Paula Jēgere-Freimane

6 pictures

20.12.1886 – 22.08.1975

Paula Jēgere–Freimane (1886–1975), teātra un literatūras kritiķe. Teātra kritikās profesionāli analizējusi skatuves mākslas sniegumu, vispusīgi atsedzot dramatiskās vielas ētiskās un estētiskās vērtības; spriedumi patstāvīgi, loģiski argumentēti, emocionāli atturīgi. Sarakstījusi monogrāfiju "Dace Akmentiņa" (1929) un aktieru portretu krājumu "Siluetes" (1938). Darbojusies arī literatūrkritikā, periodikā publicējusi rakstus par Annu Brigaderi, plašākas apceres par Jāni Poruku, Jāni Veseli, Ivandi Kaiju, Angeliku Gailīti. Rakstījusi arī plašākus apcerējumus par latviešu rakstnieču darbiem, kā arī publicistiku, uzsverot, ka sievietei jārada sava īpatnējā gara apdvestas vērtības, lai ar tām padarītu bagātāku visu kultūras dzīvi. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, kur darbojusies kā teātra kritiķe trimdas latviešu izdevumos, 1950. gadā pārcēlusies uz ASV. Publicējusi autobiogrāfiju "Cilvēks domā – Dievs dara" (1963) un autobiogrāfisku triloģiju "Dzīves romāns" (1966–1973).

Birth time/place

20.12.1886
Ķīļi
Dzimusi agrākā Vecmoku pagasta Ķīļos.

Place/time of death

22.08.1975
Potaketa

Personal information

Dzimusi kalpa (vēlākā ostas strādnieka) ģimenē.
1889: kopā ar ģimeni pārcēlās uz Rīgu.
1906–1921: bijusi skolotāja dažādās privātskolās, Latviešu izglītības biedrības proģimnāzijā, P. Dzeņa ģimnāzijā evakuācijā Petrogradā, Rīgas 2. pilsētas ģimnāzijā u.c.
1. pasaules kara laikā evakuējusies uz Petrogradu.
1944: emigrējusi uz Vāciju.
1950. decembris: pārcēlusies uz ASV.

Professional activity

1913: pirmā publikācija – par Ž. Dalkroza ritmiskās vingrošanas institūtā Vācijā gūtajiem iespaidiem "Viena vasara Hellerauā" žurnālā "Druva" (3. nr.).
No 1921: publicējusi teātra recenzijas žurnālā "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts", laikrakstā "Latvis".
No 1922: nododas tikai rakstniecībai.
No 1935: publicējusi teātra recenzijas laikrakstā "Brīvā Zeme", žurnālos "Sējējs", "Latvju Mēnešraksts" u.c.
Periodikā publicējusi ap 20 rakstu par Annu Brigaderi, parādot viņu kā latviešu modernās sievietes tikumiskās pasaules atspoguļotāju.
Plašākas apceres periodikā par Jāni Poruku (1922, 1923), Jāni Veseli (1928), Ivandi Kaiju (1935), Angeliku Gailīti (1936).

KRITIKA, APCERES

1929: "Dace Akmentiņa" 
1936: "Atziņu ceļi" (raksti par teātri, literatūru un dzīvi)
1938: "Siluetes" (aktieru portreti)

AUTOBIOGRĀFISKĀ PROZA

1963: "Cilvēks domā – Dievs dara" (K. Barona prēmija 1964)
1966: "Es atgriežos pie sevis" (autobiogrāfiskās triloģijas "Dzīves romāns" 1. daļa) 
1968: "Es apliecinu tevi" (autobiogrāfiskās triloģijas "Dzīves romāns" 2. daļa)
1973: "Mainīgā, mānīgā dzīve" (autobiogrāfiskās triloģijas "Dzīves romāns" 3. daļa)

Quotes

"Paulas Jēger-Freimanes stils ir apbrīnojami vienkāršs, viengabalains un skaidrs. Katra frāze atgādina rūpīgi apdarinātu filigrāna darbu. Te nekas nav lieks un nevajadzīgs, katrs vārdiņš ir savā vietā un ja te ko atņemtu vai pieliktu, tad mainītos domas dziļākā jēga. Taisni apskaužama ir rakstnieces māka maz vārdos izteikt ļoti daudz. Šī īpašība sevišķi vērojama pēdējā darbā "Siluetes", kur bieži vien viens pats spalvas vilciens momentāni apgaismo un parāda visu cilvēku. (..) Veidu, kādā Paula Jēger-Freimane pieiet apskatāmai vielai, gribetos apzīmēt par zinātnisku. Ikvienā spriedumā un atzinumā, lai tas būtu teātra, literatūras, vai sadzīves jautājumos, ir jaužams ass, kritizējošs intelekts. Tādēļ arī Paulas Jēger–Freimanes darbos ir vērojama liela skaidrība un noteiktība. Tas, kas lasītāju pārliecina, nav jūsma, kaisla trauksmainība, patoss, bet izkristalizētā doma. Jānis Grīns ("Brīvā Zemē" Nr. 110), sauc Paulu Jēger–Freimani par Annas Brigaderes draudzeni un līdzinieci, to pašu gara radniecību uzsver Kārlis Egle ("Rīts" Nr. 134) un — nevar tam nepiekrist. Savā dziļākā būtībā viņa tiešām ir tuvu rada Annai Brigaderei — tā pati nosvērtība, viengabalainība, domas skaidrība un etoss."
Karola Dāle. Paula Jēger–Freimane un viņas 25 darba gadi. "Latviete" Nr. 2, 1.02.1938.


"Teātra kritikās apkarots mazvērtīgs repertuārs, profesionāli analizēts skatuves mākslas sniegums, vispusīgi atsegtas dramatiskās vielas ētiskās un estētiskās vērtības; spriedumi patstāvīgi, loģiski argumentēti, emocionāli atturīgi. (..) Periodikā publicējusi ap 20 rakstu par Annu Brigaderi, parādot viņu kā latviešu modernās sievietes tikumiskās pasaules atspoguļotāju. (..) Publicistikas rakstos, kas ievietoti krājumā "Atziņu ceļi" (1936), uzsvērta sievietes mātes un audzinātājas ētiskā loma literatūrā, ģimenē, valsts dzīvē."
Biruta Gudriķe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.

Affinities

Biruta Skujeniece - Schoolmate
Dzintars Freimanis - Son
Elma Grāve - Schoolmate
Lizete Skalbe - Schoolmate
Luīze Veinberga - Teacher
Marija Dārziņa - Teacher
Marija Eglīte - Teacher
Marta Bērziņa - Co-worker
Marta Grimma - Study mate

Name at birth

Paulīne Jēgere

Participation in organisations

Education

1895–1900
Torņakalna Latviešu palīdzības biedrības elementārskola
Torņakalns

1901–1906
Voldemars Maldonis Riga Girls Gymnasium
Rīga

1910–1912
Latvju dramatiskie kursi
Rīga

1912
Hellerava
Apmeklēja Žaka–Dalkroza ritmiskās vingrošanas institūtu.

1919–1924
University of Latvia
Rīga
Baltu filoloģija

Working place

1906–1907
M. Martinellas privātskola
Skolotāja

1907–1908
Vintera proģimnāzija
Skolotāja

1908–1915
Latviešu izglītības biedrības proģimnāzija
Rīga
Skolotāja

1915–1916
Pētera Dzeņa ģimnāzija
Sanktpēterburga
Skolotāja P. Dzeņa evakuētā ģimnāzijā Pēterpilī.

1916–1917
O. Ļišinas ģimnāzija
Rīga
Skolotāja

1917–1918
Latviešu izglītības biedrības vidusskola
Skolotāja

1919–1922
Riga 2nd Secondary School
Rīga
Skolotāja

1921
Izglītības Ministrijas Mēnešraksts (1920–1939)
Teātra kritiķe

1929–1934
Laikraksts "Latvis"
Mākslas kritiķe

1935
Laikraksts "Brīvā Zeme" (1919–1940)
Rīga
Teātra kritiķe

1935
Mēnešraksts "Sējējs"
Teātra kritiķe

1945–1949
Baltijas Universitāte
Vācija
Mācībspēks drāmā

Emigrated

1944
Vācija

12.1950
Amerikas Savienotās Valstis

Buried

Swan Point kapsēta

Awards

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par grāmatu "Dace Akmentiņa".
1930

PBLA Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par autobiogrāfiju "Cilvēks domā – Dievs dara".
1963