Andrejs Stērste
04.10.1853 – 21.02.1921
Andrejs Stērste (1853–1921) – literāts, jurists. Bijis skolotājs Vecpiebalgā, kur aktīvi piedalījies sabiedriskajā dzīvē, darbojoties kā režisors, aktieris un kupleju autors. Pēcāk pievērsies tieslietām, darbojies Jelgavas Latviešu biedrībā. Izdevis kupleju krājumu, publicējis atmiņas par Ausekli, kā arī latviešu valodā tulkojis vairākas lugas. Sarakstījis zinātnisko latviešu valodas gramatiku "Latviešu valodas mācība", kopā ar M. Kaudzīti sastādījis lasāmgrāmatu "Sēta un skola", kā arī ar tiesu likumu "Ķeizara Aleksandra II tiesu ustavi" tulkojumu latviešu valodā licis pamatus latviešu juridiskajai terminoloģijai.
Dzimšanas laiks/vieta
04.10.1853
Telvieši
Miršanas laiks/vieta
21.02.1921
Zaļenieki
Personiska informācija
Dzimis saimnieka Stērstu Pētera un Līzes ģimenē kā viņu trešais, jaunākais, dēls.
Dzīvesbiedre Līze dzimusi 1854. gada 27. augustā Jēkaba un Vanagu Annas ģimenē. Abi draudzējušies 14 gadus, salaulājušies 1884. gada augustā Vecpiebalgas baznīcā.
Profesionālā darbība
LITERĀRĀ DARBĪBA
Pirmā publikācija
1878: dzejolis "Tev dziļi acīs ieskatīju" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (22.03./03.04.)
Kuplejas
1875: "Kupleju krājums"
Kopoti raksti:
1935: "Stērstu Andreja kopoti raksti"
Rakstījis periodikā par valodniecības, sadzīves jautājumiem, publicējis atmiņas par Ausekli. Ap 1902. gadu pievērsies Latvijas agrārreformai: uzskatījis zemniecību par tautas garīgās atjaunošanās avotu, publicētajos rakstos vērsies pret marksismu, aicinājis uz šķiru vienotību.
CITVALSTU AUTORU DARBU TULKOJUMI
Pirmā publikācija
1874: F. Šillera lugas "Orleānas jaunava" fragmenta "Johannas atvadīšanās no dzimtenes" tulkojums laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (23.10.)
Lugas
1875: P. A. Volfa "Precioza"
1878: L. Šneidera "Pērkona gaiss"
DARBĪBA VALODNIECĪBĀ
1879–1880: zinātniskā latviešu valodas gramatika "Latviešu valodas mācība" (1–3)
1882–1884: kopā ar M. Kaudzīti sastādījis lasāmgrāmatu "Sēta un skola" (1–3)
Ar tiesu likumu "Ķeizara Aleksandra II tiesu ustavi" (1889, 1893–94) tulkojumu latviešu valodā licis pamatus latviešu juridiskajai terminoloģijai.
Citātu galerija
PAR ANDREJA STĒRSTES DARBĪBU VALODNIECĪBĀ
"Valodnieks Andrejs Stērste jauno paaudzi pieradināja pie koncentrētā un konkrētā latīniskā stila. Pats labs latīnists būdams, viņš daudzas latviskas formas veda sakarā ar to latīnisko sakni. Nonācis Jelgavā, viņš tur iepazinās un iedraudzējās ar valodnieku Kārli Mīlenbachu, draugu pulkā sauktu par Homēru, kurš bija biežs viesis Stērstes namā. Mīlenbachs bija augstās domās par Stērstes valodas izjūtu un izpratni un nožēloja, ka viņš nav izraudzījis valodnieka karjēru."
Andrejs Stērste – valodnieks. Universitas, nr. 28, 01.10.1971.
"Stērstu Andrejam ir piemitusi smalka valodiska dzirde un gaume. Tas izpaužas, piem., zilbes intonāciju precīzā saklausīšanā un domu īsā, skaidrā izteiksmē. Tādu stilu viņš esot mācījis arī savai atvasei dzejniecei Elzai Stērstei, ar stingru roku tēsdams un slīpēdams viņas valodu. Viņa ir izdevusi tēva "Kopotos rakstus" (1935)."
Grīsle, Rasma. Piemiņu pelnījis arī Stērstu Andrejs. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", nr. 48, 19.12.1998.
DZEJOLIS "STĒRSTU ANDREJA PIEMIŅAI"
Cik strauji un avotains reiz modās tautas gars
Un bija Latvijai tad agrais pavasars.
Kad viss, kam asins rit, ar dabu augšā cēlās
Un vilnis pārdabīgs pār dzimto zemi vēlās.
Vai skalai dzeguzei bij rītu iezvanīt,
Kas dziesmām skanīgām pa klajiem lika līt?
Un viņās klausoties, pār latvju ganu zēnu
Gars varens nolaidās ar ziedu vēsmu lēnu.
Un krūma degoša tam šķita Dieva balss:
"Tu tautai aicināts, tu viņas gaismas kal's
Uz zemi solīto tu viņas soļus vadi.
Lai turpmāk aizmirstos tai skaudrie vaidu gadi."
Un ciņu nebijās ne roka tam, ne sirds,
Jo nebij viņas spēks no tautas speķa šķirts
Un garā redzēja caur brāzmojošiem paliem
Tas zemi solīto ar viņas kalnu galiem.
Kad pāri Latvijai bij negaiss mitējies
Un viss bij piepildīts, par to kas cīnījies,
Viņš zizli pameta, kad Dievs tam lika klusēt
Un skaidrots aizgāja pie saviem senčiem dusēt.
Stērste, Elza. Stērstu Andreja piemiņai. Universitas, nr. 37, 01.04.1976.
Saiknes
Aleksandra Spekke - Meita
Amarillis Liekna-Virza - Mazmeita
Andrejs Spekke - Mazdēls
Anna Žīgure - Mazmazmeita
Diāna Jance - Radiniece
Elza Stērste - Meita
Natālija Draudziņa - Draudzene
Pseidonīms
Tālvaitis
Papildu vārdi
Stērstu Andrejs
Darbavieta
Tallina
Strādājis tieslietu resorā.
Vitebska
Strādājis tieslietu resorā.
1872–1874
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
Skolotājs.
1882–1883
Rīga
Strādājis tieslietu resorā. Bijis N. Manaseina tulks.
1890
Jelgava
Advokāts. Par advokāta palīgu pie viņa neilgi strādājis Jānis Pliekšāns (Rainis).
Dalība organizācijās
Jelgavas Latviešu biedrība
Bijis Rakstniecības nodaļas priekšnieks, Teātra komisijas priekšnieks, kā arī biedrības priekšnieks.
Izglītība
1866–1869
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
1869–1870
Rīgas pilsētas Katrīnas skola
Rīga
1870–1872
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
No 1870. līdz 1872. gadam mācījies Rīgas Aleksandra ģimnāzijā. Skolu beidzis 1876. gadā.
1876–1881
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Studējis tieslietas.
Piemiņas vietas
1992
Jelgava
1992. gadā atklāta piemiņas plāksne Jelgavā, Zemgales prospektā, kur kādreiz dzīvojusi Stērstu ģimene.
1998
Inešu pagasts
1998. gadā atklāts piemiņas akmens Andrejam Stērstem un viņa meitai Elzai Stērstei Inešu pagasta Nautrēnos (abu kādreizējā dzīves vietā).
Apglabāts
1921
Zaļenieku kapi