Daina Sirmā

Dzejniece Daina Sirmā dzimusi 1958. gadā Dikļos. Pēc Valmieras Valsts ģimnāzijas absolvēšanas studējusi filoloģiju Latvijas Valsts universitātē. Patlaban strādā par latviešu valodas un literatūras skolotāju Valmieras Valsts ģimnāzijā. Daina Sirmā savus dzejoļus sākotnēji publicējusi ar dzimto Dainas Lustes vārdu. Līdz 1981. gadam tie parādās izdevumos "Karogs", "Literatūra un Māksla", "Draugs" un "Padomju Students", tomēr pēc šīm publikācijām seko vairākus gadus ilga pauze. Daina Sirmā literatūrā ar jaunu sparu atgriežas 2012. gadā, kad iznāk viņas pirmais dzejoļu krājums "Kailsals", par ko autore iegūst Latvijas Literatūras gada balvu. Veiksmīgajai debijai seko krājumi "Iekšpagalms" (2014, iegūta žurnāla "Latvju Tekstu" balva dzejā) un "Dievaines" (2017). Kritiķi atzīmējuši, ka Dainas Sirmās dzejai piemīt īpašs miers un episks vēriens, oriģināli poetizējot dažādas Latvijas dramatiskās vēstures epizodes, kā arī iedziļinoties konkrētos dzīvesstāstos.

"Lakoniskums un izteikta precizitāte kopā ar pamatīgu un autorei raksturīgu tēlu sistēmu (dabas, gadalaiku u. c tēli) veido stabilu, oriģinālu un pārliecinošu poētiku. Dzejniece valodu lieto prasmīgi, tekstiem nav raksturīgas manipulācijas ar valodu, tukšas valodspēles, rotaļas ar vārdiem šeit ir izteiksmes līdzeklis, nevis pašmērķis."

Kuduma, Katrīna. Sulīgu dzērveņu sauja kā ēsma. Satori, 13.06.2012.

Par dzejoļu krājumu "Iekšpagalms" (Pētergailis, 2014)

"Domājot, kāpēc šie teksti tik ļoti fascinē un pievelk, gribas apgalvot, ka Dainas Sirmās dzejas varone šībrīža latviešu dzejā iemieso Mātes lomu: šajos dzejoļos ir kāds īpašs miers un pārliecība, kas tos padara iespaidīgākus par intelektuāliem vai emocionāliem izvirdumiem vai priecāšanos par savu asprātību, erudīciju vai fantāzijas pārbagātību."

Vērdiņš, Kārlis. Pakasīt Zaļkalna cūkai aiz auss. Kultūras Diena un Izklaide, Nr. 199, 2014.

Par dzejoļu krājumu "Dievaines" (Pētergailis, 2017)

"Dievaines" iespējams uzlūkot arī kā Sirmās līdzšinējās dzejas poētikas pilnbriedu un zināmā mērā galapunktu – nenoliedzot pieņēmumu, ka autori interesējošās tēmas un motīvi nemitīgi tiecas virzībā uz bezgalību. Respektīvi, viņas dzejai šķietami nav robežu visdažādākās vēsturiskās pieredzes rekonstruēšanā, kamēr vien pašai autorei tas ir interesanti, apmēram tāpat kā ar igauņu klasiķa Matsa Trāta "Haralas dzīvesstāstu" apjomīgo tekstu korpusu. Abu iepriekšējo krājumu – "Kailsals" (2012) un "Iekšpagalms" (2014) – kontekstā "Dievaines" iespējams teorētiski pieņemt par skaļi nepieteiktas triloģijas noslēgumu, ja vēlamies vienkārši spēlēties ar skaitļa "trīs" maģisko pievilcību. Vienlaikus Sirmā laikam uzklausījusi iepriekš izskanējušo kritiķes Andas Baklānes aicinājumu “pieķerties kādai garākai dzejas formai”, un jaunāko krājumu veido gandrīz tikai klasiski izkārtoti dzejoļu cikli."

Madris, Aivars. Atgriezties mājās pie savējiem. Punctum, 07.02.2018.