Pēteris Šmits

5 pictures

25.12.1869 – 05.06.1938

Pēteris Šmits (1869–1938) – valodnieks, etnogrāfs, folklorists un sinologs. Strādājis kā universitātes profesors, ķīniešu un krievu valodu pasniedzējs, paralēli veicot apjomīgus valodniecības pētījumus Krievijas Tālajos Austrumos un Ķīnā. Publicējis ievērojamus pētījumus par austrumu valodām, sagatavojis mācību materiālus ķīniešu un mandžūru valodās. Savā laikā Pēteris Šmits bija vienīgais Eiropas zinātnieks, kas apmeklējis gandrīz visas mandžūru un tungusu ciltis un sniedzis plašus pētījumus par šo cilšu valodām. Tulkojis pasakas un dzeju no ķīniešu uz latviešu valodu. Nodarbojies arī ar latviešu valodas, folkloras un etnogrāfijas vākšanu, pētīšanu un pasaku, ticējumu un tautasdziesmu publicēšanu. Salīdzināmās mitoloģijas zinātniskās pētniecības aizsācējs. Galvenais darbs folklorā ir "Latviešu pasakas un teikas" 15 sējumos, kas sakārtotas pēc Anti Ārnes klasifikācijas sistēmas, un savāktie 37000 "Latviešu tautas ticējumi" 4 sējumos. Uz šī Šmita darba balstās visa vēlākā latviešu vēstītājas folkloras pētniecība. Uzrakstījis pirmo sistemātisko pārskatu par latviešu mitoloģiju un rediģējis arī Latviešu folkloras krātuves izdotos papildinājumus Krišjāņa Barona dainu izdevumam 4 sējumos (1936–1939). Izveidojis vienu no nedaudzajām teorijām par latviešu tautasdziesmu vecumu. Pētera Šmita plašās zināšanas orientālistikā ļāva viņam salīdzināt austrumu un indoeiropiešu folkloru, risināt latviešu folkloras problēmas kopsakarā ar daudzu citu tautu folkloras problēmām.

Birth time/place

25.12.1869
Raunas pagasts
Dzimis Raunas pagasta Lisēniešu Pekša mājās.

Place/time of death

05.06.1938
Rīga

Personal information

Dzimis lauksaimnieka ģimenē. Vienu ziemu mācījies Raunas pagastskolā, pēc tam Raunas draudzes skolā un Cēsu apriņķa skolā, tad Rīgas guberņās ģimnāzijā. Ģimnāzijas laikā nomiris tēvs.
1896: apprecējies ar Elfrīdu Mariju Jēgeri. Laulībā dzimis dēls Pēteris Šmits.
1910: laulība ar Elfrīdu Mariju Šmiti šķirta.
1912: apprecējies ar Īdu Zilgalvi.

Dzīvojot Vladivostokā, piedalījies arī latviešu nacionālās karaspēka vienības – Imantas pulka – izveidē. Ar šo pulku viņš 1920. gada pavasarī pa ūdensceļu atgriezies Latvijā.

Professional activity

1893: pirmais zināmais Pētera Šmita dzejolis ar virsrakstu "Dzejols" ("Sirds kāro man pēc maldīšanās") publicēts "Mājas Viesis" pielikumā.Publicētie pamatdarbi1898: "Der Lautwandel im Manschu und Mongolischen" ("Skaņu mija mandžūru un mongoļu valodā") // Journal of the Peking Oriental Society, Nr. 4.
1899: "Троякая долгота в латышском языке".
1900: "Китайские классические книги" // Известия Восточного института.
1902: "Опыт мандаринской грамматики с текстами для упражнений".
1902: "Китайская хрестоматия для первоначального преподавания".
1907: "Учебник манджурского языка в трех частях".
1908: "О постановке научного китаеведения в Западной Европе".
1909: "Изучение Китая за границей".
1909: "Судьба Фан До. Повесть из сборника Дзинь-гу ци-гуань".
1911: "Конспект лекций по политической организации Китая".
1912, 1923: "Etnogrāfisku rakstu krājums" (1–3).
1918, 1926: "Latviešu mitoloģija".
1919: "Языковедение: лекции, читанные студентам Владивостокского Историко-Филологического факультета в 1918–19 г.г.".
1921: "Valodas kļūdas un grūtumi".
1921 "Ievads valodniecībā".
1921: "Ievads baltu filoloģijā".
1921, 1930: "Izrunas un rakstības vadonis" (kopā ar Jāni Endzelīnu).
1923: "Programma tautas tradīciju krājējiem".
1923: "Les chansons populaires lettonnes".
1923: "The language of the Negidals" ("Negidalu valoda") // Latvijas Universitātes Raksti, 5. sējums.
1923: "The language of the Olchas" ("Olču valoda") // Latvijas Universitātes Raksti, 8. sējums.
1925–1937: Latviešu pasakas un teikas (1–15; sastādītājs, redaktors).
1926: "Autobiogrāfijas no diviem senākiem brāļu draudzes locekļiem".
1927: "Altajiešu valodu vārdi latviešu valodā". // FBR, 7. sējums.
1928: "The language of the Oroches" ("Oroču valoda").
1928: "The language of the Samagirs" ("Samagiru valoda").
1929: "Raunas izloksnē uzrakstītās tautas dziesmas". // FBR, 9. sējums.
1929: "Latviešu teikas" (sastādītājs).
1930: "Apsīšu Jēkaba raksti" // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 20. sējums.
1930: "Nīcas tautas dziesmas" // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 20. sējums.
1930: Prāvests Dr. theol. h.c. Kārlis Kundziņš // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 20. sējums.
1930: "Priekšvārdi" // Latvieši, 1. sējums.
1930: "Valodas liecības par senajiem baltiem" // Latvieši, 1. sējums.
1930: "Latviešu mitoloģija" // Latvieši, 1. sējums.
1932: "Chinesische Elemente im Mandschu" ("Ķīniešu valodas elementi mandžūru valodā") // Asia Major, VII–VII.
1932: "Dažādi laikmeti tautas dziesmās" // Latvieši, 2. sējums.
1933: Hērodota ziņas par senajiem baltiem // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 21. sējums.
1934: "Ievads valodniecībā".
1934: "Skaistākās latviešu pasakas" (sastādītājs).
1934: "Altaische Zahlwörter" // Somalais-Ugrilaisem Sruran Toimituksista, Nr. 67.
1934: [Etymologische Beiträge.] "Zur Etymologie des finnischen Wortes poro
"Renntier"" // Somalais-Ugrilaisem Sruran Toimituksista, Nr. 67.
1934: "Persian Dualism in the Far East".
1936: "Ievads baltu filoloģijā".
1936: "Ķīniešu pasakas" (sastādītājs).
1936: "Par baltu aizvēsturi" // Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas rakstu krājums, 22. sējums.
1936–1939: Tautas dziesmas (1–4; papildinājums Krišjāņa Barona "Latvju Dainām" Pētera Šmita redakcijā).
1937: "Latgaliešu pasakas" (sastādītājs).
1937: "Vēsturiski un etnogrāfiski raksti".
1937: "Ai kundziņ, bajāriņ".
1940–1941: "Latviešu tautas ticējumi" (sastādītājs).
Dzīvojot Vladivostokā, Pēteris Šmits gandrīz katru gadu brauca uz Latviju, lai piedalītos Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas regulāri rīkotajās vasaras sapulcēs. Turklāt aktīvi darbojās latviešu žurnālistikā, rakstījis arī literatūrkritikas un dzejoļus. Raksti publicēti laikrakstos "Mājas Viesis", "Mājas Viesa Mēnešraksts", "Latvija", "Dzimtenes Vēstnesis", "Druva" u. c. izdevumos.
Mandžūru valodas īpatnību detalizētākai izpētei apceļojis gandrīz visas tungusu un mandžūru ciltis Tālajos Austrumos.

Mūža beigu posmā Šmits pievērsies folkloras vākšanai. Pētera Šmita galvenais darbs folklorā ir "Latviešu pasakas un teikas" (1–15, 1925–1937), kas sakārtotas pēc Anti Ārnes klasifikācijas sistēmas, un savāktie 37000 "Latviešu tautas ticējumi" (1–4,1940–1941). Uz šī Pētera Šmita darba balstās visa vēlākā latviešu vēstītājas folkloras pētniecība. Rediģējis arī Latviešu folkloras krātuves izdotos papildinājumus Krišjāņa Barona dainu izdevumam (1–4, 1936–1939).
Pagodinājumi1927: Upsalas universitātes goda doktors.
1928: Latvijas Universitātes
Baltu filoloģijas goda doktors.

2018–2019: Pētera Šmita 150. gadadiena iekļauta UNESCO svinamo gadadienu kalendārā 2018.–2019. gadam, novērtējot viņa ieguldījumu latviešu tautas folkloras vākšanā un sinoloģijas attīstībā kā Eiropā, tā Tālajos Austrumos.

Quotes

''Pēteris Šmits pieder pie nedaudzajiem šī gadsimta pirmās puses enciklopēdiskas ievirzes zinātniekiem, t. i., fundamentālistiem, šī vārda labākajā nozīmē. [..]
Nedz pirms, nedz arī pēc P. Šmita nav bijis cita latviešu folklorista, kas tautas dziesmu un pasaku pētniecības novadā būtu paveicis tik dižu darbu. Šai ziņā viņu var daļēji salīdzināt ar Kr. Baronu un A. Lerhi-Puškaiti. Taču Barona diženums un lepnums ir viņa "Latvju Dainas", līdzīgi kā Lerha-Puškaiša dižums un lepnums ir viņa "Latviešu tautas pasaku un teiku" krājums. Turpretī P. Šmita folkloristiskās darbības uzmanības lokā atradušies visi latviešu folkloras pamatžanri. Var dibināti teikt, ka P. Šmits Latvijas brīvvalsts laikā (20. un 30. gados) ir bijis pats daudzpusīgākais un pētniecības darbā arī pats ražīgākais latviešu folklorists."

Rozenbergs, Jānis. Folklorista, etnogrāfa un valodnieka Pētera Šmita atcerei. Letonica, 1998, Nr. 2, 110., 138. lpp.

Affinities

Pseudonym

P. Smiters

Additional names

Šmidts, Schmidts, Schmidt, Šmits-Smiteris

Education

Pekina
Papildinājies Pekinā ķīniešu filoloģijā.

Raunas pagasta skola
Rauna

Raunas draudzes skola
Rauna

Cēsu apriņķa skola
Lielā Skolas iela 6, Cēsis

–1891
Rīgas guberņas ģimnāzija
Rīga

1891–1892
Maskavas Universitāte
Maskava
Filoloģijas fakultātē studējis slāvu (galvenokārt krievu) valodas un literatūru.

1892–1896
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Filoloģijas fakultātes Austrumu valodu nodaļā studējis ķīniešu, mandžūru, mongoļu un kalmiku valodu. Studijas beidzot, paturēts universitātē, lai gatavotos profesūrai ķīniešu un mandžūru valodā un literatūrā.

1902
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Ieguvis maģistra grādu Pēterburgas universitātē par disertāciju "Opit mandarinskoj gramatiki" ("Mandarīnu gramatikas apcerējums").

Working place

Pekina
Strādājis Krievijas Ārlietu ministrijas dienestā Krievijas vēstniecībā Pekinā.

Latvijas Tautas universitāte
Rīga
Lektors, Mākslas un filozofijas fakultātes vadītājs

1898
Pekinas Universitāte
Pekina
Docējis krievu valodu, izpildījis atsevišķus diplomātiskus uzdevumus.

1899–1918
Vladivostokas Tālo Austrumu institūts
Vladivostoka
Ķīniešu valodas un literatūras profesora vietas izpildītājs. No 1902. gada – profesors ar ārkārtējā profesora tiesībām.

1918–1920
Tālo Austrumu valsts universitāte
Vladivostoka
Profesors, 1919.–1920. gadā arī Filoloģijas un
filozofijas fakultātes dekāns.

1920–1938
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Filoloģijas un filozofijas fakultātes profesors 1920. gadā, 1923.–1925. gadā fakultātes dekāns, 1922. gadā – Latvijas Universitātes prorektors studentu lietās.Lasījis lekciju kursus: Ievads valodniecībā (1920./1921.–1937./1938. māc. g.); Ievads baltu filoloģijā (1920./1921.–1937./1938. māc. g.); Folklora (1920./1921, 1922./1923., 1928./1929., 1932./1933. māc. g.); Latviešu mitoloģija (1921./1922., 1926./1927., 1930./1931., 1934./1935., 1937./1938. māc. g.); Ievads ķīniešu filoloģijā (1921./1922. māc. g.); Indoeiropiešu senatne (1923./1924., 1927./1928., 1931./1932., 1936./1937. māc. g.); Ievads latviešu tautas tradīcijās (1924./1925. māc. g.);
Ķīnas kultūras vēsture (1926./1927., 1930./1931. māc. g.); Ķīniešu valoda (1927./1928.–1937./1938. māc. g.);
Āzijas kultūra (1934./1935., 1937./1938. māc. g.); Semināri folklorā (1925./1926., 1929./1930. māc. g.) un tautas tradīcijās (1933./1934. māc. g.)

07.1937
Latvijas Republikas Izglītības ministrija
Krišjāņa Valdemāra iela 36, Rīga
Izglītības ministrijas Pareizrakstības komisijas loceklis

Participation in organisations

Fraternitas Lettica
Biedrs

1919
Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālās padomes goda priekšēdis

1920–1938
Science Commission of the Riga Latvian Society
Merķeļa iela 13, Rīga
Zinību komisijas (vēlāk Zinātņu komitejas) priekšnieks

1923–1938
Filologu biedrība
Rīga
Biedrības priekšnieks, no 1930. gada oktobra – goda biedrs.

1924–1938
The Archives of Latvian Folklore
Rīga
Kolēģijas loceklis

1936–1938
Latvijas Vēstures institūts
Rīga
Īstenais biedrs

Residence

1891
Rīga

1891–1892
Maskava

1892–1896
Sanktpēterburga

1896–1899
Pekina

1899–1920
Vladivostoka

1920
Rīga

Travelled

1896
Sibīrija

1896
Mongolija
Savu pirmo mēnešiem ilgo ceļojumu apcerējis rakstā "Ceļojums no Pēterburgas līdz Pekingai", kas publicēts "Mājas Viesa Mēnešrakstā" (1897). Turpat iespiestas arī viņa daudzās "Vēstules no Ķīnas" (1897, 1898 un 1899).

1896–1899
Gobi tuksnesis

1896–1899
Ķīna
Savu pirmo mēnešiem ilgo ceļojumu apcerējis rakstā "Ceļojums no Pēterburgas līdz Pekingai", kas publicēts "Mājas Viesa Mēnešrakstā" (1897). Turpat iespiestas arī viņa daudzās "Vēstules no Ķīnas" (1897, 1898 un 1899).

1896
Pekina
Pēterburgas Universitātes vadības uzdevumā komandēts uz trim gadiem uz Ķīnu, lai tur papildinātu un padziļinātu ķīniešu un mandžūru valodas prasmi. Savu pirmo mēnešiem ilgo ceļojumu apcerējis rakstā "Ceļojums no Pēterburgas līdz Pekingai", kas publicēts "Mājas Viesa Mēnešrakstā" (1897). Turpat iespiestas arī viņa daudzās "Vēstules no Ķīnas" (1897, 1898 un 1899).

1899
Japāna

1899
Koreja

1907–1912
Mongolija
Regulāri braucis zinātniskos nolūkos uz Mongoliju, pratis mongoļu valodu.

1937
Parīze

Buried

Rīgas Pirmie Meža kapi

Awards

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu pasakas un teikas" (I).
Zinātne
1926

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstiem "Kristības", "Ļaužu šķiras jeb kārtas".
1929

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstu "Tautas gara mantas prozā".
1936

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Latviešu pasakas un teikas".
Zinātne
1938

The Fatherland's Award
1938