Darbi: Darba autors (6); Recepcijas persona (2)
Attēli: Persona attēlā(3)
| Vārds | Abgara Miķelsone-Skujeniece |
|---|---|
| Papildu vārdi | Jefremenko |
| Dzimtais vārds | Skujiniece |
| Kopsavilkums | Abgara Miķelsone-Skujeniece (1892–1977) – arfiste, skolotāja un tulkotāja. Dzīvesbiedrs – rakstnieks Haralds Eldgasts. Strādājusi par franču valodas un dziedāšanas skolotāju. Periodikā publicējusi dzejoļus. Atdzejojusi Johana Volfganga Gētes, Rainera Marijas Rilkes, Pola Eliāra (franču dzejas izlasē "Es tevi turpinu", 1970) un citu autoru darbus. |
| Personiska informācija | Mācījusies V. Maldoņa ģimnāzijā. Beigusi Rīgas pilsētas meiteņu skolas pedagoģisko klasi. 1916: evakuējusies uz Tērbatu. 1918: evakuējusies uz Odesu. 1919: Odesā iepazinusies ar rakstnieku Haraldu Eldgastu (īstajā vārdā Jāni Miķelsonu). 1922: atgriezusies Latvijā. 1923: laulības ar Haraldu Eldgastu (Jāni Miķelsonu). 1927: beigusi Latvijas konservatorijas arfas klasi. 1934: beigusi Franču valodas institūtu. 1926–1944: strādājusi par franču valodas un dziedāšanas skolotāju Franču licejā . 1944–1957: strādājusi Rīgas 11. vidusskolā. Mācījusi franču valodu aspirantiem Latvijas Valsts skaitļošanas centrā. |
| Profesionālā darbība | 1923: 14. janvārī laikrakstā "Kurzemes Vārds" pirmā publikācija – dzejolis "Vai sapņi?". Periodikā publicējusi dzejoļus, dažus rakstus, piemēram, par deklamāciju "Par dzejas teicējiem" ("Latvju Mēnešraksts", 1944, Nr. 4). Atdzejojusi Johana Volfganga Gētes, Raineta Marijas Rilkes, Pola Eliāra (franču dzejas izlasē "Es tevi turpinu", 1970) un citu autoru darbus. |
| Citātu galerija | "Ar Abgaru Skujenieci mūsu tulkotāju saimē jūtam dziļas kultūras un smalkjūtības pilnu darbinieci. Laikam tādēļ viņa izvēlējusies arī lirikas visvairāk iekšēji vērsto, intimāko dalu. Viņa prot notvert adekvātu izjūtu un vārdu. Smalkā, intimā lirikā – viņa īstā tulkotāja." Bebrupe, Margarita. Gētes raksti – latviešu skolai un sabiedrībai. Izglītības Mēnešraksts, 1943, Nr.12. |
| Saiknes | Haralds Eldgasts (1882–1926) - Vīrs |
| Nodarbes | skolotāja tulkotāja mūziķe |
| Dzimšanas laiks/vieta | 03.07.1892 Talsi Talsi, Talsu novads |
| Izglītība | Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzija Blaumaņa iela 26, Rīga Blaumaņa iela 26, Rīga, LV-1011 Rīgas pilsētas meiteņu skola Rīga Rīga Beigusi Rīgas pilsētas meiteņu skolas pedagoģisko klasi. 1913 Rīgas Ķeizariskā mūzikas skola Rīga Rīga 1918 Odesa Odessa, Odessa Oblast, Ukraine, 65000 Odesas konservatorija 1923 – 1927 Latvijas Konservatorija Krišjāņa Barona iela 1, Rīga Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050 1934 Franču institūts Rīga Rīga Beigusi Franču valodas institūtu. |
| Darbavieta | 1922 – 1925 (Datums nav precīzs) Latvijas Nacionālais teātris Kronvalda bulvāris 2, Rīga Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010 Arfiste. 1926 – 1944 Rīgas Franču licejs Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga, LV-1013 Strādājusi par franču valodas un dziedāšanas skolotāju. 1944 – 1957 Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskola Miera iela 62, Rīga Miera iela 62, Rīga, LV-1013 Strādājusi par franču valodas un dziedāšanas skolotāju. |
| Dalība organizācijās | Studenšu korporācija "Līga" Viena no korporācijas dibinātājām. |
| Miršanas laiks/vieta | 15.07.1977 Rīga Rīga |
| Apglabāts | 1977 Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Evakuācija | 1918 Odesa Odessa, Odessa Oblast, Ukraine, 65000 |
Kartes leģenda
Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
| # | Vieta | Date | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Talsi (Talsi, Talsu novads) | 03.07.1892 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 2 | Rīga (Rīga) | 15.07.1977 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |
| 3 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | 1977 | Apglabāts | Kapsēta |
| 4 | Blaumaņa iela 26, Rīga (Blaumaņa iela 26, Rīga, LV-1011) | (Nav norādīts) | Izglītība | Ēka, māja |
| 5 | Rīga (Rīga) | (Nav norādīts) | Izglītība | Pilsēta |
| 6 | Krišjāņa Barona iela 1, Rīga (Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050) | 1923 - 1927 | Izglītība | Ēka, māja |
| 7 | Rīga (Rīga) | 1934 | Izglītība | Pilsēta |
| 8 | Rīga (Rīga) | 1913 | Izglītība | Pilsēta |
| 9 | Odesa (Odessa, Odessa Oblast, Ukraine, 65000) | 1918 | Izglītība | Pilsēta |
| 10 | Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga, LV-1013) | 1926 - 1944 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 11 | Miera iela 62, Rīga (Miera iela 62, Rīga, LV-1013) | 1944 - 1957 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 12 | Kronvalda bulvāris 2, Rīga (Kronvalda bulvāris 2, Rīga, LV-1010) | 1922 - 1925 | Darbavieta | Ēka, māja |
| 13 | Odesa (Odessa, Odessa Oblast, Ukraine, 65000) | 1918 | Evakuācija | Pilsēta |
Abgara Miķelsone-Skujeniece (1892–1977) dzimusi Talsos. Pēcāk ar ģimeni pārcēlusies uz Rīgu, kur mācījusies Voldemāra Maldoņa Rīgas sieviešu ģimnāzijā un Rīgas pilsētas meiteņu skolā. Pirmā pasaules kara laikā uzturējusies Tērbatā un Odesā. Tur iepazinusies ar rakstnieku Haraldu Eldgastu (īstajā vārdā Jānis Miķelsons), ar kuru pēcāk salaulājusies.
Atgriežoties Latvijā, A. Miķelsone-Skujeniece uzsākusi studijas Latvijas Konservatorijā, kur pirmā absolvējusi arfas klasi, un paralēli studijām strādājusi par arfisti Latvijas Nacionālajā teātrī. Vēlāk viņa beigusi Franču valodas institūtu un kļuvusi par franču valodas un dziedāšanas skolotāju Rīgas Franču licejā, kur strādājusi līdz pat pensijas gadiem.
A. Miķelsone-Skujeniece ne tikai darbojusies kā arfiste un skolotāja, bet arī rakstījusi dzeju. Viņas pirmā publikācija – dzejolis "Vai sapņi?" – 1923. gadā iespiesta laikrakstā "Kurzemes Vārds". Pēcāk periodikā publicēti arī citi viņas dzejoļi, kā arī raksts par deklamāciju "Par dzejas teicējiem", kas rodams žurnālā "Latvju Mēnešraksts".
Būtiska ir arī A. Miķelsones-Skujenieces darbība tulkošanā, jo viņa atdzejojusi J. V. Gētes, R. M. Rilkes, P. Eliāra (franču dzejas izlasē "Es tevi turpinu", 1970) un citu autoru darbus. Margarita Bebrupe par viņu teic: "Ar Abgaru Skujenieci mūsu tulkotāju saimē jūtam dziļas kultūras un smalkjūtības pilnu darbinieci. Laikam tādēļ viņa izvēlējusies arī lirikas visvairāk iekšēji vērsto, intīmāko daļu. Viņa prot notvert adekvātu izjūtu un vārdu. Smalkā, intīmā lirikā – viņa īstā tulkotāja." (Bebrupe, Margarita. Gētes raksti – latviešu skolai un sabiedrībai. Izglītības Mēnešraksts, Nr. 12, 01.12.1943.)
Atgriežoties Latvijā, A. Miķelsone-Skujeniece uzsākusi studijas Latvijas Konservatorijā, kur pirmā absolvējusi arfas klasi, un paralēli studijām strādājusi par arfisti Latvijas Nacionālajā teātrī. Vēlāk viņa beigusi Franču valodas institūtu un kļuvusi par franču valodas un dziedāšanas skolotāju Rīgas Franču licejā, kur strādājusi līdz pat pensijas gadiem.
A. Miķelsone-Skujeniece ne tikai darbojusies kā arfiste un skolotāja, bet arī rakstījusi dzeju. Viņas pirmā publikācija – dzejolis "Vai sapņi?" – 1923. gadā iespiesta laikrakstā "Kurzemes Vārds". Pēcāk periodikā publicēti arī citi viņas dzejoļi, kā arī raksts par deklamāciju "Par dzejas teicējiem", kas rodams žurnālā "Latvju Mēnešraksts".
Būtiska ir arī A. Miķelsones-Skujenieces darbība tulkošanā, jo viņa atdzejojusi J. V. Gētes, R. M. Rilkes, P. Eliāra (franču dzejas izlasē "Es tevi turpinu", 1970) un citu autoru darbus. Margarita Bebrupe par viņu teic: "Ar Abgaru Skujenieci mūsu tulkotāju saimē jūtam dziļas kultūras un smalkjūtības pilnu darbinieci. Laikam tādēļ viņa izvēlējusies arī lirikas visvairāk iekšēji vērsto, intīmāko daļu. Viņa prot notvert adekvātu izjūtu un vārdu. Smalkā, intīmā lirikā – viņa īstā tulkotāja." (Bebrupe, Margarita. Gētes raksti – latviešu skolai un sabiedrībai. Izglītības Mēnešraksts, Nr. 12, 01.12.1943.)