga
1875. gadā kopā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu, kur strādāja par šuvēju un dziedāja korī.
IzglītībaJelgava
Jelgava

No 9 līdz 12 gadu vecumam Jelgavā mācījusies Annas baznīcas skolā Skrīveru ielā.

DarbavietaJelgavas sv. Annas evaņģēliski luteriskā draudze
Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Lielā iela 22A, Jelgava
Lielā iela 22A, Jelgava, LV-3001
Dziedājusi Jelgavas Annas baznīcas korī.

Rīgas sv. Jāņa draudze
Rīgas Svētā Jāņa baznīca
Skārņu iela 24, Rīga, LV-1050
Dziedājusi Rīgas Jāņa baznīcas korī.

Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Dziedājusi Rīgas Latviešu biedrības korī.

1886 – 1914
Rīgas Latviešu teātris
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Aktrise
Miršanas laiks/vieta16.03.1936
Rīga
Rīga
Hroniskas slimības dēļ pēdējos dzīves gadus pavadīja gultā. Mirusi 1936. gada 16. martā.

ApglabātsRīgas Otrie Meža kapi
Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026

Kartes leģenda













Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Grienvalde
(Iecavas pagasts, Bauskas novads)
03.08.1858Dzimšanas laiks/vietaMuiža
2Rīga
(Rīga)
1875DzīvesvietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
16.03.1936Miršanas laiks/vietaPilsēta
4Rīgas Otrie Meža kapi
(Gaujas iela 12, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
5Jelgava
(Jelgava)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
6Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
1886 - 1914DarbavietaĒka, māja
7Sv. Annas evaņģēliski luteriskā baznīca, Lielā iela 22A, Jelgava
(Lielā iela 22A, Jelgava, LV-3001)
(Nav norādīts)DarbavietaBaznīca
8Rīgas Svētā Jāņa baznīca
(Skārņu iela 24, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)DarbavietaBaznīca
9Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.