Arvīds Mālītis

Dzimis tirgotāja ģimenē. Mātes Annas brālis – grāmatizdevējs Ansis Gulbis.
Dzīvesbiedre Zenta. Brāļi – Janis un Romāns. Dēls Edvīns, meita Ziga.

1944. gada septembrī devies bēgļu gaitās uz Vāciju, no 1949. gada Austrālijā.

Izdevējdarbība
Jau 20. gadsimta 20. gados uzsācis darbu mātes brāļa Anša Gulbja apgādā kā prokūrists.
Pēc Anša Gulbja nāves 1936. gadā ar oficiālu testamentu mantojis uzņēmumu un vadījis to līdz nacionalizācijai 1940. gadā.
Arvīda Mālīša laikā tika turpināta "Latviešu konversācijas vārdnīcas" izdošana, tika izdota arī virkne jauno autoru darbu, tostarp Andreja Eglīša pirmais dzejoļu krājums "Zelta vālodze" (1939).
Vācu okupācijas laikā 1941. gadā atjaunojis apgāda darbību, izdodams Veronikas Strēlertes sastādīto latviešu jaunākās dzejas antoloģiju "Likteņi". Saimniecisku un cenzūras apsvērumu dēļ apgāda darbība bija ierobežota.

1941. gada jūlijā iecelts par VAPP vadītāju.

Bijis vairāku izdevēju profesionālo organizāciju biedrs un ieņēmis vadošus amatus. Iestājies par grāmatniecības darbinieku profesionālo izglītību. Grāmattirgotāju un izdevēju biedrības valdes loceklis, Grāmatrūpnieku apvienības biedrs.
No 1938. līdz 1940. gadam Rakstu un mākslas kameras grāmatizdevēju un tirgotāju sekcijas priekšsēdētājs.

Pēc izceļošanas uz Austrāliju no 1949. līdz 1966. gadam strādājis grāmatu tirdzniecības firmās.


Dienests
Latvijas brīvības cīņu laikā bija Rīgas skolnieku rotas, pēc tam Atsevišķā III bataljona un 3. Jelgavas kājnieku pulka karavīrs (1919). Latvijas kara skolas kadets, pēc skolas beigšanas paaugstināts leitnanta pakāpē, bija Bruņoto vilcienu diviziona Ložmetēju vada komandieris (1920–1921).

"[..] Dzimis Rīgā, tirgotāja ģimenē. Pēc vidusskolas absolvēšanas 1919. gada maijā brīvprātīgi iestājās Baloža brigādē (Studentu rotā), vēlāk 3. Jelgavas kājnieku pulkā, ar kuru piedalījās cīņās Latgales frontē un pret Bermontu Augšzemgalē. Tā paša gada novembrī viņu komandēja uz Latvijas kara skolu, kuras sastāvā piedalījās kaujās pie Jelgavas atbrīvošanas no bermontiešiem. Skolas karalaika kursu A. Mālītis beidza 1920. g. maijā ar leitnanta dienesta pakāpi, turpinādams dienestu Bruņoto vilcienu divizionā. 1921. gada vasarā demobilizējās un uzsāka dabaszinātņu studijas Latvijas universitātē, vēlāk tieslietu zinātnēs. Līdztekus studijām un aktīvai dzīvei korporācijā Fraternitas Livonica, kuras filistrs-dibinātājs viņš ir, turpināja strādāt Anša Gulbja grāmatu apgādā. Pēc viņa nāves mantojuma ceļā apgāds nonāca Arvīda Mālīša rokās. Viņš vadīja veikalu līdz nacionalizācijai 1940. gada jūlijā. Piedalījies latviešu grāmattirgotāju un izdevēju biedrībā, kādu laiku bija arī tās valdes loceklis un Latvijas grāmatrūpnieku apvienības biedrs, dzīvi interesēdamies par grāmatrūpnieku arodnieciskās izglītības jautājumiem. Nodibinoties Rakstu un mākslas kamerai, Mālīti iecēla par tās locekli un grāmatizdevēju un tirgotāju sekcijas priekšsēdi, šos pienākumus viņš pildīja līdz kameras likvidācijai. Pēc vācu okupācijas 1941. gada jūlijā viņš sākumā pārņēma boļševiku nodibinātās spiestuves VAPPa vadību cerībā, ka izdosies šo monstrozo, visas Latvijas apjoma organizāciju (tajā bija iekļauti nacionalizētie grāmatu apgādi un grāmatu izplatīšanas, tirdzniecības un ražošanas aparāts) denacionalizēt, taču vācu politikas dēļ tas neizdevās. Atteicies no VAPPa vadības A. Mālītis atsāka personīgā grāmatu apgāda darbību. Diemžēl arī to neizdevās kaut cik plaši atjaunot kara saimniecības apstākļu un vācu cenzūras dēļ.
1944. g. A. Mālītis ar ģimeni devās bēgļa gaitās uz Vāciju, kur vēlāk strādāja par ierēdni pie UNRRAs un IRO, bet 1949. gadā izceļoja uz Austrāliju, strādādams tur divās grāmatu tirdzniecības firmās līdz 1966. gadam, kad veselības dēļ aizgāja atpūtā. Viņš apbalvots ar Trijzvaigžņu ordeni."

A. Sed. Rūpēs par grāmatu. Latvija Amerikā, Nr. 88, 12.12.1970, 5. lpp.

Avoti
Anon. (b. g.). Šķirklis Mālītis Arvīds. Datubāze "Latviešu grāmatniecības darbinieki līdz 1918. gadam". http://lgdb.lnb.lv/index/person/2583/

Arvīds Ansis Mālītis

Latviešu grāmattirgotāju un izdevēju biedrība
Latviešu grāmattirgotāju un izdevēju biedrības valdes loceklis

Aktīvi iesaistījies studentu biedrībā "Austrums".

1926
Studentu korporācija "Fraternitas Livonica"
1926. gadā bijis studentu korporācijas Fraternitas Livonica dibinātājs un tās pirmais seniors.

1938
Latvijas Rakstu un mākslas kamera
Latvijas Rakstu un mākslas kameras grāmatizdevēju un tirgotāju sekcijas priekšsēdētājs

1919
Rīgas pilsētas 2. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga
1919. gadā beidzis Rīgas pilsētas 2. ģimnāziju.

11.1919–05.1920
Latvijas Kara skola
Krišjāņa Barona iela 99, Rīga
Kara skolas kursu ar ļoti labām sekmēm beidza tās pirmajā izlaidumā 1920. gada maijā, iegūstot leitnanta dienesta pakāpi. Turpina dienestu Bruņoto vilcienu divizionā.

1921
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
No 1921. gada studējis dabaszinātnes, pēc gada turpinājis studēt tieslietas Latvijas Universitātē. Studijas nav beidzis.

05.1919–09.1921
Iesaistījies Latvijas brīvības cīņās. 1919. gada maija beigās brīvprātīgi iestājies Baloža brigādes Studentu rotā. Pēc tam cīnījies Latgales frontē un pret Bermontu Augšzemgalē.Līdz 1921. gada augustam bijis leitnants Bruņoto vilcienu divizionā. 1921. gadā demobilizēts.

1921
A. Gulbja apgāds
Krišjāņa Barona iela 14, Rīga
20. gadu sākumā uzsācis darbu mātes brāļa Anša Gulbja apgādā kā prokūrists.

1936–07.1940
A. Gulbja apgāds
Krišjāņa Barona iela 14, Rīga
Pēc Anša Gulbja nāves 1936. gadā mantojis uzņēmumu un bijis tā vadītājs līdz nacionalizācijai 1940. gada jūlijā. Turpinājis izdot "Latviešu konversācijas vārdnīcu".

07.1941
Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes valsts apgādniecību un poligrāfisko uzņēmumu pārvalde
Aspazijas bulvāris, Rīga
1941. gada jūlijā iecelts par VAPP vadītāju.

1945
Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra
Vācija
Strādājis par ierēdni UNRRA un IRO.

1946
Starptautiskā bēgļu organizācija
Vācija
Strādājis par ierēdni UNRRA un IRO.

1949–1966
Austrālija
Pēc izceļošanas uz Austrāliju no 1949. gada strādājis divās grāmatu tirdzniecības firmās. Strādājis par noliktavas pārzini, līdz veselības dēļ pensionējies 1966. gadā.

09.1944
Vācija
1944. gada septembrī ar ģimeni emigrē uz Vāciju.

1949
Austrālija
1949. gadā emigrē uz Austrāliju.

Latvijas atbrīvošanas kara piemiņas zīme
1923

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris ar Ordeņa domes 1932. gada 16. novembra lēmumu.
V šķira
1932