Paulis Kalva

1940: 15. aprīlī pirmā publikācija – dzejolis "Elēģija" laikrakstā "Universitas".
1941: martā sācis atdzejot Kristijona Donelaiša "Gadalaikus". Kara beigās nams Rīgā, Vaļņu ielā 22, kur līdz iesaukšanai armijā dzīvojis Paulis Kalva, sabumbots, bojā gāja atdzejojuma manuskripts un sakārtotais dzejoļu krājums "Laika zīmes".
1945: Stokholmā apgāda "Zelta ābele"publicētajā antoloģijā "Cerību zeme" (sastādītāji Andrejs Eglītis un Jānis Andrups) publicēti Pauļa Kalvas dzejoļi.
1948: trimdā Daugavas Vanagu apgādā izdota Kurzemes varoņu piemiņai veltītā antoloģija "Kurzemes krasts", kurā publicēta Pauļa Kalvas dzeja. Sakārtojis Andrejs Eglītis no rokrakstiem un pēdējiem Kurzemes preses izdevumiem.
1965: žunālā "Zvaigzne" (Nr. 14) publicēts stāsts "Maija diena".
1988: atsācis publicēt dzejoļus presē.

Atdzejojumi no lietuviešu valodas
1960: Baranausks, Antans. Anīkšu sils. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1963: Donelaitis, Kristijons. Gadalaiki. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1969: Viena jūra: lietuviešu dzejas izlase. (Starp atdzejotājiem arī Paulis Kalva.) Rīga Liesma.
1981: Maironis. Pavasara balsis. Rīga: Liesma.
2006: Donelaitis, Kristijons. Gadalaiki. Rīga: Madris.

Tulkojumi no lietuviešu valodas
1961: Simonaitīte, Ieva. Vilis Karalis. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1967: Žemaite. Muklājs. Rīga: Liesma.
1964: Baltušis, Jozs. Pārdotās vasaras. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1969: Avīžus, Jons. Ciems krustcelēs. Rīga: Liesma.
1979: Baltušis, Jozs. Pārdotās vasaras. Rīga: Liesma.
1979: Tie, kas maizi ēd: lietuviešu noveles. (Kopā ar Tatjanu Jarmolinsku, Reini Bērtuli, Alfonu Sukovski.) Rīga: Liesma.
1984: Baltušis, Jozs. Teiksma par Jusi. Rīga: Liesma.

Atdzejojumi no krievu valodas
1983: Simonovs, Konstantīns. Gaidi mani = Жди меня. (Kopā ar Andri Bergmani, Māri Čaklo, Anatolu Imermani, Uldi Krastu, Raini Remasu.) Rīga: liesma.
1983: Tolstojs, Aleksejs. Dzeja. (Kopā ar Jāni Butūzovu, Māri Čaklo, Āriju Elksni, Olafu Gūtmani, Jāzepu Osmani, Jāni Plotnieku.) Rīga: Liesma.
1984: Koļcovs, Aleksejs. Kur jūs, dienas tās = Где вы, дни мои. (Kopā ar Jāni Butūzovu un citiem.) Rīga: Liesma.
1985: Žukovskis, Vasilijs. Undīne. Rīga: Liesma.

Tulkojumi no krievu valodas
1980: Mamins-Sibirjaks, Dmitrijs. Zelts; Privalova miljoni. (Kopā ar Ernestīni Niedru; Paula Kalvas pēcvārds.) Rīga: Liesma.
1981: Karims, Mustajs. Bērnība, kura nebeidzas. (Paula Kalvas pēcvārds.) Rīgas: Liesma.
1984: Ļermontovs, Mihails. Kopoti raksti 4 sējumos. 2. sējums: Poēmas. (Poēmu "Pēdējais brīves dēls" atdzejojis Paulis Kalva.) Rīga: Liesma.
1984: Ļermontovs, Mihails. Kopoti raksti 4 sējumos. 3. sējums: Lugas. (Kopā ar Regīnu Ezeru, Tatjanu Jarmolinsku, Jāzepu Osmani, Eiženu Rauhvargeru.) Rīga: Liesma.
1985: Ļermontovs, Mihails. Kopoti raksti 4 sējumos. 4. sējums: Proza, vēstules. (Kopā ar Ievu Celmiņu. Tatjanu Jarmolinsku, Regību Ezeru, U. Leiti, Eiženu Rauhvargeru.) Rīga: Liesma.
1987: Kuprins, Aleksandrs. Kopoti raksti 6 sējumos. 3. sējums: Stāsti. (Stāstu "Zirgu zagļi" tulkojis Paulis Klava.) Rīga: Liesma.
1987: Markovs, Georgijs. Nākamības vārdā. Rīga: Liesma.
2005: Čehovs, Antons. Stāsti. (Stāstus "Cilvēks futrālī" un "Maska" tulkojis Paulis Kalva.) Rīga: Zvaigzne ABC.

Tulkojumi un atdzejojumi no angļu valodas
1963: Šekspīrs, Viljams. Kopoti raksti 6 sējumos. 3. sējums (kopā ar Rūdolfu Egli tulkojis lugu "Jautrās vindzorietes".) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1964: Šekspīrs, Viljams. Kopoti raksti 6 sējumos. 4. sējums (kopā ar Rūdolfu Egli tulkojis traģēdiju "Otello".) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1965: Šekspīrs, Viljams. Kopoti raksti 6 sējumos. 6. sējums. (Atdzejojis 10 sonetus.) Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība.
1999: Šekspīrs, Viljams. Soneti. (Starp atdzejotājiem – Paulis Kalva.) Rīga: Draugi: N.I.M.S.
2007: Šekspīrs, Viljams. Soneti = Sonnets. (Starp atdzejotājiem – Paulis Kalva.) Rīga: Neputns.

Par Pauli Kalvu"Dzejnieks Paulis Kalva. Daudziem šāda vārdkopa liksies sveša, vismaz – neierasta. Skolotāju Pauli Kalvu vēl atceras dažs līgatnietis Vidzemē, dažs mārupietis Rīgas pievārtē, dažs ezernieks Kursā. Tulkotāju Pauli Kalvu zina ikviens grāmatu draugs. Bet dzejnieks Paulis Kalva – vai tad mums šāds dzejnieks ir? Ir. Tiesa gan, Rakstnieku savienībā viņu uzņēma kā nevainojamu cittautu prozas tulkotāju, kā teicamu Šekspīra un Puškina atdzejotāju, kā erudītu lituānistu un lielisku Baranauska, Donelaiša un Mairoņa latviskotāju. Taču tas vēl ne tuvu nav viss Kalva. Viņš raksta arī pats. Raksta prozu un dzeju. Turklāt neba kā māceklis, bet kā profesionālis. Tā nav viņa, tā ir laikmeta vaina, ka mēs viņu vēl tik maz pazīstam."

Ancītis, Valdemārs. Gadi atnāk. Izglītība, 1990, 7. nov

Paulis Kalva par tulkotāja darbu"Pirmajā mirkli šķiet: nekas nav tik vienkārši, kā ņemt un pārtulkot daiļprozas darbu, ja tulkotājs, kas apguvis zināmas literāras iemaņas, pilnībā pārvalda vienu un labi zina kādu citu valodu. To, no kuras grib tulkot. Tā kā valodas pamatelements ir vārds, atliek panākt katra atsevišķā vārda pareizu, precīzu atveidojumu, un iznākumā būs iegūts precīzs literārā darba tulkojums. Taču īstenība ir daudz sarežģītāka. Izrādās, ka šādu neatkarīgu un pašu par sevi absolūti pareizu, precīzu un viennozīmīgu vārdu valodā nemaz nav. Un tulkojamais literārais darbs nav ķieģeļu grēda, ko tulkotājs pa atsevišķam ķieģelim var pārcilāt, izvērtēt, pārnest pāri tautu ielai un, ietērptu savas dzimtās valodas formā un čaulā, atkal nokraut grēdā. Patiesībā tā ir smalki izprojektēta celtne, kurā visi komponenti vārdi, teikumi, valodas ritms utt. savstarpēji dziļi, harmoniski saistās, kalpodami vienam mērķim autora ideju un estētiskās domas atklāšanai. Turklāt nav jāaizmirst, ka ne ikkatram vārda ķieģelim var sameklēt tā paša lieluma, svara un vērtības aizstājēju citā valodā. Drīzāk sagaidāms pretējais. Tāpēc daiļdarba tulkošana pārvēršas par nepārtrauktas kombinēšanas un pielāgošanas māku, kur no kaut kā jāatsakās, kaut kas jāsaīsina vai jāsašaurina, citreiz kompensācijas labad jāpieliek klāt. Līdz ar to jaunā ēka iegūst mazliet citādu faktūru (un tas ir neizbēgami un tāpēc dabīgi). Bet var notikt, ka izmainās proporcijas, it kā sarukdamas vai kropli izstiepdamās (un tā jau ir tulkotāja liela neveiksme). Taču arī mūsu izvēlētais salīdzinājums nespēj izteikt visu literārā darba būtību. Jo literārais darbs nav sastindzis veidols celtne, bet dzīvs organisms. [..] Tulkotājam jābūt drošam. Viņš nedrīkst drebēt autora talanta varenības priekšā. Tai pašā laikā: viņš nedrīkst kļūt pārdrošs. Un nekad nekautrīgs. Tulkotajam jābūt atklātam un dāsnam, tāpēc ka tāds sirds dziļumos ir autors kopš tā mirkļa, kad nolēmis uzticēt pasaulei savas dvēseles noslēpumu. Bet tulkotājs nedrīkst kļūt familiārs un liekvārdībā uzbāzīgs. Viņam jābūt jūtīgam un iejūtīgam, bet ne sentimentālam. Un vēl: viņam jābūt erudītam, lai tas, kas pārtulkots, būtu saprasts. Ideālā gadījumā: tulkotājam jāzina viss, ko zinājis autors."

Kalva, Paulis. Par tulkotāju un viņa darbu: Sakarā ar Annas Baugas jubileju. Padomju Zeme, 1970, 19. marts.

Kalva-Kalvis

Sīpeles-Lustes pamatskola
Sīpele

–1932
Bērzmuiža 6-year Primary School
Bērzmuiža

1932–1937
Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzija
Jelgava
Līdz 1935. gadam – 1. Jelgavas Valsts klasiskā ģimnāzija (Academia Petrina).

1937–1943
University of Latvia
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Filoloģijas un filozofijas fakultātē; studiju virziens: baltu filoloģija.

1957–1960
Beidzis meliorācijas tehniķu kursus.

1965–1966
Hidrotehnikas un meliorācijas kursi

1943–1945
Latvian Legion
Dienējis kara ziņotāju vadā 15., pēc tam 19. divīzijā, kara ziņotājs.

1945–1947
Muļi (Visokogornaja), Habarovskas apgabals, Krievija
Filtrācijas nometne Muļos (tagad - Visokornoje, Habarovskas apgabals, Krievija).

05.1951–1955
Oļžerka
Kamišas nometne (Камышлаг), 10. speciālā nometne.Par dienestu vācu armijā apcietināts un notiesāts uz 25 gadiem ieslodzījuma stingrā režīma soda nometnē. 1955. gadā, pamatojoties uz pārsūdzību, soda laiks saīsināts.

05.1951–1955
Omska
Stingra režīma soda nometne

1947–1951
Skolotājs Līgatnē, Mārupē, Ezerē.

1957–1959
Saldus zooveterinārais tehnikums
Saldus
Saimniecības darbinieks

1960–1962
Lutriņu un Jelgavas meliorācijas stacijās.

1963–1965
Jelgava
Latvijas Hidrotehnikas un meliorācijas zinātniski pētnieciskais institūts, tehniķis

1966–1980
Jelgava
Latvijas Hidrotehnikas un meliorācijas zinātniski pētnieciskais institūts, zinātniski tehniskā informācijas inženieris meliorācijā.

1984–1990
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs

09.08.2003
Baložu kapi

Annual Latvian Literary Award
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu atdzejā.
Par mūža ieguldījumu
2003

The Order of Three Stars
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar Ordeņa domes 2003. gada 11. aprīļa lēmumu.
IV šķira
2003