Arnolds Auziņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (83); Sastādītājs (3); Redaktors (15); Līdzautors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (17)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsArnolds Auziņš
PseidonīmsA. Mangalis, Arnis Sumbris, Aldis Kūdra
KopsavilkumsArnolds Auziņš (1931) – dzejnieks, rakstnieks, publicists un žurnālists.
Personiska informācijaDzimis zemnieka ģimenē.
Profesionālā darbība1957, 1. maijs: pirmā publikācija – dzejolis "Maija prieki" laikrakstā "Pionieris".

Dzejoļu krājumi

1974: "Robotu ieeļļošana" (humors, satīra).
1979: "Ticība".
1994: "Mākoņstūmēja grēksūdze".
1996: "Nepērc puķi, nāc tāpat!".
1999: "Rīga".
2004: "Dundžiš" (dzejoļi tāmnieku dialektā).
2004: "Mans talismans".
2006: "Krustceļi un neceļi".
2011: "Kokteilis".
2014: "Sestais pirksts".
2016: "Ieklausīties sevī".
2016: "Ar dakšām ūdenī" (humors, satīra).
2019: "Mirkli, apstājies!".
2021: "Lapkritī".

Lugas

1966: "Mirušie sāk runāt".
1981: "Vēl taure sauc" (iestudējums, komp. J. Kaijaks).
1997: "Laimes reibonī" (pēc R. Blaumaņa lugas "Ļaunais gars", komp. A. Jansons).
1997: "Čaukstenes" (pēc A. Brigaderes lugas, kopā ar O. Šalkoni, komp. E. Īgenberga).

Iestudētās raidlugas

1972: "Parādnieki".
1980: "Sniegu meita" (pēc Dž. Londona).
1991: "Atmodini zemi!".
1991: "Visgudrākā".
1994: "Circenis karstos pelnos".
1994: "Vienu skūpstu parādā".
1999: "Vienpadsmitais bauslis".

Dokumentālie apraksti, publicistika, apceres

1974: "Ogles zīmējumi".
1979: "Riteņi ripo".
1984: "No tevis nešķiršos".
1984: "Pasaule sākas ar vārdu".
1986: "Leduskalna redzamā daļa".
2000: "Četri diži zemgalieši" (kopā ar Reini Ādmīdiņu).
2003: "Brīvās Latvijas prezidenti" (kopā ar Reini Ādmīdiņu).
2004: "Konstantīns Čakste".
2006: "Gustavs Zemgals".
2006: "Ģenerālis Jānis Balodis".
2005: "Pārdaugavas spogulī" (kopā ar Reini Ādmīdiņu).
2006: "Amatu noslēpumi".
2009: "Pokaiņi".

Īsprozas krājumi

1993: "Sātans un Zuze".
1993: "Gadījumi un negadījumi iz latviešu rakstnieku dzīves".
1997: "Varbūt pasmaidīsim".
1998: "Vienu skūpstu parādā".
1999: "Jautrie rakstnieki".
2001: "Dzejas dienu ēverģēlības".
2002: "Savieši un pravieši: anekdotes un spurainas domas".
2005: "Debesmanna ar pipariem".
2007: "Par mani smejas, tātad – esmu".
2010: "Klausās un smej".
2014: "Bez maskām un kaskām: anekdotiski notikumi ar latviešu rakstniekiem".
2015: "Arī rakstnieks ir cilvēks: mazā latviešu literatūras vēsture anekdotēs".
2017: "Literārais ķēķis: latviešu rakstnieku omulības. Mazliet nenopietni par nopietniem rakstniekiem".

Romāni

2001: "Maldugunis".
2003: "Neej uz savām bērēm".
2006: "Naktstauriņš un kruķis".
2006: "Vienu mākslu parādā".
2007: "Es varu tikai mīlēt".
2007: "Circenis karstos pelnos".
2008: "Vendeta letiņu gaumē".
2013: "Nevīstošā saulespuķe".
2013: "Nesteidzies mani atminēt".
2015: "Pasaules lāpītājs".
2016: "Zvans no viņpasaules".
2016: "Bez sievietēm grūti".
2017: "Pūcei aste noziedēja".
2017: "Kā toreiz Virdžīnijā".
2017: "Bīstamā līdzība".
2018: "Mīlestības mācība".
2019: "Sieviete neprot zaudēt".
2020: "Virves dejotāja".
2020: "Astotais bauslis".
2021: "Masāža tikai vīriešiem".
2021: "Čau, vecās miesas!".
2022: "Kā kulaks uz acs".

Autobiogrāfiskā proza

2011: "Kur atrodas nekuriene?".
2011: "Es dzīvoju priecīgi. Nerātnības mūža garumā".
2016: "Dzīvās atbalsis: atmiņu skices par mūziķiem un dzejniekiem".
2019: "Kā pliks pa nātrēm: atgadījumi iz dzīves".

Dzejoļu krājumi bērniem

1967: "Smaids".
1970: "Brīnumpupa".
1973: "Griezies, vilciņ!".
1979: "Rabarbers".
2006: "Ku-kū!".

Proza bērniem un jauniešiem

1969: "Mana ataudziņa".
1977: "Nesoliet man karaļvalsti".
2003: "Skola uzlidos debesīs".
2008: "Karuselis".
2011: "Labrīt, vakardiena!".
2012: "Aste gaisā".

Lugas bērniem

1972: "Baļķis acī".
1976: "Nelaimes putns".
1991: "Vārtsargs un suņu zaglis".
1991: "Spoks pilī".
1992: "Pādīte".
2000: izlase skolu pašdarbības teātriem "Spoks pilī".

Iestudētās raidlugas bērniem

1983: "Kā ods par ziloni tapa".
1989: "Noslēpumainais dārzs" (pēc F. Hodžsones Bērnetas).
1991: "Dāvana Ziemassvētku vecītim" (kopā ar A. Miglu).

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

1985: Drāmas teātrī (tagad Latvijas Nacionālais teātris) iestudēta Arnolda Auziņa tulkotā E. Braginska luga "Istaba".
SaiknesAlnis Auziņš (1959) - Dēls
Nodarbesdzejnieks
žurnālists
publicists
rakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta29.11.1931
Dundagas pagasts
Dundagas pagasts, Talsu novads
Dzimis Dundagas pagasta Mālejās.
Izglītība1940 – 1944
Ģibzdes pamatskola
Ģibzde
Ģibzde, Valdgales pagasts, Talsu novads

1945 – 1950
Dundagas vidusskola
Talsu iela 18, Dundaga
Talsu iela 18, Dundaga, Dundagas pagasts, Talsu novads, LV-3270

1950 – 1955
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļa
Darbavieta1954 – 1977
Laikraksts "Pionieris"
Rīga
Rīga
Literatūras nodaļas vadītājs un atbildīgais sekretārs.

1977 – 1991
Žurnāls "Draugs"
Rīga
Rīga
Literatūras nodaļas vadītājs.
Dalība organizācijās
Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050
Literatūras sekcija

1959 – 1990
Latvijas PSR Žurnālistu savienība
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050
Biedrs

1990 līdz šim
Latvijas Žurnālistu savienība
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga, LV-1013
Biedrs

1991 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011
Biedrs

1999
Latvijas Dramaturgu ģilde
Vaļņu iela 9, Rīga
Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050
Biedrs
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2017. gada 31. marta lēmumu.
IV šķira
2017

Kartes leģenda









Tiek rādīti ieraksti 1-11 no 11.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Dundagas pagasts
(Dundagas pagasts, Talsu novads)
29.11.1931Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1950 - 1955IzglītībaĒka, māja
3Talsu iela 18, Dundaga
(Talsu iela 18, Dundaga, Dundagas pagasts, Talsu novads, LV-3270)
1945 - 1950IzglītībaĒka, māja
4Ģibzde
(Ģibzde, Valdgales pagasts, Talsu novads)
1940 - 1944IzglītībaCiems
5Rīga
(Rīga)
1954 - 1977DarbavietaPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1977 - 1991DarbavietaPilsēta
7Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga
(Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050)
1959 - 1990Dalība organizācijāsĒka, māja
8Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga
(Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)
1991Dalība organizācijāsĒka, māja
9Vaļņu iela 9, Rīga
(Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050)
1999Dalība organizācijāsĒka, māja
10Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga, LV-1013)
1990Dalība organizācijāsĒka, māja
11Merķeļa iela 13, Rīga
(Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsĒka, māja
Arnolds Auziņš ir vairāk nekā 50 grāmatu autors. Allaž humora un optimisma pilns. Arī viņa biogrāfisko grāmatu sauc “Es dzīvoju priecīgi” (ar apakšvirsrakstu “Nerātnības mūža garumā”, 2011, Zvaigzne ABC). Pēc šīs grāmatas 2019. gadā iznākusi arī dokumentāla filma ar tādu pašu nosaukumu “Es dzīvoju priecīgi” (režisore Inga Nestere; ieskats filmā: https://youtu.be/Jm1jBnU3jbM).

Par savu pozitīvo dzīves skatījumu Arnolds Auziņš intervijā žurnālistei Teklai Šaiterei 2015. gadā teicis tā: “Ēvalds Valters teica – neko nevajag ņemt galvā! Es neesmu vieglprātīgs, bet cenšos nekreņķēties par sīkumiem vai ko nožēlot, ja vairs nevar labot. Uz dzīvi skatos ar humoru un ironiju. Draugu kļūst arvien mazāk, telefona grāmata arvien plānāka, bet dzīve turpinās. Kad satiekas paziņas, parasti viens otram sāk klāstīt savas kaites. Kuram to trūkst mūsu vecumā? Man ir cita metode. Satiekot paziņu, parasti saku – tu labi izskaties! Cilvēks ir priecīgs, un domas no kaitēm novirzītas projām.” (Tekla Šaitere. Nav tāda vārda – nevaru! Diena, 2015, 27. febr.)

Arnolds Auziņš dzimis 1931. gada 29. novembrī Dundagas pagasta Mālejās. Mācījies Ģibzdes pamatskolā, beidzis Dundagas vidusskolu (1950), Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Žurnālistikas nodaļu (1955). Strādājis laikrakstā “Pionieris” par literārās nodaļas vadītāju un atbildīgo sekretāru (1954–1977), kā arī žurnālā "Draugs" par literārās nodaļas vadītāju (1977–1991). 1991. gadā Arnolds Auziņš aizgāja pensijā, lai nodotos tikai literāram darbam.

Arnolds Auziņš literatūrā debitēja 1957. gadā – ar dzejoļa “Maija prieki” publikāciju laikrakstā “Pionieris”. 1966. gadā grāmatā iznāca Arnolda Auziņa viencēliens “Mirušie sāk runāt”, gadu vēlāk – pirmais dzejoļu krājums bērniem “Smaids”, kam sekoja vairāki citi dzejoļu un īsprozas krājumi bērniem un dzejoļu krājumi pieaugušajiem. Dzejoļi atdzejoti angļu, krievu, lietuviešu, gruzīnu, somu un bulgāru valodās. Arnolds Auziņš raksta arī lugas bērniem un pieaugušajiem, ir vairāku dokumentālu aprakstu un biogrāfisku grāmatu (piemēram, par Gustavu Zemgalu, Konstantīnu Čaksti u. c.) un publicistisku darbu autors. Kopš 90. gadu sākuma raksta arī prozu pieaugušajiem. Pēdējos gados gandrīz ik gadu rakstniekam iznācis jauns romāns. Šogad apgādā “Jumava” izdots romāns “Čau, vecās miesas!” (2021). Tāpat rakstnieks ir arī septiņu anekdošu krājumu autors.

Arnolda Auziņa dzeju komponējuši vairāki komponisti, piemēram, Elga Īgenberga, Raimonds Pauls, Aleksandrs Kublinskis, Romualds Kalsons, Gunārs Freidenfelds, Vilnis Salaks u. c. Populārā Ojāra Grīnberga izpildītā Raimonda Paula dziesma “Somu pirts” ir ar Arnolda Auziņa vārdiem.

SOMU PIRTS

Sāp katru dienu kauli, kauli
Oi, oi vairs nevar ciest.
Ja nelīdz arī zāles, zāles,
Kam velti naudu šķiest?
Oi, oi vai tiešām būtu ,būtu
Laiks man pie tēviem iet?
Vēl iedzert sīvo gribās, gribās
Un mīlēt mazuliet.

Pirtī, somu pirtī iesim mēs,
Pirtī, visus tur mūs izārstēs,
Pirtī, tāds, kāds esi, sārts un pliks,
Pirtī, prom uz upi bariņā žviks!

Klau, pirtniek, cik te grādu, grādu?
Oi, oi, 130!
Kā senās jaunības dienās, dienās
Sirds neprātīgi sit.
Es taisos upē mesties, mesties
Var trieka mani ķert,
Bet es vēl gribu mīlēt, mīlēt
Mazlietiņ sīvo mest.

Pirtī, upes malā somu pirts,
Pirtī kļūstu jauns un jauna sirds,
Pirtī, sirds man pēkšņi bailēs gurst,
Pirtī, mājās pirti vecene kurs.

Arnolds Auziņš, dzīvodams Rīgā, joprojām uztur ciešus kontaktus ar savu dzimto pusi, piedalās novada un Kurzemes dzejas dienās, kā arī ir sabiedriski aktīvs. “Lasītāji bieži jautājot – kāds esot ilga mūža noslēpums? “Vajag vairāk kustēties! Dzīvoju pie Botāniskā dārza, līdz Vecrīgai 40 minūtes kājām! Inčupē, kur mums zemes pleķītis un būda, dzīvoju no aprīļa līdz oktobrim, strādāju dārzā, uz tirgu Saulkrastos eju kājām, peldos jūrā, bet ronis gan neesmu, man patīk silts ūdens.” Svarīga esot pozitīva domāšana un humora izjūta.” – tā Arnolds Auziņš. (Tekla Šaitere. Nav tāda vārda – nevaru! Diena, 2015, 27. febr.)

Informāciju sagatavoja Madara Eversone.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.