Augusts Arājs-Bērce

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (21); Recepcijas persona (10)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsAugusts Arājs-Bērce
Dzimtais vārdsAugusts Bērce
KopsavilkumsAugusts Arājs-Bērce (īstajā vārdā Augusts Bērce; 1890–1921) – rakstnieks, revolucionārs. LSDSP biedrs (1905). Nelegālās LKP CK loceklis, Rīgas pilsētas domnieks (1917), LSPR valdības loceklis. 1921 apcietināts par kaujas organizācijas veidošanu cīņai pret Latvijas Republiku, nošauts.
Personiska informācija1905: sācis strādāt par mācekli Krāmera atslēgu fabrikā Jelgavā.
1907: darbojies Jelgavas propagandistu kolēģijā.
1908: apcietināts. Pēc atbrīvošanas emigrējis uz Angliju, strādājis dažādus gadījuma darbus.
1911: atgriezies Rīgā, strādājis Felzera mašīnfabrikā, iesaistījies pagrīdes darbā, apcietināts.
1912: no cietuma izbēdzis, devies uz Baku.
1913: apcietinājums Baku cietumā.
1915: izsūtīts uz Jeņisejas guberņu.
1916: aizbēdzis uz Irkutsku, kur iesaistījies nelegālā darbā.
Līdz 1917, apr.: strādājis Irkutskas izpildkomitemijā, dažus mēnešus bijis Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālkomitejas izdevuma "Sociāldemokrāts" darbinieks Maskavā.
1917, vasara: Rīgā ievēlēts par pilsētas domnieku no boļševiku saraksta.
1918: apcietināts un ieslodzīts Krimūnu koncentrācijas nometnē.
1918, nov.: bijis Valkas Strādnieku padomes priekšsēdētājs, laikraksta "Sarkanais Karogs" redaktors, piedalījies Padomju Latvijas pagaidu valdības organizēšanā.
1919: vadījis Padomju Latvijas Sociālās apgādes tautas komisariātu, darbojies par žurnālistu, publicējis dzejoļus, stāstus, feļetonus. Pēc pad. varas krišanas devies uz Krieviju.
1920, apr.: atgriezies Rīgā, bijis nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālkomitejas loceklis, propagandists, laikraksta "Cīņa" redaktors, piedalījies izdevniecības "Daile un darbs" organizēšanā.
1921, 13. maijs: arestēts.
1921, 11. jūn.: no rīta ar Jāni Šilfu-Jaunzemu u. c. partijas darbiniekiem nošauts.
Profesionālā darbība1905: aizsākums literārai darbībai, kas saistīta ar komunistiskās pagrīdes pieredzi.
1908: pirmie dzejoļi ievietoti nelegālā cietumnieku žurnālā.
1911–1912: cietumā rediģējis nelegālu žurnālu, rakstījis dzejoļus.
1913: Baku cietumā sarakstījis pirmo lielāko darbu – 5 cēlienu lugu "Gaismai austot" (nav saglabājusies).

Grāmatās Augusta Arāja-Bērces darbi izdoti tikai pēc viņa nāves.

Grāmatās izdotie darbi

1922: dzejoļu krājums "Sarkanais ceļš".
1922: "Stāsti".
1925: "Menusa nāve" (krievu valodā).
1936: "Stāsti. Dzejas".
1941: "Raksti".
1951: "Stāsti un dzejas".
1970: dzejoļu krājums "Ro-bo-ba!".

Citātu galerija"Viņa daiļrades galvenais uzdevums – strādniecības kustības atspoguļojums, tās mērķu propaganda. Dzejā revolucionāra romantika nereti izpaužas deklaratīvā formā. Labākajos stāstos psiholoģiski precīzi atsegti raksturi. Varonība rādīta bez patosa un idealizācijas. Spēcīgi cīnītāja traģiskais liktenis atklāts vienā no labākajiem Bērces darbiem – stāstā "Menusa nāve", asi ironiskā skatījumā – stāstā "Aizliegtā cilvēka līdzjutēji"."

Treimane, Inese. Augusts Arājs-Bērce. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003.
SaiknesVizbulis Bērce (1916–1971) - Dēls
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta01.04.1890
Daugmales pagasts
Daugmales pagasts, Ķekavas novads
Dzimis Bramberģes, vēlākā Daugmales pagasta "Bajāros".
Dzīvesvieta1911
Rīga
Rīga

1916
Irkutska
Irkutsk, Irkutsk Oblast, Russia
Aizbēdzis no izsūtījuma uz Irkutsku, kur iesaistījies nelegālā darbā.

00.04.1920
Rīga
Rīga
IzglītībaSvētes pagastskola
Svēte
Svēte, Svētes pagasts, Jelgavas novads
Darbavieta1905
Jelgava
Jelgava
Māceklis Krāmera atslēgu fabrikā

1908 – 1911 (Datums nav precīzs)
Londona
London, Greater London, United Kingdom
Strādājis dažādus gadījuma darbus – kurinātāja darbs uz tālbraucēja tvaikoņiem, ogļraktuvē, cinka kausētavā u. c.

1908 – 1911 (Datums nav precīzs)
Glāzgova
Glasgow, Scotland, United Kingdom
Strādājis dažādus gadījuma darbus – kurinātāja darbs uz tālbraucēja tvaikoņiem, ogļraktuvē, cinka kausētavā u. c.

1911
Rīga
Rīga
Strādājis Felzera mašīnfabrikā

1912
Strādājis nelegālā tipogrāfijā

1916 – 00.04.1917
Irkutska
Irkutsk, Irkutsk Oblast, Russia
Strādājis Irkutskas izpildkomitejā

1917
Maskava
Moscow, Russia
Dažus mēnešus bijis Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālās komitejas izdevuma "Sociāldemokrāts" darbinieks Maskavā.

00.06.1917 – 00.08.1917 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Ievēlēts par Rīgas pilsētas domnieku no boļševiku saraksta.

1918 – 1919
Valka
Valka, Valkas novads
Valkas Strādnieku padomes laikraksta "Sarkanais Karogs" redaktors

00.11.1918
Valka
Valka, Valkas novads
Valkas Strādnieku padomes priekšsēdētājs

1919
Vadījis Padomju Latvijas Sociālās apgādes tautas komisariātu.

1920
Laikraksts "Cīņa"
Rīga
Rīga
Redaktors
Dalība organizācijās1905
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Biedrs

1920
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Rīga
Nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis
Emigrē1908 – 1911
Anglija
England, United Kingdom

Strādājis dažādus gadījuma darbus – kurinātāja darbs uz tālbraucēja tvaikoņiem, ogļraktuvē, cinka kausētavā u. c.


1912 – 1915
Baku
Baku, Azerbaijan

1919
Krievija
Russia
Apcietinājums1908
Jelgavas cietums
Jelgava
Jelgava

1911 – 1912
Rīgas Centrālcietums
Mazā Matīsa iela 3, Rīga
Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009

1913 – 1915
Baku
Baku, Azerbaijan
Baku cietums

1918
Krimūnas
Krimūnas, Krimūnu pagasts, Dobeles novads
Apcietināts un ieslodzīts Krimūnu koncentrācijas nometnē.

13.05.1921
Rīga
Rīga
Deportācija1915
Sibīrija
Siberia, Russia
Izsūtīts uz Jeņisejas guberņu.
Miršanas laiks/vieta11.06.1921
Rīga
Rīga
11. jūnija rītā ar Jāni Šilfu-Jaunzemu u. c. komunistiskās partijas darbiniekiem nošauts.
ApglabātsMatīsa kapi
Mazā Matīsa iela 1, Rīga, LV-1009
Piemiņas vietasEsplanāde
Reimersa iela 1, Rīga, LV-1050
Tolaik – Komunāru laukumā Augusta Arāja-Bērces krūšutēls.

Mežaparks
Rīga
Padomju laikā Rīgā, Mežaparkā, iela nodēvēta Augusta Arāja-Bērce vārdā.

nezināms – 1992
Mātera iela 30, Jelgava
Mātera iela 30, Jelgava, LV-3001
Jelgavā, Mātera ielā 30, līdz 1992. gadam atradās Augustam Arājam-Bērcem veltīts piemineklis.

1956
Vīgriežu iela, Jelgava
Vīgriežu iela, Jelgava
1956. gadā ielu starp Tērvetes un Emīla Dārziņa ielu izlēma nosaukt par Arāja-Bērces ielu.

Kartes leģenda























Tiek rādīti ieraksti 1-31 no 31.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Daugmales pagasts
(Daugmales pagasts, Ķekavas novads)
01.04.1890Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Rīga
(Rīga)
1911DzīvesvietaPilsēta
3Irkutska
(Irkutsk, Irkutsk Oblast, Russia)
1916DzīvesvietaPilsēta
4Rīga
(Rīga)
01.04.1920DzīvesvietaPilsēta
5Rīga
(Rīga)
11.06.1921Miršanas laiks/vietaPilsēta
6Sibīrija
(Siberia, Russia)
1915DeportācijaReģions, apgabals
7Anglija
(England, United Kingdom)
1908 - 1911EmigrēValsts
8Krievija
(Russia)
1919EmigrēValsts
9Baku
(Baku, Azerbaijan)
1912 - 1915EmigrēPilsēta
10Matīsa kapi
(Mazā Matīsa iela 1, Rīga, LV-1009)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
11Svēte
(Svēte, Svētes pagasts, Jelgavas novads)
(Nav norādīts)IzglītībaCiems
12Jelgava
(Jelgava)
1905DarbavietaPilsēta
13Rīga
(Rīga)
1911DarbavietaPilsēta
14Irkutska
(Irkutsk, Irkutsk Oblast, Russia)
1916 - 01.04.1917DarbavietaPilsēta
15Maskava
(Moscow, Russia)
1917DarbavietaPilsēta
16Rīga
(Rīga)
01.06.1917 - 01.08.1917DarbavietaPilsēta
17Valka
(Valka, Valkas novads)
01.11.1918DarbavietaPilsēta
18Valka
(Valka, Valkas novads)
1918 - 1919DarbavietaPilsēta
19Rīga
(Rīga)
1920DarbavietaPilsēta
20Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1908 - 1911DarbavietaPilsēta
21Glāzgova
(Glasgow, Scotland, United Kingdom)
1908 - 1911DarbavietaPilsēta
22Jelgava
(Jelgava)
1908ApcietinājumsPilsēta
23Mazā Matīsa iela 3, Rīga
(Mazā Matīsa iela 3, Rīga, LV-1009)
1911 - 1912ApcietinājumsĒka, māja
24Baku
(Baku, Azerbaijan)
1913 - 1915ApcietinājumsPilsēta
25Krimūnas
(Krimūnas, Krimūnu pagasts, Dobeles novads)
1918ApcietinājumsCiems
26Rīga
(Rīga)
13.05.1921ApcietinājumsPilsēta
27Rīga
(Rīga)
1920Dalība organizācijāsPilsēta
28Vīgriežu iela, Jelgava1956Piemiņas vietasIela
29Mātera iela 30, Jelgava
(Mātera iela 30, Jelgava, LV-3001)
1992Piemiņas vietasĒka, māja
30Esplanāde
(Reimersa iela 1, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)Piemiņas vietasParks
31Mežaparks
(Rīga)
(Nav norādīts)Piemiņas vietasPilsētas daļa
Padomju laika publikācijās plaši sastopama Augusta Arāja-Bērces (īstajā vārdā Augusts Bērce; 1890–1921) personības un daiļrades propaganda. Viņš tiek nodēvēts par vienu no izcilākajiem darbiniekiem Lielās Oktobra sociālistiskās revolūcijas posmā Latvijā un visā latviešu strādnieku kustības vēsturē: “rakstnieks – cīnītājs par komunismu”, “viņa daiļrade pauž trauksmi, varonību un cīņas sparu”, “buržuāzijas noslepkavotais revolucionārais strādnieku šķiras cīnītājs” u. tml. Līdzās revolucionārajai darbībai viņš sarakstījis arī vairākus stāstus, feļetonus un dzejoļu, atstājot nākamajām paaudzēm ideoloģiski piesātinātu, neērtu, bet no mūsdienu skata punkta pārskatāmu literāro mantojumu.

Drošāk, jaunie komunāri,
Mums ir nolemts uzvarēt!
Lielo brīves pavasari
Visās tautās pieredzēt.

Svēts ir nomocīto liktens –
Viņu mokas sirdī griež.
Bet vēl svētāks viņu niknums,
Kas mums šķēpu rokā spiež.

Posts un smago važu kaudze
Cilvēci vēl spiež un žņaudz;
Jauno komunāru audze
Mirt vai uzvarēt nu sauc.

Ne ar lūgšanām un draufiem
Darbaļaudis uzvarēs –
Tikai negurstošā cīņā
Visu varu ņemsim mēs.

Darbs un darbaļaužu saime
Izbeigs postu, zudīs bads,
Tavās rokās tava laime,
Ej un ņem, un lem to pats!
(Augusts Arājs-Bērce, Cīņa, Nr. 220, 1967, 19. sept.)

Augusts Arājs-Bērce, līdzīgi kā citi viņa domubiedri, ir nācis no nabadzīgas kalpu ģimenes. Tēvs agri miris, tādēļ 14 gadu vecumā viņš uzsāka darba gaitas Krāmera atslēgu fabrikā Jelgavā. 1905. gadā viņš kļuva par Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedru, kā arī nodibināja sakarus ar pagrīdi, uzsākot aktīvas revolucionāra gaitas. 1907. gadā viņš darbojās Jelgavas propagandistu kolēģijā, pirmā rajona komitejā, vēlāk Jelgavas komitejā. Par savām darbībām 1908. gadā apcietināts. Jelgavas cietumā Arājs-Bērce pavada astoņus mēnešus. Cietumā radās arī pirmie literārie mēģinājumi. Viņš uzrakstīja vairākus dzejoļus cietuma nelegālajam žurnālam. Šie darbi nav saglabājušies.

Pēc atbrīvošanas, baidīdamies par savu stāvokli, Augusts Arājs-Bērce emigrēja uz Angliju, kur strādāja dažādus gadījuma darbus – kurinātājs uz tālbraucēja tvaikoņiem, darbs drēbju tīrītavā, ogļraktuvē un cinka kausētavā u. c. Latvijā viņš atgriezās 1911. gadā un nekavējoties iesaistījās pagrīdes darbā, un atkal tika apcietināts. Apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā viņš rediģēja nelegālu žurnālu un turpināja rakstīt dzejoļus. Pēc atbrīvošanas, 1912. gadā, viņš strādāja nelegālā tipogrāfijā. Viņa aktivitātes nepalika nepamanītas, tādēļ, lai izvairītos no kārtējā apcietinājuma, rudenī viņš emigrēja uz Baku. Diemžēl arī tur viņš tika arestēts. Baku cietumā viņš sarakstīja pirmo lielāko darbu – 5 cēlienu lugu "Gaismai austot" (luga nav saglabājusies). 1915. gadā Augusts Arājs-Bērce tika izsūtīts uz Jeņisejas guberņu. Taču 1916. gadā viņam izdevās aizbēgt uz Irkutsku. Tur viņš strādāja stiepļu fabrikā, elektriskā stacijā par dežurantu, aptiekas preču veikalā par pārzini, arvien ciešus sakarus uzturēdams ar partijas nelegālo centru un strādnieku legālām organizācijām.

Pēc 1917. gada Februāra revolūcijas līdz aprīlim viņš strādāja Irkutskas izpildkomitejā, tad devās uz Maskavu, kur dažus mēnešus bija arī Latvijas Sociāldemokrātijas Centrālās komitejas izdevuma "Sociāldemokrāts" darbinieks.

No Maskavas Augusts Arājs-Bērce atgriezās Rīgā. 1917. gada vasarā viņš tika ievēlēts par pilsētas domnieku no boļševiku saraksta. Kad vācu karaspēks okupēja Latviju, Arājs-Bērce, partijas centrālkomitejas norīkots, palika Rīgā, lai ierīkotu nelegālu spiestuvi. Pagrīdē viņš strādāja līdz 1918. gada janvārim, kad atkal tika apcietināts un ieslodzīts Krimūnu koncentrācijas nometnē, no kurienes viņš kopā ar citiem biedriem izbēga, lai uz dotos uz Valku sevišķā Centrālkomitejas uzdevumā. 1918. gada novembrī viņš bija Valkas Strādnieku padomes priekšsēdētājs un laikraksta "Sarkanais Karogs" redaktors. Augusts Arājs-Bērce piedalījās arī Padomju Latvijas pagaidu valdības organizēšanā. 1919. gadā viņš vadīja Padomju Latvijas Sociālās apgādes tautas komisariātu, līdztekus strādāja kā žurnālists, publicēja dzejoļus, stāstus un feļetonus.

Pēc padomju varas krišanas viņš devās uz Krieviju, tad 1920. gada aprīlī atgriezās Rīgā un turpina darboties pagrīdē. Viņš ir nelegālās Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis, propagandists un laikraksta "Cīņa" redaktors. 1921. gada 13. maijā viņu arestēja un 11. jūnija rītā kopā ar Jāni Šilfu-Jaunzemu u. c. partijas biedriem – Rīgas Centrālcietumā nošāva.
Informāciju sagatavoja Madara Eversone.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.