Darbi: Darba autors (70); Sastādītājs (1); Redaktors (1); Recepcijas persona (6)
Attēli: Persona attēlā(1)
| Vārds | Anda Plēsuma |
|---|---|
| Dzimtais vārds | Brīdaka |
| Kopsavilkums | Anda Plēsuma (1928–1993) – literatūrkritiķe, literatūrzinātniece un tulkotāja, vairāku vārdnīcu sastādītāja. Rakstījusi galvenokārt recenzijas un rakstus par aktuālās prozas problemātiku un valodas jautājumiem. Trīs monogrāfiju – par Žani Grīvu, Andri Kolbergu un Laimoni Puru – autore. |
| Personiska informācija | Dzimusi pienotavas vadītāja ģimenē. |
| Profesionālā darbība | Darbība literatūrkritikā un zinātnē1958: pirmā publikācija – raksts "Grāmata jauniem un veciem" par Annas Brigaderes autobiogrāfisko triloģiju laikrakstā "Padomju Jaunatne".1967: disertācija "Žaņa Grīvas daiļdarbu mākslinieciskā meistarība" filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai, zinātniskais vadītājs Arvīds Grigulis. 1984: apcere par Andri Kolbergu "Ar vaļējām acīm pa dzīvi". 1987: monogrāfija "Gājums pretī gaismai: Laimonis Purs dzīvē un grāmatās". Ārzemju literatūras tulkojumiNo vācu valodas1995: brāļu Grimmu "Pasakas" (Sprīdītis). 1994: Arturs Šniclers "Gana stabule" (žurnālā "Karogs"). 1993: Johanness Mario Zimmels "Mīla – tas ir tikai vārds" (Vaga). 1992: Krista Volfa "Kasandra" (izlase, kopā ar Mirdzu Zariņu; arī priekšvārda autore; Liesma). 1991: Ērihs Marija Remarks "Melnais obelisks" (Liesma). 1989: Lions Feihtvangers "Apsolītā zeme" (arī priekšvārda autore; Liesma). 1987: Lions Feihtvangers "Dēli" (arī priekšvārda autore; Liesma). 1986: Vituss B. Drešers "Izdzīvošanas likums" (Avots). 1985: Makss Valters Šulcs "Karavīrs un sieviete; Kādas klusas leģendas beigas" (arī pēcvārda autore; Liesma). 1983: Arturs Šniclers "Terēze; Nāve; Elzes jaunkundze" (arī sastādītāja; Liesma). 1981: Peters Otto Hotjevics " Trīsdesmit gadu miers" (Liesma). 1980: Arturs Šniclers "Kazanovas atgriešanās" (arī priekšvārda autore; Liesma). 1976: Johans Volfgangs Gēte "Poēzija un īstenība" (Liesma). 1972: Heinrihs fon Kleists "Marķīze fon O." (Liesma). 1970: Henrijs Jēgers "Bojā ejai nolemto sacelšanās" (Liesma). 1968: Oto Šteigers "Gads vienpadsmit mēnešos" (Liesma). 1966: Pauls Šalliks " Engelberts Reineke" (Liesma). 1962: Ērihs Šēnebeks " Galileo Galilejs" (Latvijas Valsts izdevniecība). 1959: Leonhards Franks "Kreisajā pusē, kur sirds" (Latvijas Valsts izdevniecība). No krievu valodas 1958: Georgijs Papiašvili. "Notikums mežā" (laikrakstā "Pionieris"). 1956: Pjotrs Pavļenko "Stāsti" (Latvijas Valsts izdevniecība). Darbība valodniecībā1995: Zviedru-latviešu vārdnīca: ap 20 000 vārdu redaktore (Jāņa sēta).1993, 1994, 1997, 2000: Latviešu-krievu vārdnīcas; Krievu-latviešu vārdnīcas sastādīšana (Avots). 1965: Latviešu-krievu frazeoloģiskā vārdnīcas sastādīšana (Liesma). 1960, 1962, 1975, 1984: Vācu-latviešu vārdnīcas sastādīšana, izdevumu pārstrādāšana (Latvijas Valsts izdevniecība). |
| Citātu galerija | "[..] spēcīga personība ar plašām zināšanām, apskaužamu enerģiju un reti sastopamām darba spējām. Andas ieguldījums latviešu grāmatniecībā ir liels gan apjomā, gan nozīmīgumā, turklāt ne vien ar talantu, bet arī ļoti rūpīgu darbu darīts. Anda nezināja, ko nozīmē ar vieglu roku "pārcelts" daiļdarbs, viņa saprata, kāda vērtība ir Universitātē pamatīgi apgūtā vācu valoda un nemitīgi padziļināmās zināšanas dzimtajā latviešu valodā. Nekur – nevienā Andas darbā nav sastopama paviršība. Ik tulkojumā (lai minam kaut vai fon Kleista, Gētes, Šniclera, Šulca, Feihtvangera, Remarka darbus) tūdaļ pamanāma rūpīga attiecīgā laikmeta vides izpēte līdz pat niecīgākajam sīkumam un oriģināla valodas spoža atveide. Nē, tā nebūt nebija "tamborēšana", lai izceltos ar īpašiem atradumiem leksikā, ar jaunvārdu darinājumiem un samežģīti ekstravagantām konstrukcijām. Viss kalpoja vienam mērķim – lai lasītājs saņemtu nevis tulkojamā daiļdarba vārgu atspulgu vai virspusīgu satura atstāstu, bet gan tam adekvātu radoša darba rezultātu. Andas darbība literatūras kritika iepazīstama publikācijās presē un vairākos rakstu krājumos." Runce, Ruta. Atvadu vārdi Andai Plēsumai. Literatūra un Māksla, 1993, 29. okt., 8. lpp. |
| Nodarbes | valodniece tulkotāja literatūrzinātniece literatūrkritiķe |
| Dzimšanas laiks/vieta | 20.11.1928 Rīga Rīga |
| Izglītība | 1935 – 1948 Rīgas 2. vidusskola Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010 1948 – 1953 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Vēstures un filoloģijas fakultāte |
| Darbavieta | 1956 – 1961 Latvijas Valsts izdevniecība Aspazijas bulvāris 24, Rīga Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050 1963 – 1968 Izdevniecība "Liesma" Aspazijas bulvāris 24, Rīga Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050 (Līdz 1965. gadam – Latvijas Valsts izdevniecība). 1968 – 1977 Jēkaba Alkšņa Rīgas Augstākā aviācijas inženieru karaskola Rīga Rīga Docētāja. 1977 – 1978 Galvenā enciklopēdiju redakcija Maskavas iela 68, Rīga Maskavas iela 68, Rīga, LV-1003 Vecākā zinātniskā redaktore. 1979 – 1982 Izdevniecība "Avots" Puškina iela 1a, Rīga Puškina iela 1A, Rīga, LV-1050 Vārdnīcu redakcijas vadītāja. 1982 – 1986 Izdevniecība "Liesma" Aspazijas bulvāris 24, Rīga Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050 Kritikas un literārā mantojuma redakcijas vadītāja. |
| Dalība organizācijās | 1959 – 1990 Latvijas PSR Žurnālistu savienība Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050 Biedre. 1982 – 1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre. 1990 – 1993 Latvijas Rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedre. 1990 – 1993 Latvijas Žurnālistu savienība Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga, LV-1013 Biedre. |
| Miršanas laiks/vieta | 20.10.1993 Rīga Rīga |
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 20.11.1928 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Rīga (Rīga) | 20.10.1993 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010) | 1935 - 1948 | Izglītība | Ēka, māja |
| 4 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1948 - 1953 | Izglītība | Ēka, māja |
| 5 | Aspazijas bulvāris 24, Rīga (Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050) | 1956 - 1961 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 6 | Aspazijas bulvāris 24, Rīga (Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050) | 1963 - 1968 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 7 | Aspazijas bulvāris 24, Rīga (Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050) | 1982 - 1986 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1968 - 1977 | Darbavieta | Pilsēta |
| 9 | Maskavas iela 68, Rīga (Maskavas iela 68, Rīga, LV-1003) | 1977 - 1978 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 10 | Puškina iela 1a, Rīga (Puškina iela 1A, Rīga, LV-1050) | 1979 - 1982 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 11 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1982 - 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 12 | Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga (Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris 4, Rīga, LV-1050) | 1959 - 1990 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 13 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1990 - 1993 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
| 14 | Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 118, Rīga, LV-1013) | 1990 - 1993 | Dalība organizācijās | Ēka, māja |
