Ārijs Geikins
14.02.1936 – 10.02.2008
Ārijs Geikins (1936–2008) – dramaturgs, prozaiķis, režisors un aktieris. Rakstījis vēsturiskās drāmas,
traģikomēdijas, sadzīves lugas, fantasmagorijas u.c. Kopš 20. gadsimta 90. gadiem galvenokārt darbojies prozā.
Dzimšanas laiks/vieta
14.02.1936
Rīga
Miršanas laiks/vieta
10.02.2008
Rīga
Personiska informācija
Dzimis autotehniķa un svešvalodu skolotājas ģimenē. Baidoties no apcietināšanas un izsūtīšanas uz Sibīriju, Ārija Geikina tēvs emigrējis uz ārzemēm un mūža lielāko daļu nodzīvojos Kanādā. Māte Irēne Geikina Jelgavā pēc Otrā pasaules kara apcietināta, jo svešvalodu zināšanas bija par iemeslu aizdomām, ka viņa sadarbojusies ar ārzemju spiegiem. Viņai izdodas izglābties no izsūtīšanas uz Sibīriju, bet padomju cietumos pavadītie septiņi mēneši un pratināšanas sagrāva sievietes veselību.
1955: beidzis Jelgavas vakarskolu.
1959–1962: mācījies un pabeidzis Dailes teātra 3. studiju.
1969: beidzis A. Lunačarska Teātra mākslas institūta Režijas fakultāti Maskavā.
1963–1964: aktieris Liepājas teātrī.
1976–1979: aktieris Dailes teātrī.
1968–1970: režisors Jaunatnes teātrī.
1974–1976 un kopš 1980: režisors Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas kultūras nama Tautas teātrī.
1974–90. gadu sākums: LU Studentu teātra režisors.
1997–2008: režisors nomales teātrī "Sarkandaugava".
1968–1970: aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā.
1992–1993: aktiermeistarības pedagogs Latvijas Kultūras akadēmijā.
Paralēli strādājis par viesrežisoru profesionālos teātros un filmējies raksturlomās apmēram 15 kinofilmās.
Profesionālā darbība
Pirmā publikācija – dzejolis "Sveiciens" laikrakstā "Literatūra un Māksla"
1966. gada 19. februārī.
Pirmā profesionālajā teātrī izrādītā luga – "Leģenda par Kaupo"
(1973, publicēta kopkrājumā "Intervijas", 1982).
Lugas
1988: krājums "Ogles sirds"
(Liesma) – lugas "Ogles sirds", "Bermudu trīsstūris", "Putenī"
(1978), "Saules dieva Fēba rotaļas" (teātrī 1987).
1999: krājums "Rēgi miglā"
(Zvaigzne ABC) – lugas "Kaķu griesti" (1975), "Reiz dzīvoja kāds
Jātnieks..." (1988), "Saimnieks" (1993), "Sarkanās
dzīres" (1991).
2001: "Dona Žuāna savaldīšana".
Nozīmīgākie lugu iestudējumi
1973: "Leģenda par Kaupo" Valmieras drāmas teātrī, režisors Oļģerts Kroders.
1978: "Putenī" Dailes teātrī, režisors Juris Strenga.
1980: "Leģenda par Kaupo" Igaunijas Lidijas Koidulas Pērnavas drāmas teātrī, režisors Ingo Normets.
1987: "Saules dieva Fēba rotaļas" Drāmas (Nacionālajā) teātrī autora režijā.
1988: "Reiz dzīvoja kāds
Jātnieks..." Drāmas (Nacionālajā) teātrī, režisors Mihails Kublinskis.
1993: "Saimnieks" Dailes teātrī autora režijā.
2001: "Dona Žuāna savaldīšana" Valmieras drāmas teātrī autora režijā.
Romāni
1995: "Jukuma Zeltiņa ceļojums uz centru" (žurnālā "Karogs", nr. 3).
1997: "...Tad jums taps atvērts" (žurnālā "Karogs", nr. 7–9).
1998: "Riharda Buša
pirmā sezona" (Karogs).
1998: "Slepkavība Saulstariņos" (RaKa).
2005: "Vēstījums par lībiešukuningu Kaupo" (Annele).
2008: "Eņģeļu sezona" (ARTE).
Īsproza
2003: "Tēvoča Rambuljē zirgu tirgotava” (Nordik).
Memuāri
2007: "Otrajā realitātē: kādas dzīves atmiņu mozaīka” (ARTE).
Citātu galerija
"Lugu mākslinieciskajam veidojumam raksturīga augsta nosacītības pakāpe,
daudzslāņaina kompozīcija. Galvenās tematatiskās līnijas – tautas vēsture, cilvēka
garīgās pasaules netveramība.
20. gadsimta 90. gados rakstījis galvenokārt prozu – stāstus, noveles
un romānus, kur, paužot kristīgu dzīves pozīciju, vērsies pret cilvēka
un sabiedrības fizisko un morālo pagrimumu. "
Sekste, Inguna. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2004.
Par godalgoto romānu "Riharda Buša pirmā sezona":
"Arī Ārijs Geikins aizvien kādos uzvarētājos un katrreiz – kā piedzimis no jauna: viņa pēdējo triju gadu romāniem nav nekāda sakara ar ūdenslāšu līdzīgumu ne avota, ne skata ziņā. Ironiskajam, pat satīriskajam vēstījumam iz mūsdienu teātra pasaules nav nekā kopīga ar Senās Romas smagnējo pamatīgumu."
Lāce, Aija. Septiņi jauni latviešu romāni. Literatūra. Māksla. Mēs. 23.12.1997.
Izglītība
–1955
Jelgavas Vakara (maiņu) vidusskola
–1969
A. Lunačarska Valsts teātra mākslas institūts
Malyy Kislovskiy Pereulok 6, Maskava
Beidzis A. Lunačarska Teātra mākslas institūta Režijas fakultāti.
1959–1962
J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris
Lāčplēša iela 25, Rīga
Mācījies un pabeidzis Dailes teātra 3. studiju.
Darbavieta
1963–1964
Liepājas teātris
Teātra iela 4, Liepāja
Aktieris.
1968–1970
Rīgas kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga
Aktiermeistarības pedagogs Tautas kinoaktieru studijā.
1968–1970
Latvijas PSR Valsts Jaunatnes teātris
Lāčplēša iela 37, Rīga
Režisors.
1974–1976
Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas kultūras nama Tautas teātris
Rīga
Režisors.
1974–1991
Latvijas Universitātes studentu teātris
Rīga
Režisors.
1976–1979
J. Raiņa Latvijas PSR Valsts Akadēmiskais Dailes teātris
Brīvības iela 75, Rīga
Aktieris.
1980–2008
Rīgas elektromehāniskās rūpnīcas kultūras nama Tautas teātris
Rīga
1992–1993
Latvijas Kultūras akadēmija
Ludzas iela 24, Rīga
Aktiermeistarības pasniedzējs.
1997–2008
Nomales teātris Sarkandaugava
Tilta iela 32, Rīga
Režisors.
Dalība organizācijās
1976–2008
Latvijas Teātra darbinieku savienība
Eduarda Smiļģa iela 37/39
1985–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
1990–2008
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
1999–2008
Latvijas Dramaturgu ģilde
Vaļņu iela 9, Rīga