Lasīšanas pandēmija. Esejas par lasīšanas vēsturi Latvijā

Publicitātes informācija21. gs. sākumā piedzīvojam nozīmīgu lasīšanas paradigmas maiņu. Ir daudz neskaidrību un atšķirīgu viedokļu: kas vispār ir lasīšana?; vai "īstā" lasīšana attiecināma tikai uz noteikta veida tekstiem un noteikta veida medijiem vai arī lasīšana ir plašāk interpretējams informācijas ieguves process? Rakstu krājumam "Lasīšanas pandēmija" gatavoto pētījumu kopums, kas izseko lasīšanas vēsturei Latvijas teritorijā no viduslaikiem līdz mūsdienām, ļauj ieraudzīt jaunas kopsakarības. Apziņa, ka šī nav pirmā reize, kad notiek mediju maiņa un diskusija par dažādu lasīšanas veidu atšķirīgo intelektuālo vai morālo vērtību, ļauj labāk izprast arī mūsdienu situāciju.

Krājuma saturu veido pētījumi, kas LNB simtgadē, 2019. gadā, sadarbojoties ar literatūras un filozofijas žurnālu "Punctum", tika publicēti interneta vietnē punctummagazine.lv. Rakstu autori pārstāv LNB un citas pētnieciskās institūcijas, un ir savās tēmās vadošie Latvijas literatūrzinātnieki un vēsturnieki: Gustavs Strenga, Māra Grudule, Pauls Daija, Lilija Limane, Kristīne Zaļuma, Viesturs Zanders, Jana Dreimane, Ilva Skulte un Anda Baklāne.

Covid-19 pandēmijas izraisītās globālās krīzes apstākļos lasīšanai tiek pievērsta papildu nozīme, tostarp dažādās mākslas un sociālajās akcijās tiek aktualizēta skaļā lasīšana, kas vēsturiski bija vienīgā, bet pēc tam ilgus gadsimtus – galvenā lasīšanas forma. Tikai 19. gs. skaļā lasīšana atdeva vadošo lomu klusai, apcerīgai lasīšanai. Īpaši lasīšanai pandēmijas un sociālās distancēšanās apstākļos izdevuma ievadesejā pievērsies vēsturnieks Gustavs Strenga, piešķirot rakstu kopumam aktuālu skatupunktu. Savukārt mediju pētniece Ilva Skulte, izmantojot LNB aptaujā par iedzīvotāju lasīšanas paradumiem ārkārtējās situācijas laikā iegūto informāciju, papildinājusi tēmu par lasīšanu 21. gs.

Lasīšanas vēsture, atrazdamās uz robežas starp grāmatniecību un literatūrzinātni (īpaši – literatūras sociālo vēsturi), ļauj ieraudzīt tos noklusētos, maskētos vai vienkārši nepamanītos vēstures fragmentus, kas palikuši ārpus literatūras un grāmatniecības pētījumu skatupunkta. Lasīšanas vēsture ir arī stāsts par nacionālo, sociālo un dzimumu emancipāciju gadsimtu garumā.

Izdevumā rakstus papildina plašs kvalitatīvu, krāsainu attēlu klāsts no LNB un Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas krājumiem, kā arī citiem avotiem.

Grāmatu sastādījusi Maija Treile, zinātniskā redaktore – Vija Daukšte. Izdevuma dizainere ir Anete Krūmiņa, vāka ilustrācijas zīmējusi Maija Kurševa. Izdevums latviešu un angļu valodā.

Projektu īstenoja LNB sadarbībā ar Latvijas Bibliotekāru biedrību un literatūras un filozofijas žurnālu "Punctum".

Raksti tapuši Eiropas digitālās bibliotēkas Europeana projekta "Rakstpratības attīstība Eiropā" (The Rise of Literacy in Europe) un valsts pētījumu programmas projekta "Dokumentārā mantojuma izpētes nozīme, veidojot sinerģijas starp pētniecību un sabiedrību" (VPP-IZM-2018/1-0022) ietvaros.

Ar izdevumu "Lasīšanas pandēmija. Esejas par lasīšanas vēsturi" LNB turpina mērķtiecīgi un sistemātiski realizēto lasīšanas vēstures un aktuālās situācijas pētniecību. Tās ietvaros jau tapis "Latvijai – 100" projekts – izrāžu-lasījumu cikls "Lasām Latvijā" (2017) – un tam sekojošais Gustava Strengas eseju krājums "Lasām Latvijā / Grāmata Latvijā" (2018). LNB vadošā pētnieka Paula Daijas veidotā virtuālā izstāde "The Rise of Literacy in Europe" ("Rakstpratības attīstība Eiropā", www.europeana.eu). Kopā ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultāti un RSU Sociālo zinātņu fakultāti organizētā ekspedīcija lasīšanas ieradumu izzināšanai Sēlijā (2018).

Publisher

Latvijas Nacionālā bibliotēka

Type of publication

Rakstu krājums

Type of work

Original work

ISBN

9789984850955

Publishing year/ place

2020, Rīga