Zamuels Lorencs Frēlihs

Dzimis grāmatiesējēja Volfganga Frēliha un Katrīnas, dzimušas Veseles (Wessel?) ģimenē Lībekā. Divas reizes precējies:
pirmā laulība 1713. gada 8. janvārī ar Regīnu Katrīnu, dzimušu Nelleri (Nöller), grāmatiespiedēja, veikala un apgāda īpašnieka Georga Matiasa Nellera meitu un grāmattirgotāja Georga Frīdriha Hausvalda atraitni;
otrā laulībā 1730. gadā ar Urzulu Fontīni (Fontin).Dēls Gotlobs Kristiāns Frēlihs (1731–1786), pēc tēva nāves kļuva par Rīgas pilsētas tipogrāfu.

No 1712. gada Rīgā. 1713. gadā Zamuels Lorencs Frēlihs kļuva par Rīgas pilsētas tipogrāfu.1724. gadā piešķirta īpaša privilēģija publicēt un pārdot baznīcas un skolas vajadzībām grāmatas.IespieddarbiVācu valodā apgādājis Rīgas luterāņu dziesmu un lūgsnu grāmatas, reliģisku un praktisku literatūru, kalendārus, iespiedis personālus svinību sacerējumus. 1727. gadā iespiedis Jauno derību igauņu valodā.Latviešu valodā iespiedis un apgādājis Vidzemes luterāņu baznīcas rokasgrāmatu vairākās daļās, dziesmu un lūgsnu grāmatu arī atsevišķi, Jauno derību (1730, 15000 eks.), J. F. Bankava sprediķu gāmatu "Latviski svētdienas darbi" (1749), katehismus,  ābeci, vairākas piētistu celsmas grāmatas, K. Elversa vārdnīcu Liber mamorialis Letticus (1748), oficiālus (administrācijas) iespiedumus, kopskaitā ap 60 iespieddarbu.Pārkāpumi un sodi1730. gadā par patvarībām Rīgas vācu dziesmu grāmatas Rigasches Gesangbuch iespiešanā Rīgas garīgo rakstu cenzors virsmācītājs Natanaels Skodeiskis soda izdevēju Zāmuelu Lorencu Frēlihu ar 100 Alberta dālderu lielu sodu. 1731. gadā Rīgas birģermeistars Melhiora fon Vīdavs raksta sūdzību rātei par pilsētas tipogrāfa Z. L. Frēliha drukāto Sv. Jēkaba baznīcas mācītāja Kristiana Haumaņa sacerēto izsmejošo epitalāmiju pret Sv. Jēkaba baznīcas mācītāja Johana Lodera kāzām. Kā minēts sūdzībā, Z. L. Frēlihs sarunā ar M. fon Vīdavu atļāvies rupjības un norādījis, ka atteikšanās drukāt nozīmētu to, ka dzejolis tiktu publicēts Jelgavā, kā K. Haumanis jau to iepriekš solījis. Rāte 7.V 1731 Z. L. Frēliham piespriež 14 dienas aresta, ko gan tūlīt mīkstina, ņemot vērā virsfogta un virskambarkunga Georga Bērensa lūgumu šoreiz Z. L. Frēliham piedot.
1734. gadā strīds ar Sv. Jēkaba baznīcas mācītāju G. E. Hēlingu, kas atsakās lietot Frēliha drukāto Rīgas vācu dziesmu grāmatu. Z. L. Frēlihs raksta vēstuli carienei Annai Ivanovnai, kura Frēliha prasību apmierina.
1755. gadā cenzors Natanaels Skodeiskis Z. L. Frēliha izdotā krājumā "Serde viso Dievo lūgšano" (1703, 1713) atklāj "nepieklājīgu vietu (lūgsna "Novērsi to turku, krievu un citus šās slakas pagānus!"). Tipogrāfs tiek sodīts ar naudas sodu; vairāk nekā 1000 grāmatas eksemplāri tiek iznīcināti.

"Tipogrāfs Zāmuels Lorencs Frēlihs atstājis ievērojamu mantojumu (31 zelta dukāts, divi nami Rīgā, viena Pierīgas muižiņa un krodziņš pie Jelgavas ceļa, divi zelta gredzeni, četras sudraba kannas, vairāki kausi; viena tējas kanna ar uzrakstu Heinrich Joachim Frölich; viena salauzta cukurdoze; sālstrauks; trīs zupas kausi; četri konfekšu trauki; cukura standziņas, grāmatas un dažādi dokumenti, dzelzs, vara, alvas un misiņa priekšmeti, 18 dvieļi, četri duči salvešu, astoņas spilvendrānas, seši vīriešu apakškrekli, seši pāri uzroču, 12 spilveni, divas segas, divi lielāki un divi mazāki spoguļi riekstkoka rāmjos, seši krēsli, lakots galds, zirgs un medību kamanas, melna samta veste, muižiņā – viena divvietīga gulta, viens lielāks un viens mazāks holandiešu stila galdiņš; sešas lielas govis, bullis un divi teļi, divi zirgi, četras lielas cūkas un četras mazas cūkas, viens nepieaudzis sivēns; tipogrāfijas rīki un 954 paša agrāk iespiestas grāmatas; 1979 cita veida grāmatas, četras rīses krāsaina papīra u. c.)."Autoru kolektīvs. Cilvēki un notikumi latviešu zemēs. Rīga: Neputns, 2018, 373. lpp.

Samuel Lorenz Frölich

1713–1762
Samuel Lorenz Frölich
Krāmu iela, Rīga
Z. L. Frēliha spiestuve atradās Krāmu ielā.