Anna Ozola-Sakse

Dzimusi rentnieka ģimenē.

Līdz 1949: tulkojusi galvenokārt zinātniskus rakstus, vēlāk daudz tulkojusi krievu klasiķu darbus.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi
No krievu valodas
1950: Nikolajs Ļeskovs "Cilvēks sardzē".
1950: Pāvels Bažovs "Sudraba Nadziņš".
1950: Čžao Šu-li "Pārmaiņas Liczjačžuanā".
1950–1952: Semjons Babajevskis "Gaisma pār zemi".
1951: "Dūkanbērais un citas pasakas" (sastādījusi Lidija Pāže).
1951: "Krievu tautas pasakas" (sastādījusi Lidija Pāže).
1951: Dmitrijs Nagiškins "Drošsirdīgais Azmuns".
1951: Aleksandrs Sakstons "Lielā rietumu maģistrāle".
1952: Ļevs Tolstojs "Augšāmcelšanās".
1952: Aleksejs Tolstojs "Zelta atslēdziņa jeb Buratino piedzīvojumi".
1952: Pāvels Bažovs "Veco kalnu velte".
1953: Nikolajs Ļeskovs "Stāsti".
1955: Ļevs Tolstojs "Karš un miers".
1956: "Krievu tautas pasakas".
1956: Nikolajs Nosovs "Nezinīša un viņa draugu piedzīvojumi".
1957: Boriss Jemeļjanovs "Stāsti par vectētuku Mukabuku".
1957: Nikolajs Dubovs "Bārenis".
1958: Leonids Borisovs "Žils Verns".
1958: "Krievu tautas pasakas" (sastādījis Viktors Sideļņikovs).
1959: Mihails Šolohovs "Donas stāsti".
1959: cittautu pasakas "Burvju ota" (sastādījis V. Važdajevs).
1960: Nikolajs Nosovs "Nezinītis Saules pilsētā".
1960: krievu tautas pasaka "Sniegbaltīte".
1960: Nikolajs Ostrovskis "Kā rūdījās tērauds".
1961: Nikolajs Gogolis "Vakari ciematā pie Dikaņkas".
1962: Ištvans Kormošs "Pasaka par diviem maziem brīnumvērsīšiem".
1962: Cžan Tjaņ-i "Lielais Lins un Mazais Lins".
1963: Vladimirs Solouhins "Rasas lāse".
1963: Nikolajs Gogolis "Šinelis".
1964: Vikentijs Veresajevs "Stāsti".
1965: Arkādijs Gaidars "RKP".
1965: krievu, ukraiņu un baltkrievu tautu pasakas "Vilks jēra ādā".
1965: Jons Druce "Stepes balādes".
1966: Jevgeņijs Čarušins "Puka, Tomka un žagata".
1967: "Stāsti par Ļeņinu" (sastādījusi Ņina Krutikova).
1967: krievu tautas pasakas "Vistiņa raibīte".
1967: Sat-Oks "Sāļo klinšu zeme".
1967: aizrobežu tautu pasakas "Pieklājīgais trusītis".
1968: Ivans Turgeņevs "Asja".
1969: Eduards Šims "Karaliene un septiņas meitas; Puika mežā".
1969: Maksims Gorkijs "V. I. Ļeņins".
1969: Pāvels Bažovs "Malahīta šķirstiņš".
1969: "Īru leģendas un pasakas".
1970: krievu tautas pasakas "Melnais vērsītis baltnadzītis".
1970: Jons Druce "Mūsu labsirdības nasta".
1971: Nikolajs Nosovs "Nezinītis uz Mēness".
1971: Nikolajs Ļeskovs "Stāsti".
1971: krievu tautas pasaka "Ivans caradēls un pelēkais vilks".
1971: Fjodors Dostojevskis "Baltās naktis".
1971: Nikolajs Nosovs "Nezinītis uz Mēness".
1972: Andrejs Platonovs "Skaistajā un negantajā pasaulē".
1973: Nikolajs Dubovs "Grūti vienam".
1973: Fjodors Dostojevskis "Stepančikovas ciems un tā iedzīvotāji".
1975: krievu brīnumu pasakas "Brīnumjaukā daiļava".
1976: Mihails Šolohovs "Nejaucēns".
1976: Gavrils Trojepoļskis "Baltais Bims Melnā auss".
1977: Boriss Vasiļjevs "Nešaujiet baltos gulbjus".
1978: Nikolajs Gogolis "Pēterburgas stāsti" (kopā ar Mariju Šūmani).
1979: Konstantīns Fedins "Mazi romāni un stāsti".
1979: Vladimirs Tendrjakovs "Vērpetēs".
1980: Jons Druce "Atgriešanās savā sākotnē".
1981: Arkādijs Gaidars "Skola".
1982: Jurijs Ļibedinskis "Nedēļa".
1982: Lidija Seifuļļina "Virineja".
1985: krievu tautas pasakas "Pēc līdakas pavēles".
1985: Grants Matevosjans "Māte brauc precināt dēlu".

"Anna Ozola-Sakse, sākdama tulkot, tūliņ atklāja sev radniecīgu jomu – pasakas, kuru atveidošanā reti kāds varēs ar viņu sacensties. Apbrīnojama ir viņas valoda – daiļskanīga, smalki niansēta, bagāta, vijīga. Lasot viņas precīzajā un reizē poētiskajā tulkojumā krievu autorus (kaut vai Solouhina "Rasas lāsi"), šķiet, ka tie rakstījuši latviski, tik dabiski un plūstoši rit stāstījums. Tas panākts ar rūpīgu darbu, pārcilājot vārdu pēc vārda, meklējot to vienīgo īsto, situācijai atbilstošo, izteiksmīgo. Viņai liela pietāte pret autoru un dziļi izjusta nepieciešamība atklāt tā savdabību, ko viņa panāk, vērīgi ieklausīdamās autora intonācijā, kamēr beidzot atrasta īstā toņkārta un citā valodā rakstītais sāk brīvi skanēt tulkotājas mēlē. Lasot viņas tulkojumā sulīgos dabas aprakstus Šima stāstos vai raitos dialogus Ļeskova novelēs, lasītājs gūst estētisku baudu, kādu sniedz ikviens īsts mākslas darbs. No viņas var mācīties jaunie tulkotāji (un ne tikai tulkotāji vien!), kā talants, apvienots ar darbu, var celt godā latviešu valodu, atsedzot tās pilnskanību un skaistumu."

Bauga, Anna. Diža pūra locītāja. Karogs, Nr. 10, 1974, 1. okt., 179. lpp.

Anna Ozola

Sakse

1913–1915
Lejasciema ministrijas skola
Lejasciems

1919–1920
Valmiera
Mācījusies Valmieras skolotāju sagatavošanas kursos.

1917–1919
Kronštate
Kantoriste Kronštates pilsētas valdē.

1920–1921
Gaujienas draudzes skola
Gaujiena
Skolotāja

1921–1930
Lejasciems
Grāmatvede Lejasciema pagasta valdē.

1935–1940
Latvijas Valsts statistikas pārvalde
Rīga

1940–1941
Rīga
Grāmatvede Galvenajā naftas pārvaldes kantorī

1941–1944
Kirova
Rēķinvede Latvijas PSR Tautas Komisāru padomes un Latvijas Komunistiskās (boļševiku) partijas Centrālās komitejas pilnvaroto aparātā.

1945–1965
Latvijas Valsts izdevniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Tulkotāja

1930–1941
Rīga

1941–1944
Kirova

1951–1990
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

1990–1996
Latvijas Rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedre

Raiņa kapi

Andreja Upīša prēmija (Skrīveri)
Prēmija piešķirta par tulkojumiem latviešu valodā.
1982