Austra Rudzīte
18.03.1911 – 27.12.1991
Austra Rudzīte (dzimusi Zariņa; 1911–1991) – literāte un bibliotekāre. Studējusi LU Lauksaimniecības fakultātē (1935). Strādājusi Lauksaimniecības kamerā un Zemkopības ministrijā. Devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. Studēja Bonnas universitāte, 1953. gadā ieguva doktora grādu agronomijā, 1954–1957: studēja teoloģiju. 20. gs. 50. gados strādāja Baltijas Kristīgo studentu mītnē Annabergā, vadīja Annabergas latviešu sestdienas skolu. Skolotāja Minsteres Latviešu ģimnāzijā (1957–1978), bibliotēkas vadītāja (1957–1989) un bibliotēkas arhivāre (1989–1991). Izveidojusi Minsterē plašāko Eiropas latviešu bibliotēku ārpus Latvijas, periodikas un rokrakstu krātuvi, kā arī J. Jaunsudrabiņa, Z. Mauriņas, P. Ērmaņa u. c. autoru piemiņas stūrīšus. Ceļvežu "Pa Jaunsudrabiņa pēdām Vestfālē", "J. Jaunsudrabiņš Vestfālē" (abi 1982, pēdējais arī vācu valoda), "J. Jaunsudrabiņš no Riekstiņiem līdz Mēnesnīcai" (1988) autore. Apzinājusi J. Jaunsudrabiņa periodikā publicētos darbus izlasei "Kam dāvanas, tas nestāv dīkā" (1980). Publikācijas trimdas periodikā par latviešu trimdas skolām Vācijā, par latviešu rakstnieku darbību un dzīvesvietām Eiropā, par R.Blaumani, J. Jaunsudrabiņu, P. Ērmani u. c. personībām.
Dzimšanas laiks/vieta
18.03.1911
Demenes pagasts
Dzimusi Pelavnieku mājās.
Miršanas laiks/vieta
27.12.1991
Minstere
Personiska informācija
Ilūkstes apriņķa Dēmenes pagasta Pelavniekos zemnieka ģimenē.
Otrā pasaules kara laikā frontē medicīnas māsa.
1943: apprecējās, taču drīz vīru iesauca Leģionā un viņš pazuda bez vēsts.
1944: rudenī evakuēta uz Vāciju, strādāja Lībekā Latvijas Sarkanā Krusta slimnīcā.
Profesionālā darbība
1957: rudenī sāka veidot Latviešu bēgļu dzīves arhīvu Minsterē pie Minsteres latviešu ģimnāzijas, par pamatu ņemot no Augustdorfas Minsterē nonākušo Vācijas Latviešu Centrālkomitejas arhīvu.
Kopš 1957: darba gaitas saistītas ar Minsteres bibliotēku, veidojot to par plašāko Eiropas latviešu grāmatkrātuvi un arhīvu ārpus Latvijas.
1957–1976: skolotāja Minsteres Latviešu ģimnāzijā.
1957–1989: Minsteres Latviešu ģimnāzijas bibliotēkas vadītāja.
1989–1991: Minsteres Latviešu ģimnāzijas bibliotēkas arhivāre.
1965: vasarā visa Jāņa Jaunsudrabiņa istabas iekārta ar grāmatām, gleznām, mašīnrakstiem un rokrakstiem no Kērbekas pie Mēnes ezera tika pārvesta uz Minsteres latviešu ģimnāziju un izveidots Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs.
1969: rudenī Minsteres Latviešu ģimnāzijā arhīva telpā iekārtoja dzejnieka Pētera Ērmaņa piemiņas vietu ar rakstāmgaldu, diviem grāmatu skapjiem, krēsliem, spieķi un grāmatu somu un rokrakstu kladēm.
1978: vasarā Minsteres Latviešu ģimnāzijas telpās iekārtots Zentas Mauriņas un Konstantīna Raudives muzejs. No Bad Krocingenas pārvesta Zentas Mauriņas darba istabas iekārta, novietota viņas gulta, arī saloniņa mēbeles; daudz grāmatu. No Konstantīna Raudives istabas nācis rakstāmgalds un grāmatas.
Citātu galerija
Par Austras Rudzītes personību
"Austra Rudzīte bija pārējo vidū kā Kosmisks spēks, kas veido savu planētu. Ar sludinātāja dedzību, ar soģa bargumu, ar kalvinistisku pašaizliedzību un sevis saberzēšanu. Ar savu darba ceļa iesēšanu burtiski līdz pēdējam elpas vilcienam."
Kadeģis, Andris. Brīvā Latvija, 1992, 6. janv.
"Savas "brīvās" dienas Dr. A. Rudzīte pavadīja literāro interešu vadītos ceļojumos, izsekojot mūsu rakstnieku un gara darbinieku dzīves takām svešumā, fotografējot viņu apmešanās un uzturēšanās vietas, iztaujājot svešiniekus un tādus, kas varētu ko liecināt par mūsu lielajiem, dokumentējot savās apcerēs. Tā viņa izstaigāja visas kalnu takas, sekojot Raiņa un Aspazijas aizaugušajām pēdām, garā pārcieta Blaumaņa veseļošanās gaitas Somijā; apciemoja un apcerēja Pētera Ērmaņa, Kārļa leviņa, Arnolda Apses un citu mūsu literātu dzīves apmetnes gan viņu šīszemes gaitās, gan iemūžinot pārpalikušo. Vissirsnīgākās draudzības saites viņu saistīja ar Jāni Jaunsudrabiņu Mēnesnīcā, kur viņa bieži ciemojās un palīdzēja abiem Jaunsudrabiņiem, kā arī viņu meitai. Viņas izbraukumi atpūtā – arī līdz pēdējam, kad viņa tikko varēja sevi pārvietot, arvien un vienīgi veda uz Mēnesnīcu, kur viņa atguva spēkus un tad atkal metās nebeidzamajos darbos Minsteres Latviešu centra archīvu kārtošanā un daudzo dzimtenes interesentu aprūpē. Viņa steidza katram dzimtenes literātam palīdzēt, ja tas nopietni centās atrast kādu garīgu kodolu trimdas rakstnieku un sabiedrisko darbinieku darbos. Kur tad lielās pūles pārņemot, pārvedot un iekārtojot mūsu lielo trimdinieku, Dr. Zentas Mauriņas-Raudives un Dr. Konstantina Raudives. muzejus – vispirms MLĢ Vienburgas ielā un tad LCM telpās! Katram trimdas rakstniekam, aizgājējam, viņa centās atrast stūrīti LCM, lai tautieši un svešinieki apjaustu latviešu trimdinieku kultūru. Dr. Austra Rudzīte neļāva aiziet bojā nevienai trimdas avīzei, ne grāmatai, ne brošūrai: visam bija jāiegulst archīva plauktos. [..] Tā veidojās latviešu Trimdas archīvs Minsterē, kur katrs var un varēs atrast sev nepieciešamo. Protams, tam visam reiz jāpārceļas uz dzimtenes archīviem! Bez Dr. Austras Rudzītes nesavtīgā mūža ieguldījuma tas nebūtu bijis iespējams."
Spoģis, Alberts. Pārtrūcis pašaizliedzīgs mūžs. Laiks, 1992, 8. febr.
"Pateicoties Rudzītes kundzes iniciatīvai Minsterē izveidotas J. Jaunsudrabiņa, P. Ērmaņa, Z. Mauriņas u. c. rakstnieku piemiņas istabas, faktiski – nelieli muzeji, pateicošs Rudzītes kundzei ticis saglabāts trimdas latviešu bibliogrāfa A. Stāka periodikas krājums un detalizēta kartotēka par trimdas presi līdz pat 70. gadu vidum; pateicoties Rudzītes kundzes autoritātei, bibliotēkai grāmatas, rokrakstus, laikrakstus dāvājuši daudzi trimdinieki. Trimdas periodikā A. Rudzīte rakstījusi par Vācijas latviešu skolām (pati ilgus gadus būdama arī skolotāja), par latviešu rakstnieku dzīvi un darbību Eiropā, publicējusi arī recenzijas, taču vislielākā nozīme ir viņas rūpēm, detalizēti sīki apzinot J. Jaunsudrabiņa dzīvi. 1982. gadā latviešu un vācu valodā izdots A. Rudzītes sarakstītais apjomīgais ceļvedis "J. Jaunsudrabiņš Vestfālē", 1988. gadā – plašs materiālu klājums "J. Jaunsudrabiņš no Riekstiņiem līdz Mēnesnīcai", bet 1980. gadā viņa apkopojusi rakstnieka periodikā publicētos darbus izlasei "Kam dāvanas, tas nestāv dīkā". [..] bija vēl daudzas ieceres par P. Ērmaņa un Z. Mauriņas dzīvesvietu precīzu apzināšanu, daudz, viņa darīja, meklējot bibliotēkai Latvijas brīvvalsts laika būtiskākos izdevumus, kārtojot rokrakstu arhīvu."
Vecgrāvis, Viesturs. Austra Rudzīte. Literatūra un Māksla, 1992, 10. janv.
Nodarbes
Dzimtais vārds
Zariņa
Izglītība
Daugavpils
Mācījusies pamatskolā Daugavpilī.
–1931
Priekuļu lauksaimniecības vidusskola
Priekuļi
Mācījusies kopā ar dzejnieci Elzu Ķezberi.
–1935
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Beigusi Lauksaimniecības fakultāti.
Daugavpils Valsts ģimnāzija
Cietokšņa iela 33, Daugavpils
1951–1953
Bonnas Universitāte
Bonna
1953: ieguvusi doktores grādu agronomijā.
1954–1957
Bonnas Universitāte
Bonna
Studēja teoloģiju.
Darbavieta
Latvijas Lauksaimniecības kamera
Strādāja Ekonomikas nodaļā.
1957–1978
Minsteres latviešu ģimnāzija
Minstere
Bioloģijas un ticības mācības skolotāja.
Dalība organizācijās
Apglabāts
28.02.1992
Brēmene, Vācija
Pelnu urna apglabāta Rīnsbergas kapsētā / https://de.wikipedia.org/wiki/Riensberger_Friedhof
Apbalvojumi
Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par sasniegumiem jaunatnes audzināšanā un bibliotekāres-arhivāres darbā Minsteres Latviešu ģimnāzijā.
1978