1800
1810
1820
1830
  • 1802Dibināta Rīgas Literāri praktiskā pilsoņu savienībaparentPageId: biedribas
  • 1813Dibinātas Krievijas Bībeles biedrības Vidzemes un Kurzemes nodaļasparentPageId: biedribas
  • 1817Dibināta Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībaparentPageId: biedribas
  • 1824Dibināta Latviešu literārā (draugu) biedrībaparentPageId: biedribas
  • 1827Sāk iznākt Latviešu literārās (draugu) biedrības žurnāls “Magazin“parentPageId: biedribas
  • 1808Iznāk pirmais latviešu tautasdziesmu krājums “Palcmariešu dziesmu krājums”parentPageId: folklora
  • 1817Dzimtbūšanas atcelšana KurzemēparentPageId: bidermeiers
  • 1819Dzimtbūšanas atcelšana VidzemēparentPageId: bidermeiers
  • 1822Kurzemē dibina laikrakstu “Latviešu Avīzes“parentPageId: prese

19. gadsimta pirmajā pusē latviešu grāmatu izdošanā liela nozīme bija dažādām ekonomiskām un literārām vācbaltiešu biedrībām. Ne vienmēr to mērķis bija latviešu literatūras veicināšana, bet bieži, lai izglītotu zemniekus un uzlabotu lauku dzīves apstākļus, tās izdeva grāmatas latviski. Šis bija biedrošanās un dažādu sabiedrisko tīklu laikmets, kad indivīdi pulcējās vienkopus, lai dzīvē īstenotu apgaismības idejas.

Rīgas Literāri praktiskā pilsoņu savienība tika dibināta 1802. gadā pēc dažādu Vācijas biedrību parauga. Tās mērķis bija izplatīt sabiedrībā apgaismības idejas, intelektuālajai dzīvei atrodot piepildījumu praktiskajā dzīvē. Biedrība rīkoja sapulces, kurās biedri uzstājās ar referātiem, latviski izdeva publikācijas par slīcēju glābšanu un pirmās palīdzības sniegšanu, ko izdalīja bez maksas, kā arī šveiciešu rakstnieka Heinriha Čokes pretalkohola grāmatas “Degvīna posts” tulkojumu “Stāsts, kas atbild uz tiem Zālamana vārdiem” (1838).

Laikraksta “Rigasche Stadtblätter“ titullapas fragments, 1813, LNB

Jelgavā viena jauna biedrība ir cēlusies, kas grib visas augstas gudrības kopt un par to gādāt, ka tās gudras zināšanas, kas dažiem ir, vairāki zināmas taptu pie augstiem, kā pie maziem. Šī biedrība grib arī to apkopt, ka latviešu ļaužu zināšana taptu cilāta un vairota.Kārlis Frīdrihs Vatsons par Kurzemes Literatūras un mākslas biedrību, Veca un jauna laika grāmata, 1818.

1817. gadā dibinātā Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība vienkopus pulcēja zinātniekus un izglītotās sabiedrības pārstāvjus. Viens no tās galvenajiem veikumiem bija Kurzemes Provinces muzeja izveidošana Jelgavā. Kad Kurzemē tika atcelta dzimtbūšana, biedrība sarīkoja diskusiju par latviešu pārvācošanu, kurā vairākums aizstāvēja ideju, ka latviešu valoda jāsaglabā. Šajā biedrībā tika apspriesta un izstrādātā pirmā latviešu laikraksta ideja. Ar nosaukumu “Latviešu Avīzes” to 1822. gadā sāka izdot biedrības loceklis Kārlis Frīdrihs Vatsons. Šis laikraksts iznāca deviņdesmit divu gadu garumā.

Žurnāla “Nordischer Almanach“ titullapa, 1806, LNB

Šī diena ir patiešām priecas diena visiem tiem, kas latviešus mīļo un kam no visas sirds gribās, ka šie mūsu latvieši, ko augsti valdinieki par brīvļaudīm ir cēluši, jo dienas, jo gudrāki paliktu un ne vien mācītos Dievam pa godam dzīvot, bet arī savu citu būšanu gudrāki apkopt.Kristiāns Vilhelms Brokhūzens Latviešu literārās (draugu) biedrības atklāšanā, Magazin, 1829

Latviešu literārā biedrība, kas pazīstama arī ar nosaukumu Latviešu draugu biedrība, tika dibināta 1824. gadā ar mērķi kopt latviešu valodu un literatūru. Sākumā arī šīs biedrības locekļi bija vācbaltieši, galvenokārt – mācītāji. Biedrība izdeva savu žurnālu “Magazin”, kurā publicēja rakstus par latviešu vēsturi, pētījumus latviešu valodniecībā, kā arī daiļliteratūras darbus. Īpaša nozīme bija šajā žurnālā publicētajiem Gētes un Šillera darbu tulkojumiem.

Žurnāla “Magazin“ vāks, 1838, LNB

10tā september tape pie mums jauna biedrība iecelta, kas it īpaši mūsu Vidzemes un Kurzemes latviešu valodu grib apgādāt. Tagad jau 60 kungi pie šīs Latviešu biedrības pieder un redzēs, voi viņiem izdosies tās latviešu valodas īstu skaidrību izdabūt? Daži, zināms, domā, tāda tēvu zemes gruntes valodas apgādāšana tagad vairs neesam vaijaga, jo visi latvieši atmetīšot savas tautas valodas un gan drīz pieņemšot vācu valodu; bet kas to lietu īsti pārdomā, tas redz, ka tāda tēvu zemes valodas apgādāšana ļoti vaijadzīga, it īpaši tagad, kur latviešu tiesas ir ieceltas un latviešu likumi no augstas Valsts zemniekiem doti.Kārlis Frīdrihs Vatsons par Latviešu literāro (draugu) biedrību, Latviešu Avīzes, 1824, Nr. 38

1813. gadā Baltijā tika dibinātas Krievijas Bībeles biedrības Kurzemes un Vidzemes nodaļas. To izveidošanu ierosināja Britu un Ārzemju Bībeles biedrība Londonā, kas veidoja filiāles visapkārt pasaulei. Šīs biedrības mērķis bija izplatīt Svētos Rakstus tautā un darīt tos pieejamus visiem lasītājiem. Visā pasaulē, pateicoties šai britu biedrībai, 19. gadsimta pirmajā pusē Bībele tika izplatīta 165 miljonos eksemplāru. Kaut gan Krievijas imperators 1826. gadā biedrību likvidēja, tai bija panākumi Bībeles izplatīšanā Vidzemē un Kurzemē, kur 19. gadsimtā Bībele līdzās dziesmu grāmatai un katehismam bija teju katrā mājā.

1739. gada latviešu Bībele (LNB). Foto: P. Daija

Biedrības mērķis – izplatīt starp līdzpilsoņiem derīgas zināšanas… (..) Visu, kas uzzināts, iegūts, atrasts – atdot praktiskai pilsoņu dzīvei. Mācīt amatniekus visās darba nozarēs strādāt vieglāki, gaumīgāki; apgaismot un ievērot katru derīgu priekšlikumu, audzināt fiziski un morāliski zemākās šķiras.Ādolfs Klepers par Rīgas Literāri praktisko pilsoņu biedrību. Ģenerālsuperintendents Kārlis Gotlobs Zontāgs kā izglītības darbinieks, 1938

Un kā Rīgē, tā arī iekš tām mazām Vidzemes pilsētām, Valkē, Valmerē, Cēsīs un Limbažos Bībeles draudzības cēlušies. Lai gan ir sīkas, tāpat ar Rīgas Bībeles draudzībai palīdz ar savām naudas dāvaniņām un pašas ar tos Dieva vārdus izdala pēc savas iespēšanas.Johans Teodors Bērents, Ziņa par Bībeles draudzībām, 1823

Pateicoties biedrību filantropiskajām aktivitātēm, latviešus sasniedza aizvien vairāk grāmatu. Tas sekmēja lasīšanas izplatīšanos, līdz arī paši latvieši kļuva par rakstniekiem.

Beigas
Izstāde