Latvian Literature Digital Resource

Blaumanis arvienu bij dzīvs, kustīgs, apgarots. Es reti viņu tiku redzējis sēdot. Pat ēdot viņš bieži vien uzkoda stāvus, staigādams pa istabu un atkal atgriezdamies pie galda. Ar pāra vārdiem viņš katru prata ievilkt sarunā. Viņa labsirdīgais humors, viņa valodas tēlojošais spēks valdzināt valdzināja. Dažreiz sarunā viņš apklusa, un viņa skats slīdēja kaut kur projām it kā pakaļ savām domām. Bet viņš arvien tūliņ atgriezās pie cilvēkiem. Viņš mīlēja cilvēkus. Rakstīdams tā iejutās savu varoņu liktenī, ka cieta un dzīvoja viņiem līdz, pilnīgi aizmirsdams, ka tie ir tikai viņa paša sapņu tēli

Kārlis Skalbe