Odums Vyzuļs

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (3); Recepcijas persona (1)

Attēli: Persona attēlā(15)

VārdsOdums Vyzuļs
Papildu vārdiĀdams Vizulis
PseidonīmsPriedulis, Speidulis
KopsavilkumsOdums Vyzuļs (1891–1970) ir katoļu garīdznieks, sabiedrisks darbinieks, dzejnieks un publicists. Bijis Līvānu draudzes prāvests, Rēzeknes Jēzus sirds draudzes vikārs un Malnavas draudzes prāvests, līdzstrādnieks laikrakstos "Drywa" un "Latgolas Vōrds". Viņa dzejoļi ievietoti pirmajā latgaliešu dzejas antoloģijā "Kūkle". Pēc Henrika Senkeviča romāna motīviem sarakstījis drāmu "Quo vadis", kuru savā vadībā arī iestudējis.
Personiska informācijaDzimis zemnieku Pētera un Annas ģimenē.
Jaunībā Oduma Vyzuļa tēvs dienējis cara armijā, kādēļ ir bijusi iespēja būt daudzās pasaules vietās un satikt daudzus izglītotus cilvēkus.
Pēc tēva iniciatīvas ģimene pārcēlusies uz Pēterburgu, lai varētu izskolot savu vienīgo dēlu. Pēterburgā Oduma Vyzuļa tēvs iestājās darbā par kārtībnieku satiksmes regulēšanai ielās, bet māte strādāja par veļas mazgātāju.
Paralēli mācībām Odums Vyzuļs apgūva prasmes zīmēšanā un gleznošanā, ērģeļu un klavierspēlē, kordiriģēšanā, kā arī darbojās Pēterburgas Latgaliešu muzikālajā biedrībā.
Pēc revolūcijas Odums Vyzuļs ar saviem vecākiem atgriezās Baltinavā. Atgriežoties tiek atvestas daudzas grāmatas, nošu krājumi un gleznas.
1918. gadā Oduma Vyzuļa vadībā tiek organizēts pasākums "Baļtinovas Pyrmīs Latgalīšu Vokors". Gatavojoties šim pasākumam viņš Baltinavā izveido kori un iestudē drāmu "Dzeives mutulē".
Kalpojot Līvānos, vadīja Līvānu baznīcas atjaunošanas darbus.
1924.gadā Odums Vyzuļs uzsāka Daugavpils Svētā Pētera baznīcas ēkas pārbūvi, kuras rezultātā tā atgādināja miniatūru Romas Svētā Pētera baziliku.
Odums Vyzuļs Daugavpilī dibināja katoļu mūzikas biedrību "Lira", kā arī ērģelnieku skolu, kurā varēja apgūt arī fotogrāfa, drēbnieka un galdnieka amatu.
Odums Vyzuļs aktīvi iesaistījās Latgales sabiedriskajā dzīvē. Viņš ieņēma Latgales Tautas konservatorijas valdes priekšsēdētāja, katoļu biedrības "Saule" vicepriekšsēdētāja, meiteņu mājamatniecības skolas direktora, ģimnāzijas pasniedzēja, Daugavpils latviešu dramatiskā teātra valdes locekļa, kā arī citus amatus.
1933. gadā Odums Vyzulis tika ievēlēts par Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētāja biedru, tomēr vēlāk viņu nosūtīja kalpot Malnavas, Ostrones, Atašienes un Rubenes draudzēs.
Odums Vyzuļs kā Malnavas draudzes prāvests uzsāka baznīcas celtniecību Kārsavā, kuru neizdevās pabeigt kara un komunistiskās varas ideoloģijas dēļ.
Izsūtījumā Odums Vyzuļs izveidoja kori.
Kad viņš atgriezās Latvijā, neskatoties uz to, ka viņam tika atņemtas garīdznieka tiesības, viņš tika nosūtīts strādāt par rezidentu Krāslavas draudzes baznīcās.
Izsūtījumā un pēc tā rakstīto dzejoļu manuskripts nav atrasts, iespējams, ka gājis bojā.
Viņš līdzdarbojies arī laikrakstā "Katoļu Dzeive", kā arī bijis periodiskā izdevuma "Karūgs" redaktors.
Odums Vyzuļs ir izskolojis savas māsīcas-atraitnes Teklas dēlus Aloizu un Izidoru.
Iestājās pret Latgales pievienošanu Latvijai, bet atbalstīja Latgales autonomiju.
Profesionālā darbība

Dzejoļi

1914: Pirmā latgaliešu dzejas antoloģija "Kūkle" – dzejoļi "Osoras" un "Biļde nu klaušu atcelšonas laikim".

Drāma

1935: "Quo vadis" (pēc Henrika Senkeviča romāna motīviem).

Nodarbesdzejnieks
publicists
sabiedriskais darbinieks
garīdznieks
Dzimšanas laiks/vieta20.05.1891
Zeļči
Zeļči, Šķilbēnu pagasts, Balvu novads
Dzimis Baltinavas pagasta Zeļču ciemā (mūsdienās Zeļči Šķilbēnu pagasta teritorijā)
IzglītībaPēterburgas Svētās Katrīnas ģimnāzija
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Pēterburgas Katoļu garīgais seminārs
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

1913. gadā ordinēts par priesteri


Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Kādu laiku mācījās Pēterpils konservatorijā

Darbavieta1908 – 1918
Laikraksts "Drywa"
Ņevas prospekts, Sanktpēterburga
Nevsky Prospect, Saint Petersburg, Russia

Līdzstrādnieks


1913
Krāslava
Krāslava, Krāslavas novads

Uzsāk garīdznieka kalpošanu Krāslavas baznīcā


1916 – 1917
Sanktpēterburgas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca
Ulitsa Soyuza Pechatnikov 22, Saint Petersburg, Russia

Baznīcas vikārs


1918 – 1924
Līvāni
Līvāni, Līvānu novads
Līvānu draudzes prāvests

1919 – 1940
Laikraksts "Latgolas Vōrds"
Rīga
Rīga

Līdzstrādnieks


1924 – 1935
Daugavpils Svētā Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīca
Rīgas iela 39, Daugavpils, LV-5401

Draudzes prāvests


1935 – 1936
Rēzekne
Rēzekne

Rēzeknes Jēzus sirds draudzes vikārs


1936 – 1944
Malnova
Malnava, Malnavas pagasts, Ludzas novads

Malnavas draudzes prāvests

Apcietinājums1947 – 1954
Kemerovas apgabals
Kemerovo Oblast, Russia

Reabilitēts 1992. gadā

Miršanas laiks/vieta22.04.1970
Krāslava
Krāslava, Krāslavas novads

ApglabātsMerkuzīnes kapi
Merkuzīne, Baltinavas pagasts, Balvu novads
Piemiņas vietas1991
Zeļči
Zeļči, Šķilbēnu pagasts, Balvu novads

Oduma Vyzuļa dzimtās mājas vietā Zeļčos uzstādīta piemiņas zīme

ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1928. gada 14. novembra lēmumu.
IV šķira
1928

Kartes leģenda















Tiek rādīti ieraksti 1-16 no 16.
#VietaDateVeidsVietas tips
  
1Zeļči
(Zeļči, Šķilbēnu pagasts, Balvu novads)
20.05.1891Dzimšanas laiks/vietaCiems
2Krāslava
(Krāslava, Krāslavas novads)
22.04.1970Miršanas laiks/vietaPilsēta
3Merkuzīnes kapi
(Merkuzīne, Baltinavas pagasts, Balvu novads)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
4Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
5Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
6Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)IzglītībaPilsēta
7Līvāni
(Līvāni, Līvānu novads)
1918 - 1924DarbavietaPilsēta
8Rēzekne
(Rēzekne)
1935 - 1936DarbavietaPilsēta
9Malnova
(Malnava, Malnavas pagasts, Ludzas novads)
1936 - 1944DarbavietaCiems
10Ņevas prospekts, Sanktpēterburga
(Nevsky Prospect, Saint Petersburg, Russia)
1908 - 1918DarbavietaIela
11Rīga
(Rīga)
1919 - 1940DarbavietaPilsēta
12Krāslava
(Krāslava, Krāslavas novads)
1913DarbavietaPilsēta
13Sanktpēterburgas Svētā Staņislava Romas katoļu baznīca
(Ulitsa Soyuza Pechatnikov 22, Saint Petersburg, Russia)
1916 - 1917DarbavietaBaznīca
14Daugavpils Svētā Pētera Ķēdēs Romas katoļu baznīca
(Rīgas iela 39, Daugavpils, LV-5401)
1924 - 1935DarbavietaBaznīca
15Kemerovas apgabals
(Kemerovo Oblast, Russia)
1947 - 1954ApcietinājumsReģions, apgabals
16Zeļči
(Zeļči, Šķilbēnu pagasts, Balvu novads)
1991Piemiņas vietasCiems
Odums Vyzuļs (Ādams Vizulis; 1891–1970) dzimis Baltinavas pagasta Zeļču ciemā (mūsdienās Zeļči Šķilbēnu pagasta teritorijā) zemnieku Pētera un Annas ģimenē. Jaunībā Oduma Vyzuļa tēvs dienēijs cara armijā, kādēļ ir bijusi iespēja būt daudzās pasaules vietās un satikt daudzus izglītotus cilvēkus. Pēc tēva iniciatīvas ģimene pārcēlusies uz Pēterburgu, lai varētu izskolot savu vienīgo dēlu. Odums Vyzuļs mācījās Sv. Katrīnas ģimnāzijā, paralēli mācībām apguva arī iemaņas glezniecībā, ērģeļu un klavierspēlē, kā arī kordiriģēšanā, darbojās Pēterpils Latgaliešu muzikālajā biedrībā un pirmajos latgaliešu preses izdevumos. Pēc tam iestājās Pēterpils Garīgajā seminārā un 1913. gadā tika iesvētīts par priesteri. Savu garīdznieka kalpošanu viņš uzsāka 1913. gadā Krāslavas baznīcā, 1916.–1917. gadā bija vikārs Pēterpils Sv. Staņislava baznīcā, tad – prāvests Līvānu draudzē. Kalpojot Līvānos, vadīja Pirmā pasaules karā nopostītās Līvānu baznīcas atjaunošanu. No 1924. līdz 1935. gadam Odums Vyzuļs bija Daugavpils Sv.Pētera baznīcas draudzes prāvests, tad Rēzeknes Jēzus sirds draudzes vikārs un Malnavas, Ostrones, Atašienes un Rubenes draudzes prāvests, bija līdzstrādnieks laikrakstos "Drywa" un "Latgolas Vōrds".

Pēc Otrā pasaules kara 1947. gadā Odums Vyzuļs tika apcietināts un izsūtīts uz Sibīriju. Apcietinājumā un izsūtījumā pavadīja vairāk kā septiņus gadus (1947–1954). Atrodoties izsūtījumā Ķemerovas apgabalā, viņš noorganizēja kori. Pēc atgriešanās Latvijā, 1955. gadā, viņš strādāja par rezidentu Vārkavas un Krāslavas baznīcās.

Dzīves laikā Odums Vyzuļs nodarbojās arī ar literāro darbību. Viņa dzejoļi ievietoti pirmajā latgaliešu dzejas antoloģijā "Kūkle" (1914). Pēc Henrika Senkeviča romāna motīviem sarakstījis drāmu "Quo vadis" (1935), kuru savā vadībā arī iestudējis. Viņš līdzdarbojies latgaliešu preses izdevumos „Dryva”, „Karūgs”, „Latgolas Vōrds”, „Katoļu Dzeive”.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.