Viktors fon Andrejanovs

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (5); Translator (2); Atdzejotājs (1); Compiler (2); Person of reception (7)

Photos: Person in photo(4)

NameViktors fon Andrejanovs
PseudonymLivonus, Renatus, Ludwig Falk, Freimund Wahrheitsfreund
Name at birthViktor von Andrejanoff
SummaryViktors FON ANDREJANOVS (von Andrejanoff, 1857 - 1895) ir Baltijas vācu dzejnieks, tulkotājs un publicists, Rūdolfa Blaumaņa draugs un latviešu tautas atmodas centienu atbalstītājs, latviešu literatūras popularizētājs vācvalodīgajā telpā.
Fon Andrejanovs ir mācījies Rīgas guberņas ģimnāzijā līdz 1876. gadam, mācību laikā apceļojis Vāciju, Šveici, Franciju, pēc tam studējis Tērbatas universitātē (1876-1877) un Jēnā (1878-1879). Divkaujas dēļ izslēgts no augstskolas.
Pēc atgriešanās Rīgā ieguvis popularitāti ar satīru par Baltiju un atsevišķām personām "Am Kaisersitz" ("Pie troņa", Vīnē 1880, 8 dienu laikā 2. izdevumi), pēc tās publicēšanas iemantojis daudz ienaidnieku un sanīdies ar vecākiem. Stāvokli labojis, apprecot Savenieku muižas īpašnieka meitu Jūliju Mariju Elizabeti Hofmani (1863-?). Savenieku muižā fon Andrejanovs iepazinies ar latviešu zemnieku dzīvi. Viktora fon Andrejanova labvēlis laikraksta "Zeitung für Stadt und Land" redaktors Rihards Rics pieņēmis viņu darbā redakcijā, kur 1889 Viktors fon Andrejanovs iepazinies ar Rūdolfu Blaumani. Andrejanova liriskie sacerējumi vācu valodā publicēti krājumā "Zum Licht!" ("Pie gaismas!", 1882), "Dichtung" ("Dzeja", 1884), "Graf Nikolai Rehbinder" (1896) u.c. Ar tēva palīdzību fon Andrejanovs 1894. gadā pārcēlies uz Berlīni, publicējis fantāziju "Das Weltgericht" ("Tiesas diena", 1895), kas viņam atnesa Frīdriha Nīčes mācības dzejiskā iemiesotāja slavu. Ar Nīčes darbiem fon Andrejanovs iepazīstinājis arī Blaumani. Viktors fon Andrejanovs ir sarakstījis lugu "Glücklos" ("Bez laimes"), kurā tēlota vācu bruņinieku ierašanās Baltijā un seno latviešu dievu zušana, nav pabeidzis epu "Der Satan".
Latviešu valodā ir publicēts fon Andrejanova dzejojums "Pērkons" ("Austrums", 1894, 9) Auziņu Kārļa tulkojumā un dzejoļi Blaumaņa tulkojumā. Vācu valodā ir tulkota Aspazijas fantāziju "Saules meita" (per. 1895), latv. pasakas ("Lettische Märchen", Leipzigā), tdz. un teikas ("Lettische Volkslieder und Mythen", Hallē, abas 1896). Ar ps. Renatus un Ludvigs Falks fon Andrejanovs ir publicējis dzejoļus žurnālā "Baltische Monatsschrift" u.c.
R.Briedis
Personal informationViktors fon Andrejanovs (von Andrejanoff, 1857-1895) ir dzimis krievu žandarmērijas virsnieka Andreja fon Andrejanova (Andreas von Andrejanoff) ģimenē, viņa māte - Hermīne, dzimusi Fleišere (Hermine Fleischer) ir Baltijas vāciete. 1861. gadā, kad tēvu iecēla par žandarmērijas priekšnieku, ģimene pārcēlās uz Rīgu. Viktors fon Andrejanovs pilnīgi pārvācojās, mācoties Rīgas guberņas ģimnāzijā.

Viktors fon Andrejanovs 1882. gadā ir precējies ar Savenieku muižas īpašnieka meitu Jūliju Mariju Elizabeti Hofmani (1863-?), laulībā dzimuši četri bērni.

Pāris dzejoļi rokrakstā un vēstule Karlam Emīlam Francosam (Franzos, 1848-1904) atrodas Vīnē, Rātsbibliotēkas Rokrakstu krājumā (Wienbibliothek im Rathaus), vairāki rokraksti (darbu uzmetumi, 1 vēstule) - arī Berlīnes Valsts bibliotēkā.
Work

Publikācijas

Beletristika

1880: Dichtungen. Riga, Moskau, Odessa: Deubner.
1880: Am Kaisersitz. Wien: Karl Kravani.
1881: Julian der Abtrünnige. Gesänge. Riga: Helms.
1881: Dem Zar-Befreier. Ein Requiem. Riga: Helms.
1882: Zum Licht. Lieder und Gedankendichtungen. Mitau: Sieslack.
1884: Frederic Chopin. Dichting [Sonette]. Riga: Mellin und Nelder.
1884: Elfenbrautfahrt. Ein Märchen. Riga: Mellin und Neldner.
1886: Ein Büchlein Lyrik. Riga: Stahlsche Buchdr.
1888: Die Religion des Erbarmens und das Evangelium der Weltfreude. Berlin: Deubner.
1890: Neue Weisen. Lieder und Naturgedichte. Riga: H. Burchardt; St. Petersburg: Eggers.
1894: Heimatliebe; Am Kaisersitz (Ausz.); Patriotismus, Kokenhusen; Die Domorgel zu Riga. In: H. Johanson (Hg.). Die baltische Lande in Liedern ihrer Dichter. Eine Anthologie mit biographischen und bibliographischen Notizen. Zürich.
1894/1895: Das Gebet der Welt; Lebensregel; Die Ephemeren; Nachtgesang; Der Westwind: Am Meer; Im Garten; Frau Sehnsucht; Kosmogonie; Kunst und Leben; Mondnacht im Sommer; Eroica; Der fliegende See; Bischof Meinhard's Tod. In: J.E.von Grotthusß (Hg.). Das baltische Dichterbuch. Eine Auswahl deutscher Dichtungen aus den baltischen Provinzen Rußlands mit einer literaturhistorischen Einleitung u,. biographisch-kritischen Studien. Reval
1895: Weltgericht. Leipzig: Naumann.
1895: Antichrist-Dionysos. Die Kritik, 11 - 1895, nr. 27. Berlin: Storm.
1895: Der deutsche Roland. Baltische Monatsschrift, 42, S. 700-702.
1896: Im Garten; Am Meer; Nachtgesang; Lebensregel. In: L.von Stael-Holstein. Baltische Dichtungen. Riga.
1898: Pater Johannes und andere Novellen. Leipzig: Reclam.

Monogrāfiski apraksti

1892: [Mit Wssewolod Tscheschichin] Beethoven [paralēlteksts vāciski un krieviski]. Riga: Rig.Tageblatt.
1895: Graf Nikolai Rehbinder. Ein baltisches Dichterbild. Baltische Monatsschrift, pielikums, nr. 47, S. 3-26; 57-81.
1896: Graf Nikolai Rehbinder. Ein baltisches Dichterbild. Riga: Stieda.

Tulkojumi, publikācijas par latviešu literatūru

1893: An Rudolf Blaumann (Den lettischen Dramatiker und Novelisten) [dzejojums]. Feulleton-Beilage zum Tagesanzeiger für Libau und Umgegend. nr. 18, 18.Apr.
1895: Bilder aus Lettland. Berliner Tageblatt pielikums Der Zeitgeist, 25.06.
1896: Lettische Märchen. Nacherzählt [Latviešu pasakas. Pārstāsti]. Leipzig: Reclam.
1896: Lettische Volkslieder und Mythen [Latviešu tautasdziesmas un mīti]. Halle: Hendel.
1909: Die Hundesköpfe: Lettisches Märchen. Die Heimatbuch für baltische Jugend (Erster Teil), S. 14-15.

Viktora fon Andrejanova dzeja Rūdolfa Blaumaņa atdzejojumā

1900: krājumā Ceļa malā dzejoļi "Naksniņai", "Atmiņas", "Marijai", "Eldorado", "Dziesma", "Sapnī un nomodā". Blaumanis atdzejojis arī "Sentence", "Nē!" un "Pasaules tēvreize" (visi teksti publicēti Kopotajos rakstos 6.sēj. (1998)). Blaumanis tulkojis un pārstrādājis arī fon Andrejanova lugu "Maija", publicēta Blaumaņa Kopotajos rakstos (4.sēj. 1959).

QuotationsWenn ich sage, daß in der Musik Beethoven und Chopin, in der Philosophie Schopenhauer, in der Poesie aber Goethe und - les extrêmes se touchent - der englische Dichter Shelley meinem Denken und Fühlen besonders nahe stehen, und daß ich auserdem stark zu den altern Indern hinneige, so werde ich damit meine Welt- und Kunstanschauung, sofern das überhaupt möglich ist, wohl am Deutlichsten charakterisirt haben [Ja es teikšu, ka mūzikā Bēthovens un Šopēns, filozofijā Šopenhauers, bet dzejā Gēte un - pretstati pievelkas - angļu dzejnieks Šellijs manai domāšanai un jūtām stāv īpaši tuvu, un kaut arī es jūtu tuvību ar senajiem indiešiem, tomēr es tieši sādi raksturotu savu pasaules un mākslas uzskatu tiktāl, ck vispār tas ir iespējams to precīzi raksturot].
Viktors fon Andrejanovs, citēts pēc: Victor von Andrejanoff. Das Baltische Dichterbuch. Eine Auswahl deutscher Dichtungen aus den Baltischen Provinzen Rußlands. Hrsg. J.E.Freiherr von Grotthuß. Reval, 1895, S. 389-390.

Jaunībā un arī vēl ilgi vīra gados jūsmīgs žēlastības un mīlestības reliģijas slavētājs un aizstāvētājs, viņš savas dzīves pēdējos gados pilnīgi bij` padevies Frīdriha Nīčes tā sauktai kungu un pārcilvēku filozofijai. Tomēr šī gara milža personība nejaudāja izdzēst iz viņa dvēseles Pasaules Mīlētāja spodrā apskaidrotā tēla un kā tērauda adata starp diviem magnētiskiem poliem, viņa dvēsele piegriezās gan viena, gan otra nesavienojamām varenām mācībām. Andrejanoffa dzejojumus aplūkojot, vispirms apbur viņu apbrīnojamā, klasiskā forma. Šo ārējo pilnību daudzkārt sasniedz arī dzejoļu saturs, kura īsos vārdos raksturot nav iespējams. Visādus dvēseles noskaņojumus, no drūmākā žēluma līdz augstākai sajūsmināšanai, mīļu nogremdēšanos dabā, tomēr ne ikdienišķā, bet varbūt tādā, kādu to Beklins redz un glezno līgsmu viņas dievināšanu: - tas ir, ko varbūt viņa dzejoļos visbiežāk sastop.
Rūdolfs Blaumanis. Viktors von Andrejanoffs. Biogrāfiska skice. Mājas Viesa Mēnešraksts, nr. 1, 1896, 66.-67.lpp.

Kā dzīvē, tā rakstniecībā viņam [fon Andrejanovam] gadījās konflikti ik uz soļa. Pēc saviem politiskajiem uzskatiem viņš bij vietējo vācu šovinisma pretinieks, ienīda un apkaroja viņu neiecietīgos un separātiskos centienus, necieta pilsonības garīgo kūtrību un seklību, mākslā bij sākumā Šellija cienītājs, vēlāk fanātisks ničeanietis. Pēc sava talanta īpašībām Andrejanovs liriķis. Draudzība ar šādu cilvēku nevarēja palikt bez iespaida uz Blaumani. Ar to nav sacīts, ka Blaumanim bija jāiet pa Andrejanova pēdām, bet ierosinājumi un domu izmaiņa varēja būt no liela svara (..). Draudzība starp Blaumani un Viktoru Andrejanovu, spriežot pēc vēstulēm, nodbinās 1889. gada rudenī un ilgst līdz pat Andrejanova nāvei, 1895. gadā, tā tad ap 5 gadu.
Antons Birkerts. Rūdolfs Blaumanis un Viktora fon Andrejanova ģimene. Izglītības Ministrijas Mēnešraksts, 1926, nr. 8, 99., 100. lpp.

Skatot kopumā Viktora fon Andrejanova veikumu mūsu tautas gara bagātību popularizēšanā 19.gs. 90.gados, tas ir vērā ņemams lielums. Pēc Blaumaņa pirmajiem tautasdziesmu tulkojumiem vāciski Andrejanovs mudināja kolēģi turpināt šo darbu, bet savukārt viņa rosināts, arī ķēries pie atdzejošanas, cenzdamies maksimāli iepazīties ar tajā laikā pieejamiem pierakstiem. Rezultātā Andrejanovs ir pārtulkojis pāri par simt trīsdesmi tautasdziesmu, kuras īsi pirms nāves paguva sakārtot kopā ar teikām, bet pats vairs to publicēšanu nepiedzīvoja. Šis krājums, tāpat kā viņa sakārtotās latviešu tautas pasakas, iznāca 1896. gadā (..). Abu ievadā ir vēsturiski un literatūrzinātniski apcerējumi, kuros viņš cenšas iepazīstināt vācu sabiedrību ar latviešiem un viņu kultūru. Savā pēdējā mūža gadā - 1895. - Andrejanovs Berlīnes dienas avīzes "Berliner Tageblatt" pielikumā "Der Zeitgeist" publicējis grāmatu apcerēm līdzīgus trīs latviešu kultūru, sevišķi folkloru popularizējošus rakstus. Visjaunākās literatūras apskatā iekļauti arī Blaumaņa darbi un mākslinieciskā personība. Paradoksāli, bet tieši Berlīnes avīze tādējādi kļuva par pirmo tribīni, no kuras profesionāli pamatoti izskanēja apgalvojums, ka Blaumanis un Aspazija ir ģeniāls latviešu dzejnieku pāris, ar kuriem varētu lepoties katra nacionālā literatūra. No saviem tautiešiem savas dzimtenes avīzēs līdzīgu vērtējumu Blaumanim savā mūžā nebija lemts piedzīvot.
Līvija Volklova. Draugi. Brāļi. Sāncenši. Karogs, 2002, nr. 2, 188.-189. lpp.

Russische Charakterzüge mag man noch in einem gewissen ungebändigten Temperament, in der glühenden Phantasie und einer Neigung zur Reflexionsdichtung sehen. Auch seine Vorliebe für dreisilbige ("gleitende", daktylische) Reimworte mit Präsens-Partizipien ("dunkelnden/funkelnden, flimmernde/schimmernde") mag sich von russischem Gebrauch herleiten. An Klangfülle, Formvollendung, Reimkünsten und Reimkünsteleien findet er in baltischer Dichtung kaum seinesgleichen, auch wenn die Klangschönheit mitunter zur schönen Phrase entgleitet. Naturschilderungen, zarte Liebestimmungen, Jahreszeiten- und Landschaftsbilder sind die Domäne seiner von edlen Bildern beherrschten Poesie, die der praktischen Lebenswelt, dem alltäglichen Welttreiben und Zeitproblemen bewußt aus dem Wege geht und in romantischen Märchen und Mythen sogar eine Neigung zur Weltflucht verrät. [Joprojām viņā var saskatīt krievu rakstura iezīmes zināmā nepieradinātā temperamentā, kvēlojošā iztēlē un tieksmē uz reflektīvu dzeju. Viņa nosliece uz atskaņotiem trīszilbju ("slīdošs", daktiliski) vārdiem ar tagadnes divdabjiem ("tumšots/dzirkstošs, mirgojošs/mirdzošs") varētu būt saistīta arī ar krievu valodas lietojumu. Skanīguma, formas pilnības, atskaņošanās mākslas un atskaņu mākslas ziņāvācbaltiešu dzejā ir grūti atrast līdziniekus, pat ja skaņas skaistums dažkārt aizslīd skaistās frāzēs. Dabas tēlojumi, maigas mīlas noskaņas, gadalaiki un ainavas ir viņa dzejas sfēra, tajā dominē cēli tēli].
Gero von Wilpert. Deutschbaltische Literaturgeschichte. München: C.H.Beck, 2005, S. 178.
LinksMarija fon Andrejanova (1863) - Wife
Occupationspoet
translator
publicist
Birth time/place22.07.1857
(tolaik Kozlova, Tambovas guberņa, Krievijas impērija)
Residence1894 – 1895
Berlīne
Berlin, Germany

Kopā ar ģimeni pārceļas uz Vāciju, strādā par žurnālistu vietējā dienas presē, turpina publicēties arī Baltijas vācu presē.

EducationUnknown – 1876 (Date is approximate)
Rīgas guberņas ģimnāzija
Rīga
Rīga
mācījies līdz 1876. gadam

1876 – 1877
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia
Studējis tautsaimniecību

1878 – 1879
Friedrich-Schiller-University Jena
Jēna
Jena, Thuringia, Germany

Studējis filozofiju, kāda duēļa dēļ bijis spiests studijas pārtraukt.

Working placeUnknown – 1889
Zeitung für Stadt und Land
Rīga
Rīga
Avīzes redakcijas darbinieks. Kad īsti sākas fon Andrejanova darbs redakcijā, pagaidām nav noskaidrots, bet 1889. gadā tas beidzas.

1889 – 1894
Laikraksts "Düna Zeitung"
Rīga
Rīga
Redakcijas darbinieks
Participation in organisations1876 – 1895
Studentu korporācija Livonia
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Līdz ar imatrikulāciju Tartu universitātē kļūst par korporācijas biedru.
Travelled1873 – 1879
Šveice
Switzerland
Ceļo ar pārtraukumiem (1873-1874) un (1878-1879) pa Vāciju, Austriju, Franciju un Šveici.
Place/time of death13.12.1895
Berlīne
Berlin, Germany
Miris 1./13. decembrī plkst. 5os pēcpudienā no sirdslēkmes.

Map legend















Showing 1-9 of 9 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Berlīne
(Berlin, Germany)
1894 - 1895ResidenceCity
2Berlīne
(Berlin, Germany)
13.12.1895Place/time of deathCity
3Rīga
(Rīga)
- 1876EducationCity
4Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia)
1876 - 1877EducationBuilding, house
5Jēna
(Jena, Thuringia, Germany)
1878 - 1879EducationCity
6Rīga
(Rīga)
- 1889Working placeCity
7Rīga
(Rīga)
1889 - 1894Working placeCity
8Šveice
(Switzerland)
1873 - 1879TravelledCountry
9Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1876 - 1895Participation in organisationsCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.