Zigmunda Skujiņa romāna fragments

Zigmunds Skujiņš [labajā pusē]
Kailums [pasvītrots]
romāns

1

Un tomēr savādi, ka [viņa rakstīdama par sevi, viņa – izsvītrots] nevienā vēstulē [viņa – ievietots] nekad nav bildusi ne [pusplēsta – ievietots] vārda par māju, kurā dzīvo, kaut vai [pieminējusi – izsvītrots] nosaukusi stāvu vai [paraksturojusi, aprakstījusi – izsvītrots] pieminējusi [skatu – izsvītrots] ainavu kas [atveras – izsvītrots] paveras no loga. Šī doma viņu pārsteidza, taču iekrita prātā pavirši [ti]kai starp citu. Zināms viņš bija uztraucies [augšā izsvītrots vārds] [ne pa jokam – ievietots] un [do]mas [ne]sakarīgi lēkādamas] [izsvītroti vārdi] apkārt kā krelles no [izsvītrots vārds] [sa]trūkušas virtenes.
Kāpņu telpās katrā platformā atradās četras [du]rvis, tas nozīmēja ka 15. dzīvoklim vajadzēja [b]ūt ceturtajā stāvā. Jākāpj lēnām, nav tik [v]ājprātīgi ko auļot, galvenais saglabāt mieru. [V]isvairāk viņu biedēja [riebīgais – izsvītrots] necienīgais paradums apmulsuma [br]īžos nosarkt, [izsvītroti vārdi] jūtot sejā iesitamies asiņu karstumu viņam [parasti – ievietots] likās, ka [viņa jau tā [izsvītrots vārds] lielās – ievietots] ausis [kļūs]t [lielas – izsvītrots] milzīgas un smagas kā [operas [teātra – izsvītrots] sarkanie samta aizkari – ievietots] [izsvītroti vārdi]. [Ap]zinādamies [izsvītroti vārdi] savu smieklīgo izskatu viņš [apjuka [izsvītroti vārdi – ievietots] vēl [..].