@@@@: Author (87); Atdzejotājs (7); Compiler (1); Editor (50); Author of the comment (11); Person of reception (89)
Ilustrācijas: Person in photo(1)
| Vardas | Jānis Rokpelnis |
|---|---|
| Pseidonīms | Jānis Kanālmalietis |
| Kopsavilkums | Jānis Rokpelnis (1945) – dzejnieks, atdzejotājs, viņa dzeja balansē starp lirismu un grotesku, meistarīgi savienojot dažādus valodas slāņus. Publicējis deviņus dzejoļu krājumus ("Zvaigzne, putna ēna un citi" (1975), "Rīgas iedzimtais" (1981), "Nosaukums" (2010) u.c.), romānus "Modus" (2000), "Virtuālais Fausts" (2008) un "Muzejs" (2017), eseju krājumus "Rīgas iedzimtie" (1997), "...jeb Dievs nav mazais bērns" (2003) un
"Rīgas iestaigāšana" (2012), Knutam Skujeniekam veltītu monogrāfiju "Smagi
urbjas tinte" (2006). Publicējis arī literatūras kritiku un apceres par mākslu. Jāņa Rokpeļņa darbi atdzejoti 20 valodās. Atdzejojis latviski Innokentija Aņņenska, Nikolaja Rēriha, Aleksandra Bloka, Marinas Cvetajevas, Josifa Brodska, Semjona Haņina dzeju. Ilgus gadus bijis dzejas konsultants, dzejas un prozas grāmatu redaktors. Nozīmīgākie apbalvojumi: laikraksta "Padomju Jaunatne" prēmija par gada labāko pirmo dzejas krājumu (1976), Dzejas dienu balva (1981), Baltijas Asamblejas balva (2000), Aleksandra Čaka prēmija (2001), Literatūras gada balva (2004), žurnāla "Latvju Teksti" Dzejas dienu balva (2010), Ojāra Vācieša literārā prēmija (2010), Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā (2013), Latvijas literatūras Mūža balva (2016). Dziesmas ar Jāņa Rokpeļņa dzeju komponējuši Uldis Stabulnieks, Juris Kulakovs, Aigars Grāvers, Andris Dzenītis, Māris Butlers, Anna Sēruma, Mareks Sarnovskis, Elija un grupa "Sigma". Par Jāni Rokpelni uzņemtas filmas "Dominante" (režisore Ilona Brūvere; Kinolats, 2010) un "Rokpelnis" (režisors Arturs Hnikins, 2015). |
| Personiska informācija | Dzimis rakstnieka Friča Rokpeļņa ģimenē. Pirmos dzejoļus rakstījis krievu valodā (2011. gadā daļa publicēta grāmatā "Latviešu/krievu dzeja = Латышская/русская поэзия" (Neputns)). 1963: beidzis Rīgas 2. vidusskolu. 1963–1965: studējis psiholoģiju Ļeņingradas universitātē. 1965–1969: studējis filozofiju Ļeņingradas universitātē. 1970–1973: LPSR Mākslas muzeja vecākais zinātniskais līdzstrādnieks. 1973–1975: Rīgas kinostudijas scenāriju redakcijas kolēģijas redaktors. 1975–1978: Rīgas kinostudijas scenāriju redakcijas kolēģijas loceklis. 1981: beidzis Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti, pilnu kursu filozofijas specialitātē (filozofa, pasniedzēja kvalifikācija). 1981–1986: laikraksta "Literatūra un Māksla" dzejas nodaļas vadītājs. 1986–1988: žurnāla "Avots" literārās apvienības vadītājs. 1989: žurnāla "Jaunās Grāmatas" vecākais redaktors. 1992–1993: Raiņa un Aspazijas fonda atbildīgais sekretārs, “Raiņa un Aspazijas gadagrāmatas” redaktors 1993: laikraksta "Neatkarīgā Cīņa" korespondents. 1993–1995: laikraksta "Labrīt" galvenā redaktora vietnieks. 1995–1997: žurnāla "Karogs" atbildīgais sekretārs. 1997–1998: žurnāla "Karogs" literatūras nodaļas redaktors. 1998–1999: studējis Rīgas reformātu teoloģiskā semināra maģistrantūrā. 1998–1999: Latvijas Kultūrkapitāla fonda stipendiāts. 1999–2001: Latvijas evanģēliski luteriskās Kristīgās akadēmijas pasniedzējs, docents (Latvijas kultūras vēsture, latviešu profesionālās tēlotājmākslas vēsture). 2000–2002: žurnāla "Karogs" kritikas nodaļas redaktors. 2002–2005: Latvijas Rakstnieku savienības literārais konsultants. 2004: Latvijas Rakstnieku savienības dzejas meistardarbnīcas vadītājs. 2008: nedēļas laikraksta "Kultūras Forums" tekstu lapas redaktors. 2005–2008, kopš 2009: profesionāls rakstnieks. 2017: intervijā laikrakstam “NRA” atzinis sadarbību ar Valsts Drošības komiteju. |
| Profesionālā darbība | Literārā darbība1968: pirmā publikācija – dzejoļu kopa "Pirmais zieds" žurnālā "Karogs" (Nr. 10).1973: dzejas kopa jauno dzejnieku krājumā "Acis" (Liesma). Dzeja1975: "Zvaigzne, putna ēna un citi" (Liesma).1981: "Rīgas iedzimtais" (Liesma). 1986: "Vilciens no pilsētas R." (Liesma). 1991: "Līme" (Liesma) 1999: "Klātbūtne" (izlasē "Lirika", Atēna). 2004: "Vārti" (izlasē "Dzeja", Atēna). 2010: "Nosaukums" (Neputns). 2015: "Post factum" (Neputns). 2019: "Tīmeklītis" (Neputns). Dzejas izlases1999: "Lirika" (Atēna).2004: "Dzeja" (Atēna). 2014: "Dzejas izlase = Selected poems" bilingvālajā Samta sērijā (Neputns). Dzeja bērniem2015: "Iedomīgā radiniece" sērijā "Biki buks" (Liels un mazs).Atdzejojumi citās valodās1974: atdzejojumi ukraiņu valodā
grāmatā "Бурштинові береги" (atdzejotājs J. Serdjuks, Київ: Молодь).
1980: atdzejojumi dāņu valodā grāmatā "11 Lettiske Digtere" (atdzejotājs Per Nielsen, København: Husets Forlag). 1991: dzejas izlase krievu valodā "Абориген Риги" ("Rīgas aborigēns", Rīga: Лиесма). 1997: atdzejojumi vācu valodā grāmatā "Sonnengeflecht" (Rīga: Nordik). 1997: atdzejojumi ukraiņu valodā grāmatā "З Латвійського берега" (atdzejotājs Jurijs Zavgarodnijs, Київ: [bez izdevniecības]). 1997: atdzejojumi igauņu valodā grāmatā "Lıti uuema luule valimik" (Tallinn: Eesti Raamat). 1997: atdzejojumi zviedru valodā grāmatā "Nıra röster över vatten" (atdzejotājs Juris Kronbergs, Stockholm: En bok för alla). 1998: atdzejojumi bulgāru valodā grāmatā Сърце на тротоара" (atdzejotājs Zdravko Kisjovs, Добрич: Сагитариус). 2000: atdzejojumi krievu valodā grāmatā "Молния в камне = Zibens akmenī" (Rīga: Tapals). 2001: atdzejojumi angļu valodā grāmatā "All birds know this" (atdzejotāji Ieva Lešinska, Gunars Saliņš, Rīga: Nordik). 2001: atdzejojumi čehu valodā grāmatā "Les duší: antologie lotyšské poezie 19. a 20. století" (atdzejotājs Radegasts Paroleks, Praha: Bohemika). 2002: atdzejojumi franču valodā grāmatā "Pieds nus dans l'herbe = Pļavās kailām kājām" (atdzejotāja Rose-Marie François, Amay: Maison de la poésie). 2004: atdzejojumi lietuviešu valodā grāmatā "Krintanti akimirka" (atdzejotājs Arvydas Valionis, Vilnius: Petro ofsetas). 2005: dzejas izlase lietuviešu valodā "Lyrika" ("Lirika", atdzejotājs Vladas Braziūnas, Vilnius: Petro ofsetas). 2006: atdzejojumi čehu valodā grāmatā "Antologie současné lotyšské poezie" (atdzejotāji Radegasts Paroleks, Pāvels Štolls, Praha: Agite/Fra). 2006: atdzejojumi krievu valodā grāmatā Сергей Морейно, Улдис Берзиньш, Янис Рокпелнис "Странные пары на берегу Ostsee" (atdzejotājs Sergejs Moreino, Rīga: Neputns). 2007: atdzejojumi ukraiņu valodā grāmatā "З Латвійського берега: мала антологія латиської поезії = No Latvijas krastiem: mazā latviešu dzejas antoloģija" (atdzejotājs Jurijs Zavgarodnijs, Lviv: Кальварія). 2007: atdzejojumi turku valodā grāmatā "Uğursuz" 13’ler" (atdzejotājs Ataol Behramoğlu, Istanbul: Komşu). 2008: atdzejojumi zviedru valodā grāmatā "Ord och steg: Lettland diktar" (atdzejotājs Juris Kronbergs, Stockholm: Tranan). 2008: atdzejojumi krievu valodā grāmatā Uldis Bērziņš, Jānis Rokpelnis "Hevisaida sfēra = Сфера Хевисайда" ((atdzejotājs Sergejs Moreino, Riga: Karogs). 2008: atdzejojumi bulgāru valodā grāmatā "Антология на съвременната латвийска поезия" (atdzejotāja Aksinija Mihailova, Sofia: Foundation of Bulgarian Literature). 2009: atdzejojumi itāļu valodā grāmatā Gilberto Isella, Jānis Rokpelnis "Lugano incontra Riga = Rīga satiek Lugānu" (atdzejotājs Gilberto Isella, Lugano: Giampiero Casagrande). 2013: dzejas izlase franču valodā "L’aborigène de Riga" ("Rīgas aborigēns", atdzejotājs Alain Schorderet; Montpellier: Editions Grèges). 2014: dzejas izlase angļu valodā "Dzejas izlase = Selected poems" bilingvālajā Samta sērijā (atdzejotāja Margita Gailītis, Rīga: Neputns). 2016: atdzejojumi gruzīnu valodā grāmatā "Terra Mariana" (atdzejotājs Rauls Čilačava). Jāņa Rokpeļņa darbi atdzejoti apmēram 20 valodās, to vidū angļu, vācu, franču, zviedru, norvēģu, dāņu, lietuviešu, baltkrievu, ukraiņu, bulgāru, gruzīnu, čehu valodā. Proza1999: romāns "Modus" (žurnālā "Pastaiga", 1999, Nr. 11, 12, 2000, Nr. 1–12).2008: romāns "Virtuālais Fausts" (Neputns). 2010: stāsts "Vagons" (grāmatā "Stāsti: prozas lasījumi klātienē un neklātienē 2009–2010" (Dienas Grāmata). 2017: romāns "Muzejs" (Neputns). Esejas, publicistika1997: "Rīgas iedzimtie" (Nordik).2003: "...jeb Dievs nav mazais bērns" (Neputns). 2006: monogrāfija "Smagi urbjas tinte" par Knutu Skujenieku (Pētergailis). 2007: eseja "Bībeles motīvi Vizmas Belševicas dzejā" (grāmatā "Dvīņu zīmē: Vizmas Belševicas nozīme latviešu literatūrā un vēsturē", Karogs). 2012: "Rīgas iestaigāšana" (Mansards). Darbība kinodramaturģijā1975–1978: redaktors spēlfilmām "Paradīzes atslēgas" (1975), "Mans draugs – nenopietns cilvēks" (1975), "Dāvanas pa telefonu" (1977), "Atspulgs ūdenī" (1977), "Pavasara ceļazīme" (1978) (Rīgas kinostudija).1976: scenārijs animācijas leļļu filmai "Umurkumurs" (pēc Aleksandra Čaka darbu motīviem; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija). 1977: scenārijs animācijas leļļu filmai "Kozete" (pēc Viktora Igo romāna "Nožēlojamie" motīviem; kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija). 1978: scenārijs animācijas leļļu filmai "Vanadziņš" (pēc Viļa Lāča stāsta motīviem; kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija). 1981: scenārijs animācijas leļļu filmai "Bimini" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija). 1982: scenārijs animācijas leļļu filmai "Labuma meklētājs" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija). 1985: scenārijs animācijas leļļu filmai "Vecā sētnieka piedzīvojumi" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija). 1986: scenārijs animācijas leļļu filmai "Papiņš" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija). 1987: scenārijs animācijas leļļu filmai "Brālītis" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija). 1988: scenārijs LPSR Izglītības ministrijas pasūtījuma filmai "Aleksandrs Čaks" (režisors Andrejs Apsītis, Rīgas kinostudija). 1988: scenārijs animācijas leļļu filmai "Gaidīšu tevi" (kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija). 1989: scenārijs animācijas leļļu filmai "Mana paradīze" (pēc Aleksandra Čakas dzejas motīviem; kopā ar Arnoldu Burovu; režisors Arnolds Burovs, Rīgas kinostudija). 1988–1993: teksta autors kinohronikas žurnāliem "Padomju Latvija" (1988, Nr. 14, Rīgas kinostudija),"Latvijas hronika" (1990, Nr. 5; 1991, Nr. 7, 14, 19, 32/33, Rīgas Dokumentālo filmu studija), "Māksla" (1993, Nr. 2, Rīgas Dokumentālo filmu studija). Darbība citās mākslas nozarēs1970: sakārtotājs un priekšvārda autors gleznotāja Valda Kalnrozes izstādes katalogam.1972: sakārtotājs un priekšvārda autors gleznotāja Kārļa Melbārzda izstādes katalogam. 2001: teksts Leona Baloža fotoalbumam "Rīga dimd". 2002: librets muzikālai izrādei "Meistars Aleksandrs" (pēc Aleksandra Čaka dzejoļu krājuma "Iedomu spoguļi" motīviem; komponists Zigmars Liepiņš, Dailes teātris). 2008: teksta autors Intas Rukas fotoalbumam "Amālijas iela 5a = Amālijas Street 5a" (kopā ar Irēnu Bužinsku un Intu Ruku; Neputns). 2014: teksts Leona Baloža fotoalbumam "Rīga. Panorāmas = Riga. Panoramas = Riga. Panoramen = Рига. Панорамы". Cittautu autoru darbu tulkojumiNo krievu valodas: 1980: Aleksandrs Bloks (Александр Блок) "Lirika" (kopā ar citiem atdzejotājiem; Liesma). 1982: Marina Cvetajeva (Марина Цветаева) "Lirika" (kopā ar citiem atdzejotājiem; Liesma). 1986: Innokentijs Aņņenskis (Иннокентий Анненский) "Klusās dziesmas" sērijā "1000 rindu" (kopā ar citiem atdzejotājiem, arī sastādītājs; Liesma). 1988: Nikolajs Tihonovs (Николай Тихонов) "Lapkritis" sērijā "1000 rindu" (kopā ar citiem atdzejotājiem, arī sastādītājs; Liesma). 2001: Nikolajs Rērihs (Николай Рерих) "Morijas puķes" (kopā ar citiem tulkotājiem; Vieda). 2003: Semjons Haņins (Семен Ханин) "Tikko" (kopā ar citiem atdzejotājiem; Neputns, Orbīta). 2009: Josifs Brodskis (Иосиф Бродский) "Dzejas izlase = Избранные стихотворения" bilingvālajā Samta sērijā (kopā ar citiem atdzejotājiem, arī ievada autors un redaktors; Neputns). 2013: Semjons Haņins (Семен Ханин) "вплавь / peldus" (Orbīta). 2017: Semjons Haņins (Семен Ханин) "Bet ne ar to = Но не тем" bilingvālajā Samta sērijā (kopā ar citiem atdzejotājiem; Neputns). No turkmēņu valodas parindeņiem: 1983: Mahtimguli "Cik dziļas dzīles pasaulei" (kopā ar citiem atdzejotājiem; Liesma). No angļu valodas: 1980: amerikāņu dzejnieku darbu atdzejojumi antoloģijā "Visiem, visiem jums Amerikas vārdā" (kopā ar citiem atdzejotājiem; Liesma). |
| Citātu galerija | Par Jāņa Rokpeļņa daiļradi"Rokpeļņa dzejai raksturīga pilsētnieka garīgā pasaule, viņa dzejas centrā ir estēts un skeptiķis, tā ir nepiepildītas mīlestības un telpas, groteskas un paradoksu dzeja ar sāpīgu ironiju, atsvešinātību. Ar krājumu "Līme" iezīmējas kvalitatīvi jauni jēgas meklējumi, tā ir atjaunota par kādu blakus esošu realitāti un lēnu tuvošanos tai. Vēlākajos dzejoļos šī jaunā realitāte konkretizējas Dieva esamības atzīšanā.Eseju krājumā "Rīgas iedzimtie" (1997) īpatnējā pasaules redzējumā un stilistikā savijas Rīgas radošās inteliģences un pilsētas likteņstāsti." Kalniņa, Ieva. Jānis Rokpelnis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003. 489., 490. lpp. "Par Jāni Rokpelni var uzrakstīt ar aizvērtām acīm. Par spilgto grāmatu "Zvaigzne, putna ēna un citi" (1975) ar neierastas estētikas strāvām. Par "Rīgas iedzimto" (1981) u.c. Viņš, būdams garā un miesā stiegrains, uzcītīgi tēsis savus klasiskos, traģiski ironiskos pantus. Dzejnieks ir saņēmis Latvijā iespējamās dzejas balvas, arī Baltijas asamblejas balvu, viņa dzeja tulkota daudzās valodās. Gadu desmitiem Rokpelnis bijis dzejas konsultants un jauno dzejnieku audzinātājs. Rokpelni saista gan literārais process un kolēģu daiļrade, gan laika zīmes. Laikabiedri portretēti viņa eseju grāmatās, romānā un grāmatā par Knutu Skujenieku." Aivars Eipurs, Jānim Rokpelnim saņemot Mūža balvu Latvijas literatūrā 2016, www.laligaba.lv "Jānis Rokpelnis, jau sākot ar savu debiju 1975. gadā, vienmēr rakstījis to, kas nepieciešams katrai pilnvērtīgai literārajai kultūrai, – viņš nesaudzīgi dekonstruējis mūsu valodu un līdz ar to arī realitātes uztveri. Rezultāts – it kā atsvešinātas, ironiskas un brīžiem pat ciniskas rindas, kas paplašina priekšstatu par dzeju un atgādina, ka patiesība ir pagalam nestabila – te tā pazib, te atkal zūd. Līdzīgu efektu rada arī viņa esejas un proza. Tomēr Rokpelnis ne tikai daudz un trāpīgi rakstījis. Viņš latviešu literatūrā nozīmīgs arī kā dzejas redaktors, kurš palīdzējis noslīpēt ne vienu vien krājumu un iedrošinājis (vai arī laicīgi sabaidījis) vairākus jaunos talantus. Tēlaini izsakoties, Rokpelnis ir kā ēna, kas krīt no latviešu dzejas pleciem." Artis Ostups, Jānim Rokpelnim saņemot Mūža balvu Latvijas literatūrā 2016, www.laligaba.lv "Dzejas iedzimtais, kura poētiskie teksti iemūžināti arī bilingvālajā samta sērijā. Viņa dzejas redze un pieredze māca gribošajiem dzejas rakstītājiem pievienoties varošo kategorijai. Skolotājs, Meistars, Dzejnieks, kas iedvesmo un kas uzrunā. Kuru dzird, saprot un mīl." Liega Piešiņa, Jānim Rokpelnim saņemot Mūža balvu Latvijas literatūrā 2016, www.laligaba.lv Par 13 dzejoļu kopu jauno dzejnieku krājumā "Acis" (1973)"[Jāņa Rokpeļņa] dzejoļos saista paradoksālisms, zināms provokatorisks parodiskums. Rokpelnis parodē ne tikai literatūras tendences un stilistiku. Viņa parodiskums, kas ir viens no izteiksmes līdzekļiem, skar arī ļaužu pašsaprotamos, bet domāšanas un pieredzes nepārbaudītos atziņveidīgos sakāmvārdus, pateicienus, plašāk ņemot – parasto, stereotipo domāšanu. Rokpelnim nekas nav gatavs, visu viņš grib uztaustīt, izgaršot pats. (..)Tradicionālie putni, lapas, koki un sniegi Rokpeļņa dzejā parādās īpašās attiecībās. Un šī organiskā izteiksme vēlreiz liecina, ka ne jau poētisko aksesuāru izvēles ēverģēlībās top dzejnieka īpatnība, ne oriģinālā pasniegumā, bet gan dzejas domas, dzejas emocijas dabiskā attīstībā. Dzejolis par cilvēkiem, kas “caurstaigājami pavasarī”, ir ne tikai poētiski precīza metafora, bet vispirms – jūtīguma, cilvēka ievainojamības atklājums no iekšienes savdabīgā, rokpelniski pārsteidzošā tēlainībā." Čaklais, Māris. Saule rakstāmgalā. Rīga: Liesma, 1975, 153., 154. lpp. Par dzejas izlasi "Lirika" (1999)"Rokpeļņa lirisms ir tik subtils, ka tam grūti pieskarties ar raupjo kritikas vārdu. Kā rasa zirnekļa tīklā: līdzko piedursi pirkstu, tā jau būs nobirusi un pagalam. Katrā ziņā autora sakārtotā izlase uzlūkojama nevis par vispusīgu paveiktā rezumējumu, bet par neuzmācīgu piedāvājumu dziļāk ielasīties un novērtēt šīs dzejas saikni ar "mūžīgo" lirikas saturu."Čaklā, Inta. Zem norasojuša vārda. Kas dzīvo vārdos: raksti par literatūru. Rīga: LU LFMI, 2013, 80. lpp. Par eseju grāmatu "Rīgas iestaigāšana" (2012)"Jānis Rokpelnis Dzintaru Sodumu uzskata par savu prozas skolotāju un neslēpj, ka sodumiskās mācības iespaidā ir tapuši kā sākotnējie "Rīgas iedzimtie", tā vēlākie "Rīgas iestaigāšana". Rokpelnis apliecina sevi kā jauna žanra – dokumentālās dzejprozas – aizsācēju un kopēju, valodiski žirgti un ritmiski precīzi sapludinot pilsētu ar cilvēkiem. Savus varoņus – Latvijas kultūras personības – viņš atklāj caur Rīgas ielām un namiem laika ritējumā, bet pilsēta atplaukst vēsturisku detaļu burvībā un garšā, atspoguļojoties autora un viņa pastaigu biedru acīs. Literāri spožs un novatorisks veikums."Gundega Blumberga, Jānim Rokpelnim saņemot Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā Par dzejoļu krājumu "Post factum" (2016)""Post factum" no sākuma līdz galam ir krājums, kurā valoda, ja vien tā būtu dzīva būtne, labi apzinās, ko Rokpelnis ar viņu dara, un Rokpelnis zina, ko valoda no viņa grib. Rezultāts ir tik piesātināts un blīvs, ka pat grāmatas sākumā likto un no dzejoļu nosaukumiem un pirmajām rindām veidoto satura rādītāju, kā bija pamanījis kāds acīgs un dzirdīgs lasītājs, var izlasīt kā vēl vienu – visu kopā savelkošu – dzejoli."Bankovskis, Pauls. Rokpeļņa rokenrols. satori.lv, 21.10.2016. |
| Saiknes | Fricis Rokpelnis (1909–1969) - Tėvas |
| Nodarbes | poetas prose writer script writer editor poetry translator |
| Sociālie konti | https://twitter.com/Rokpelnis |
| Birth time/place | 02.10.1945 Rīga Rīga |
| Education | nezināms – 1981 Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990) Brīvības bulvāris 32, Rīga Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050 Pabeidzis Latvijas Valsts universitātes pilnu kursu filozofijas specialitātē; piešķirta filozofa, pasniedzēja kvalifikācija. 1952 – 1963 Riga secondary school No. 2 Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010 Rīgas 2. vidusskola 1963 – 1969 Ļeņingradas Valsts universitāte Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Studējis Filozofijas fakultātē psiholoģiju (1963–1965) un filozofiju (1965–1969). 1991 – 1993 Biblical Education by Extension World Neklātienes students. 1992 – 1993 Ebreju Brīvā universitāte Rīgas Ebreju kopiena Skolas iela 6, Rīga, LV-1010 1998 – 1999 Baltijas Reformātu teoloģijas seminārs Akas iela 13, Rīga Akas iela 13, Rīga, LV-1011 Rīgas Reformātu teoloģijas semināra maģistrantūra. |
| Working place | 26.01.1970 – 15.05.1973 LPSR Mākslas muzejs Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga, LV-1010 vecākais zinātniskais līdzstrādnieks 14.05.1973 – 17.02.1975 Riga Motion Pictures Studio Šmerļa iela 3, Rīga Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006 scenāriju redakcijas kolēģijas redaktors 17.02.1975 – 13.11.1978 Riga Motion Pictures Studio Šmerļa iela 3, Rīga Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006 scenāriju redakcijas kolēģijas loceklis 02.02.1981 – 30.04.1986 Literature and Art Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 dzejas nodaļas vadītājs 26.12.1986 – 01.09.1988 Žurnāls "Avots" Rīga Rīga literārās apvienības vadītājs 05.06.1989 – 25.08.1989 Biļetens "Jaunās Grāmatas" Rīga Rīga vecākais redaktors 01.04.1992 – 02.02.1993 Raiņa un Aspazijas fonds Rīga Rīga atbildīgais sekretārs, "Raiņa un Aspazijas gadagrāmatas" redaktors 21.04.1993 – 05.10.1993 Laikraksts "Neatkarīgā Cīņa" korespondents 01.11.1993 – 30.04.1995 Laikraksts "Labrīt" Rīga Rīga galvenā redaktora vietnieks 01.10.1995 – 02.01.1997 Žurnāls "Karogs" Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 atbildīgais sekretārs 02.01.1997 – 12.10.1998 Žurnāls "Karogs" Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 literatūras nodaļas redaktors 01.09.1999 – 01.07.2001 Latvijas Kristīgā akadēmija Vienības prospekts 23, Jūrmala Vienības prospekts 23, Jūrmala, LV-2010 pasniedzējs (Latvijas kultūras vēsture, latviešu profesionālās tēlotājmākslas vēsture), docents (03.11.1999.–01.08.2000.) 16.10.2000 – 25.04.2002 Žurnāls "Karogs" Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 kritikas nodaļas redaktors 25.04.2002 – 01.05.2005 Latvian Writers’ Union Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011 literārais konsultants 01.07.2008 – 31.12.2008 Kultūras Forums Dzirnavu iela 71, Rīga Dzirnavu iela 71, Rīga, LV-1011 nedēļas laikraksta "Kultūras Forums" tekstu lapas redaktors |
| Participation in organisations | 1975 – 1990 Latvian Soviet Writers’ Union Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs 1989 Latvijas PEN klubs 1990 Latvian Writers’ Union Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011 1996 Annas Dagdas fonds Stokholma Stockholm, Södermanland, Sweden 2001 Aleksandra Čaka biedrība Rīga Rīga 2014 Latvian Academy of Sciences Akadēmijas laukums 1, Rīga Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050 Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. |
| Travelled | 00.04.1983 Somija Finland Brauciens PSRS Kultūras sakaru biedrības specializētās grupas sastāvā. |
| Apbalvojumi | Laikraksta “Padomju Jaunatne” prēmija par gada labāko pirmo dzejas grāmatu Zvaigzne, putna ēna un citi Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Zvaigzne, putna ēna un citi". 1976 Latvijas Kinematogrāfistu savienības balva “Mazais Kristaps” Balva piešķirta par labāko leļļu filmas scenāriju. 1982 Dzejas dienu balva Rīgas iedzimtais Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Rīgas iedzimtais". Dzeja 1982 Baltijas Asamblejas balva Lirika Balva piešķirta par 1999. gadā izdoto dzejas izlasi "Lirika". literatūra 2000 Aleksandra Čaka balva 2001 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme 2002 Annual Latvian Literary Award Dzeja Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Vārti". Dzeja 2005 Žurnāla "Latvju Teksti" dzejas balva Nosaukums Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Nosaukums". Dzeja 2010 Ojāra Vācieša prēmija Nosaukums Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Nosaukums". 2010 Dzintara Soduma balva Rīgas iestaigāšana Balva piešķirta par grāmatu "Rīgas iestaigāšana". 2013 Ojāra Vācieša prēmija Post factum Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Post factum". 2015 Kultūras ministrijas Atzinības raksts 2015 Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts Atzinības raksts piešķirts par mūža ieguldījumu Latvijas literatūrā, radot izcilus darbus dzejā un prozā, kā arī veicinot jauno autoru daiļrades attīstību. 2015 Starptautiskās Rakstnieku un tulkotāju mājas un Ventspils pilsētas literārā balva ''Sudraba tintnīca'' Post factum Balva piešķirta par dzejoļu krājumu "Post factum". Dzeja 2016 Annual Latvian Literary Award Balva piešķirta par izcilu ieguldījumu Latvijas rakstniecībā, radot augstvērtīgus literāros darbus dzejā un atdzejā. Mūža balva 2016 |
|---|
Kartes leģenda
Rodomi rezultatai 1-26 iš 26.
| # | Vieta | Data | Tipas | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 02.10.1945 | Birth time/place | City |
| 2 | Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 1, Rīga, LV-1010) | 1952 - 1963 | Education | Building, house |
| 3 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1963 - 1969 | Education | City |
| 4 | Brīvības bulvāris 32, Rīga (Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050) | 1981 | Education | Building, house |
| 5 | Rīgas Ebreju kopiena (Skolas iela 6, Rīga, LV-1010) | 1992 - 1993 | Education | Building, house |
| 6 | Akas iela 13, Rīga (Akas iela 13, Rīga, LV-1011) | 1998 - 1999 | Education | Building, house |
| 7 | Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga (Jaņa Rozentāla laukums 1, Rīga, LV-1010) | 26.01.1970 - 15.05.1973 | Working place | Building, house |
| 8 | Šmerļa iela 3, Rīga (Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006) | 17.02.1975 - 13.11.1978 | Working place | Building, house |
| 9 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 02.02.1981 - 30.04.1986 | Working place | Building, house |
| 10 | Rīga (Rīga) | 26.12.1986 - 01.09.1988 | Working place | City |
| 11 | Rīga (Rīga) | 05.06.1989 - 25.08.1989 | Working place | City |
| 12 | Rīga (Rīga) | 01.04.1992 - 02.02.1993 | Working place | City |
| 13 | Rīga (Rīga) | 01.11.1993 - 30.04.1995 | Working place | City |
| 14 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 01.10.1995 - 02.01.1997 | Working place | Building, house |
| 15 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 02.01.1997 - 12.10.1998 | Working place | Building, house |
| 16 | Vienības prospekts 23, Jūrmala (Vienības prospekts 23, Jūrmala, LV-2010) | 01.09.1999 - 01.07.2001 | Working place | Building, house |
| 17 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 16.10.2000 - 25.04.2002 | Working place | Building, house |
| 18 | Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga (Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011) | 25.04.2002 - 01.05.2005 | Working place | Building, house |
| 19 | Dzirnavu iela 71, Rīga (Dzirnavu iela 71, Rīga, LV-1011) | 01.07.2008 - 31.12.2008 | Working place | Building, house |
| 20 | Šmerļa iela 3, Rīga (Šmerļa iela 3, Rīga, LV-1006) | 14.05.1973 - 17.02.1975 | Working place | Building, house |
| 21 | Somija (Finland) | 01.04.1983 | Travelled | Country |
| 22 | Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050) | 1975 - 1990 | Participation in organisations | Building, house |
| 23 | Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga (Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011) | 1990 | Participation in organisations | Building, house |
| 24 | Akadēmijas laukums 1, Rīga (Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050) | 2014 | Participation in organisations | Building, house |
| 25 | Rīga (Rīga) | 2001 | Participation in organisations | City |
| 26 | Stokholma (Stockholm, Södermanland, Sweden) | 1996 | Participation in organisations | City |