Augusts Pētersons

Vecāki – Jānis un Marija Pētersoni. Māsas Karlīne (precējusies Pole), Emma.

Apgāda "Zelta Grauds" darbība
Apgāds dibināts 1928. gadā un atradies Rīgā, Tērbatas ielā 16/18.

Izdots ap 100 grāmatu, galvenokārt latviešu oriģinālliteratūras darbi. Iecienītāko autoru lokā bija arī kreisās ievirzes rakstnieki. Vairāk izdotie autori: Vilis Lesiņš, Edvīns Mednis, Kārlis Eliāss, Kārlis Fimbers, Indriķis Lēmanis, Andrejs Upīts, Aleksandrs Čaks, Andrejs Kurcijs. Mazāks īpatsvars daiļliteratūras tulkojumiem (V. Igo, C. S. Forestera, Omara Haijama, M. Gorkija darbi). Apgādā iznākuši arī vairāki populārzinātniskās un praktiskās literatūras izdevumi.

Vairākums grāmatu iespiestas Armijas spiestuvē. Daļai izdevumu oriģinālu māksliniecisko apdari veidojuši pazīstami latviešu mākslinieki S. Vidbergs, J. Tīdemanis, K. Krauze, N. Strunke, R. Suta, J. Zeberiņš, I. Erlahs, F. Milts, V. Irklis u. c. Latviešu grāmatu mākslas klasiskajā mantojumā iegājusi A. Čaka "Poēma par ormani" (1930) ar R. Sutas grafisko apdari un "Umur–kumurs" (1932) ar N. Strunkes autolitogrāfijām un spalvas zīmējumiem.

Nozīmīgākie apgāda izdevumi
1928: Ivande Kaija "Kopoti raksti" (10 sēj.)
1930: Aleksandrs Čaks "Poēma par ormani"
1931: Ivande Kaija "Mana dienasgrāmata"
1932: Aleksandrs Čaks "Umur–kumurs"
1935: Pāvils Rozītis, stāstu krājums "Skaidas" (saņēmis Kultūras fonda godalgu)
1935: Aleksandrs Čaks, noveles un tēlojumi "Enģelis aiz letes"
1937: Kārlis Dziļleja "Daugava"
1937: Andrejs Upīts "Smaidoša lapa"
1937: Aleksandrs Čaks "Mūžības skartie" (1. daļa)
1937: Elza Ķezbere, debijas dzejas krājums "Profils stiklā"
1937–1939: "Lauksaimniecības leksikons" (1–3)
1938: Aleksandrs Čaks, stāsti jaunatnei "Debesīs"
1939: Aleksandrs Čaks "Mūžības skartie" (2. daļa)
1940: Arvīds Grigulis "Cilvēki dārzā"
1940: Andrejs Upīts "Sūnu ciema zēni"

"[..] tehniskais redaktors Augusts Pētersons, vīrs jau gados, bet ar ļoti gaišu skatu uz dzīvi. [..] Augusts Pētersons savu darbu prata profesionāli. Tehniskā redaktora izturēšanās reizēm šķita pārdroša, reizēm indīga, bet pret darba biedriem viņš arvien bija ļoti omulīgs un jauks."

Ruta Koka sarunā ar Andri Sproģi. Uzrunā Aleksandra Čaka 25. logs Rīgas Bruņinieku ielā. Latvijas Vēstnesis, Nr. 408–409, (09.12.1999), 10. lpp.

"Vai ar grāmatnieku Augustu Pētersonu – "Zelta grauda" vadītāju – arī jums bija ciešāks kontakts?" – "Kā ne! Tas bija pavisam citāds cilvēks: ne tikai ideālists, bet arī stingra rakstura cilvēks ar ļoti pozitīvām īpašībām. Viņš ne no kā nebaidījās, ja bija ko nodomājis. Ja runāja, ka varot būt iebildumi pret manu grāmatu izdošanu, Pētersons atbildēja: "Lai iet pie velna ar visiem saviem iebildumiem! Andreju Upīti es cienu un viņa darbus izdošu." Viņš man izdeva "Smaidošo lapu" un vēl šo to. [..] Tas bija goda vīrs, un viņam ir izcili nopelni latviešu grāmatniecībā. Viņa "Zelta grauds" ir viena no spožākajām lappusēm latviešu grāmatniecības vēsturē."

Konstantīns Karulis. Saruna ar Andreju Upīti par grāmatniekiem. Literatūra un Māksla, Nr. 48, 02.12.1972, 6.–7. lpp.

"3. martā pazīstamais latvju grāmatrūpniecības darbinieks Augusts Pētersons atskatās uz 25 raženā darbā pavadītiem gadiem. Kopš 1923. gada viņš darbojas Armijas spiestuvē kā tehniskais vadītājs. Kopš 1927. g. viņš ar lielām sekmēm vada paša nodibināto grāmatu izdevniecību "Zelta Grauds". Par viņa darba ražību liecina 104 000 eksemplāri izdoto grāmatu.
Bet vēl raksturīgāks par šo skaitli ir grāmatu iekšējais saturs. A. Pētersons ir aizvien centies izdot labas, krietnas grāmatas. Ikvienu jaunu darbu viņš ir nolēmis izdot pēc tam, kad viņam to pateikusi tā iejūsminātā sirds un nevis praktiskā kalkulatora roka. A. Pētersons ir noteikti jāpieskaita to izdevēju – ideālistu saimei, kas, paklausot savai dziļai sirdsbalsij, kuplina mūsu garadzīves apcirkņus. Viņš uzskata grāmatnieku par tiltu, pāri kuram grāmatu vezumi dodas tautā. [..]
Jubilārs ļoti rosīgi piedalās vairākos pasākumos, kuriem ir ciešāks sakars ar grāmatrūpniecību. Tā 13 g. atpakaļ viņš ir nodibinājis un līdz šim nepārtraukti vada Latvijas grāmatrūpniecības darbinieku krājaizdevu sabiedrību, kura darbojas ar ļoti krietniem panākumiem. Bez tam P. ilgāku laiku darbojās Latvijas kooperatīvu kongresu padomē kā revīzijas kom. loceklis un ir piedalījies arī dažās citās kooperatīvās organizācijās. 1934. g. iekšlietu ministrs viņu iecēla par revīzijas komisijas locekli Rīgas krājaizdevu sabiedrībā. Tas norāda, cik nopietnu uzticību jubilārs ir guvis visos savu darbu laukos.
A. Pētersons ir dzimis 1892. g. 20. nov. Valkas apr. Ērģemes mācītāja muižā kā pusgraudnieka dēls. Vecāku līdzekļi bija šauri, kāpēc jaunam censonim jau agri bija jāiepazīstas ar dzīves grūtībām. Bet tas ir tikai stiprinājis viņa raksturu un uzņēmības garu. Izglītoties viņam galv. kārtā iznāca pašmācības ceļā. 1911. g. 28. febr. viņš jau stājās praktiskā darbā J. Rauskas grāmatspiestuvē. Grāmatai un grāmatrūpniecībai viņš ir palicis uzticīgs līdz šim."

E. Mednis. "Zelta Grauda" izdevniecības dibinātāja A. Pētersona 25 darba gadi. Pēdējā Brīdī, Nr. 49 (28.02.1936), 6. lpp.

"Pētersons Augusts bija faktiskais grāmatu apgāda – kooperatīva "Zelta Grauds" īpašnieks. Par viņu izplatījās slava kā par solīdu izdevniecību ar kreisāku tendenci. Neatceros, kā pirmo reizi ar viņu iepazinos. Bet man bija rokā "Pelēkās zemes" pirmās daļas manuskripts un viņš paņēma to izlasīt. Saprotams, pēc pāris nedēļām viņš teica:
– Ko tu citam vairs rādīsi – izdosim grāmatu... Tu esi to labi uzrakstījis...
Norunājām. Ik mēnesi viņš maksās Ls. 100,– tā būs labi viņam un arī man. Paies mēnesis un es atkal saņemšu savu algu. Nolīgām par Ls. 800,–. Grāmata iznāca glīta un tūliņ pievērsa sev kritiķa acis. Atsauksmes bija labas un Pētersons apmierināts. Pēc kāda laika viņš prasīja:
– Esi bezdarbnieks... Nāc strādāt apgādā. Alga būs maza – Ls. 80,– mēnesī, bet darbs kaulus nelauzīs un es nebūšu visai prasīgs...
Norunājām un atvērām kantori Tērbatas ielā. Sākām izdot kapitālu darbu "Lauksaimniecības leksikons". Tā kā Pētersons bija armijas spiestuves tehniskais vadītājs, tad viņam pastāvēja lielas poligrāfiskas iespējas novilkt to romānu kopijas, kurus iespieda "Latvijas Kareivī". Viņš izdeva arī citas grāmatas. Vienam otram autoram nemaksāja neko no honorāra, dažs piemaksāja klāt, lai tikai "Zelta Grauds" izdod grāmatu, bet citiem, kā Andrejam Upītim un Andrejam Kurcijam, arī man maksāja noteiktu honorāru. Ar grāmatu pārdošanu veicās nevisai. Mums pašiem veikalu nebija. Izmantojām aģentus un Valtera Rapas tirgotavu. Upīša "Smaidošā lapa" un "Māsas Ģertrūdes noslēpums tika labi pieprasīts. Manu "Pelēkās zemes" otro daļu viņš vispirms iespieda "Latvijas Kareivī" un pēc tam izdeva grāmatā. Tas pats bija ar romānu "Saules kauja". Es tiku pie plaša vārda un naudas. "Zelta Grauds" izdeva vēl manu lugu "Rīgas vārtos" un romānu "Reinis Grava". Saprotams, es gan nebiju noteicējs apgādā, bet bieži vien Augusts Pētersons ņēma vērā manas domas. Biju vienīgais darbinieks un ne visai noslogots. Kad beidzās darbs spiestuvē, Pētersons iegriezās izdevniecībā. Tad sākās apspriedes par darbiem, par grāmatu tirgus konjuktūru un ko turpmāk izdot. Augusts pret mani bija atklāts. Mēs stūrējām uz kreiso pusi, bet uzmanīgi, lai Ulmaņa reakcija neslēgtu apgādu. Bija jāizdod arī kāda pulkveža stāstu grāmata, lai redz ka mēs esam nacionālistu cienītāji. Tajā ziņā Pētersons turēja mani grožos un mācīja neiet pa labi.
– Gan jau arī mūsu ielā būs saulīte! – tādās pārrunās teica Augusts.
Viņam patika Aleksandra Čaka strēlnieku dzejas. Mēs izdevām krājumu no divām grāmatām "Mūžības skartie", Čaka stāstus "Enģelis aiz letes". Tālāk: Andreja Kurcija "Cūkgans". Bet vislabāk ļaudīm patika Heijama persiešu dzejas un parunas. Tas bija maza formāta glīti iespiests un iesiets izdevums. Vajadzēja izdot otro izdevumu. [..]"

Kārlis Fimbers. Atmiņas un komentāri par literāriem un sabiedriskiem darbiniekiem. 1969. Glabājas LNB Reto grāmatu un rokrakstu lasītavā, inv. nr. RXA429,60, 69.–70. lp.

Avoti
Lilija Limane (b. g.). Šķirklis Pētersons Augusts. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/2587/

burtlicis
grāmatizdevējs
izdevējs
poligrāfists
redaktors

Sanktpēterburga
Strādājis Revolucionārās kara komitejas spiestuvēs Pēterburgā un citur Krievijā.

28.02.1911
Jāņa Rauskas apgāds
Valka
1911. gada 28. februārī sācis strādāt Jāņa Rauskas grāmatspiestuvē Valkā, kur apguvis burtliča amatu.

1917
1917. gadā tipogrāfijas "Cīņa" tipogrāfijas vadītājs.

1920
1920. gadā pēc atgriešanās Latvijā spiestuves tehniskais vadītājs.

1924
Latvijas Grāmatrūpniecības darbinieku krājaizdevu sabiedrība
1924. gada sākumā nodibinājis un (vismaz līdz 1936. gadam) vadījis Latvijas grāmatrūpniecības darbinieku krājaizdevu sabiedrību.

1927–1940
Apgāds "Zelta Grauds" (1927–1940)
Tērbatas iela 16/18, Rīga
No 1927. līdz 1940. gadam apgāda "Zelta Grauds" dibinātājs un vadītājs.

1934
Rīgas amatnieku krājaizdevu sabiedrība
Krišjāņa Barona iela 3, Rīga
1934. gadā iecelts par revīzijas komisijas locekli Rīgas krājaizdevu sabiedrībā.

1940
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde
Aspazijas bulvāris, Rīga
1940. gadā VAPP darbinieks.

1945
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Pēc Otrā pasaules kara Latvijas Valsts izdevniecības ražošanas daļas vadītājs un vecākais tehniskais redaktors.

Darbojies Latvijas kooperatīvu kongresu padomē kā revīzijas komisijas loceklis.

03.05.1966
Jaundubultu kapi