Liborijs Depkins
20.08.1652 – 02.12.1708
Liborijs DEPKINS (Depkin, 1652.30.VIII Madlienā - 1708.13.XII Rīgā) - vācu tautības latviešu garīgās dzejas autors un tulkotājs, valodnieks.
Dz. Madlienas mācītāja Bartolomeja Depkina ģim. Stud. teoloģiju Rostokas, Greifsvaldes, Helmštetes, Braunšveigas un Leipcigas universitātē. Atgriezies Rīgā (1680), neilgi strād. par palīgmācītāju Limbažos, ievēlēts par Rīgas Domskolas rektoru. No 1681 mācītājs Limbažos, no 1690 Rīgas Jāņa baznīcas mācītājs, kā arī pils. konsistorijas piesēdētājs. Bijis Rīgas latv. izdevumu red. un cenzors, Bībeles 1. izd. latv.va- lodā redakcijas komisijas loceklis.
Savu literāro darbību sācis latīņu valodā, pēc tam rakstījis arī vāciski un vēlāk latviski. Sacerējis un tulk. garīgas dziesmas. 1696 sast. "Latvisku dziesmu grāmatu, iekš kā tik labi visādas vecas un jaunas garīgas dziesmas..", kuras 1. izdevums pievienots baznīcas rokasgrāmatai "Latviska baznīcas, skolas un sētas grāmata.." (1703). D. krāj. tika atkārtoti izdots "nukas" formātā un kļuva par pēdējo dziesmu grām., kurā blakus jaunajiem sillaboton. tulkojumiem vēl ievietoti paralēlie G.Manceļa teksti. Vācu val. sar. un vienlaikus latv. valodā tulkojis garīga satura akrostihu "Tā savu daždažādu noziegatnību, savādi savas neapdomātas ķēniņa zaimošanas dēļ uzmeklētā un pazudinātā Jāņa Stakela.. gaudu dziesma.." (1703), kuru savā laikā dziedāja pēc bazn. dziesmas melodijas.
Viena no vecākajām likumu publikācijām latv. valodā ir D. tulkotā daļa no
Kārļa XI kara laika likumiem "Savādi kara tiesas likumi.." (1696). Izd. bija
paredzēts latviešiem, kuri dienēja zviedru armijā.
D. sast. apjomīgu latviešu-vācu, vācu-latviešu vārdnīcu, kas palikusi rokrakstā (iespiests tikai ievads 1704). Skolu vajadzībām sagatavojis vācu-latīņu iegaumējamo vārdu sarakstu "Vocabularium.." (1704), pārstrād. 1688 izdoto G. Dreseļa vācu-latīņu-poļu-latviešu vārdnīcu, latīņu vārdu vietā ievietojot zviedru vārdus "Worterbuchlein.." (1705). Sast. sev piederošo grāmatu katalogu (rokrakstā). Kript.: L.D.
L. Zemzare D. Latviešu vārdnīcas (līdz 1900. gadam). R., 1961.
Z. Frīde
Birth time/place
20.08.1652
Madliena
Dzimis Madlienas mācītājmuižā 20. vai 29. augustā.
Place/time of death
02.12.1708
Rīga
Jau oktobrī Depkinu skar labās puses trieka jeb insults, pēc vairākām nedēļām - 2.vai 12. decembrī viņš mirst.
Personal information
Liborijs DEPKINS (1652-1708) ir dzimis Madlienas mācītāja Hironīma Depkina (Hieronymus Depkin, 1625-1657) un viņa sievas Katrīnas fon Dammas (Damm) ģimenē. Liborijs Depkins ir precējies pirmajā laulībā ar Annu Slutneri (Slutner); otrajā laulībā 1681. gadā Atzelē ar Atzeles mācītāja Bartolomeja Štībnera meitu Annu Vendulu Štībneri (Stübner, 1663-1725).
Liborija Depkina studijas atbalsta Rīgas rāte (1672-1677) un neprecizētu laiku - arī Melngalvju brālība ar 12 Alberta dālderiem gadā.
Professional activity
1676: Gebundenes Hirten-Gespräch: dem Blut-rünstigem Jesu Leiden zu Ehren verabfasset von Liborius Depkin aus Riga. Leipzig.
1673: Disputatio politica de judice praes M.Joachimus Krisow, & respondens David Potichius. Rostoka: Typis J.Kilii.
1673: Theses philosophicae de mundo praeside M.Wolfgango Wilhelmo Bühel, .. publicae eruditorum censurae exponet Liborius Depkin. Rostoka: Typis J. Kilii.
1674: Disputatio metaphysica de cognoscibilitate sub praesidio Dn.Zachariae Grapii, publico eruditorum examini submitti Liborius Depkin. Rostoka: Typis J. Kilii.
1676: Das in Adam verlohrene, und in Christo wieder-Gebohrene Gottes-Ehrenbild, der hoch-heiligen Christ-Geburt zu Ehren in teutsch-gebundener Rede entworffen, und in Auditorio Theologico öffentlich vorgetragen von Liborius Depkin, aus Riga in Liefl. Rostock: Gedruckt beyJohann Keyln Erben, Acad. Buchdrucker.
1678: Wiszmarischer Fridens-Wechsel, in einem Schäfer-Gedicht beglückwünschet. Rostock: J.Riechel.
1681: Gott-geheiligte Evangelien-Andachten, über das gantze Kirchen-Jahr in Hundert Sonnetten bestehende zur Ehre Gottes und Erbauung des Neben-Christen abgefasset von Liborius Depkin. Riga: J.G.Wilcken.
1681: Collegii Politici Disputatio sexta de cive praeside M. Davide Caspari..., ventilandam proponit Liborius Dekin. Riga: Typis H.Bessemesseri.
1682: Disputatio philosophica de dubitatione praeside M.Davide Caspari, ...respondente Liborio Depki. Rīga: Typis Bessemesserianis.
1690: Traurige Cypressen: Als die... Matron Catharina von Helmersen Des... Herrn Hermanni Samsonii... Wittwe welche im Jahr 1636 den 6.Nov. an diese Welt gebohren und... den 25 Martii des jetztlauffenden 1690sten Jahres selig im Herrn verschieden den 2 Aprilis in der S.Peters-Kirchen .. beerdiget ward. Riga: G.M.Nöller.
1693: Īsa latviska Dieva lūgšanu grāmata, iekš kā dažādas lūgšanas dažādos laikos lūdzamas atrastas top. Rīga: bey G.M.Nöller.
1693: Unterschiedliche Kirchen-Gebete, wie selbige bey denen unteutschen Gemeinden, in und ausser der Stadt, zu gebrauchen verordnet. Riga: bey G.M.Nöller. [redaktors]
1696: Lettisches Geistliches Gebet-Buch, über die bißherigen alten so wohl als neuen geistlichen Gebetern, so in christlicher Versammlung und zu Hause, von allen Gottes-liebenden Betern zu aller Zeit, in allerley Noht, Ständen und andern vorfallenden Begebenheiten gebrauchet werden können.. Riga: bey G.M.Nöller.
1696: Savādi kara tiesas likumi, no mūsu augsta un varena ķēniņa no zviedro zemes kara tiesas locekļiem izmeklēti, par tām lietām, ko tiem sliktiem zaldātiem jādar un paklausīgi jāpanāk ikdienās pie vaktes noliesēšanu no tiemunderoficieriem iekš tiem cortegardiem tiem kara kalpiem priekšlasāmi, ka neviens var aizbildināties to nezinājs jeb nedzirdējis. Rīga: G.M. Nellers.
1700: Unterthänigste Freuden-Bezeugung, welche, als der Grossmächtigste König Carl der XII, der Schweden.. Erb-König.. sein bekümmertes und bedrengtes Herzogthumb Liefland erfreuligst und gnädigst besuchte... abstattete Liborius Depkin, Past.zu St.Johannis in Riga. Riga: gedruckt bey G.M.Nöller.
1701: Die Dreyfache Todes-Begebenheit: womit als der weiland Wol-Edle, Groß-Achtbahre und Wohl-Weise Herr Hans Heinrich Berens wol-meritirter Rahts-Verwandter und Wett-Herr, wie auch Inspector des Hospitals dieser Stadt Riga.. zu seinem Ruhe-Kämmerlein gebracht wurde seine schuldige Pflicht abstatten wollen M.Liborius Depkin.. Riga: G.M.Nöller.
1703: Tā savu daždažādu noziegatnību, savādi savas neapdomātas ķēniņa zaimošanas dēļ uzmeklēta un pazudināta Jāņa Stakela, kad tam caur augstu ķēniņa tiesu tape nospriests dzīvam no apakšan ar skriteļi dauzītam, galvu nocirstam un uz stabu naglātam pēc četrās daļās... Rīga: b.i. [nosaukums arī vācu valodā, 2.izd. pirms 1788; 3.izd. pirms 1856].
1704: Garīgu dziesmu grāmata ar dažādām tik labi vecām, kā arī jaunām dziesmām, kā arīdzan viena jauna Dieva pielūgšanas grāmatiņa, iekš visām bēdām valkojama. Rīga: Bey G.M.Nöller.
1704: Vortrab zu einem längst-gewünschten Lettischen Wörter-Buche mehrentheils aller derer Wörter, so in der Lettischen Bibel, und allen andern in der Lettischen Sprache ausgefertigten Büchern, befindlich sind, und aus genauer Nachfrage der Lettis.Sprache-Kündigen haben angeschaffet werden. Riga: bey G.M.Nöller. [faksimilizdevums Upsalā 1954]
1705: Wörter-Büchlein, wie etzliche gebräuchliche Sachen auff Teuutsch, Schwedisch, Polnisch und Lettisch, zu benennen seynd. Riga: bey G.M.Nöller.
2005-2012: Lettisches Wörterbuch, the original manuscript transcribed and annotated by Trevor G.Fennel. Rīga: LAB.
Affinities
Kristiāns Lauterbahs - Son-in-law
Education
1669–1671
Riga Academic gymnasium
Rīga
Precīzs mācību laiks nav zināms, pirmā izglītība Rīgas bāreņskolā. Sagatavots iestājai universitātē.
17.01.1672–07.1672
Greifsvaldes Universitāte
Greifsvalde
studējis teoloģiju
18.08.1672–05.1673
Rostokas Universitāte
Rostoka
studējis teoloģiju. Jau pēc pirmā mācību gada kopā ar profesoru Bīhelu (Wolfgang Wilhelm Bühel, 1651-1705) Rostokā izstrādā darbu Theses Philosophicae De Mundo pēc Bako fon Verulama (Franz Baco von Verulam), īstā vārdā Frānsisa Bēkona (Francis Bacon, 1561-1626) tobrīd pazīstamās induktīvās metodes.
06.06.1673
Braunšveigas Kārļa kolēģija
Bolvēgs, Braunšveiga
Studējis teoloģiju.
1676–1679
University of Leipzig
Leipciga
studējis teoloģiju, studiju beigu datums Leipcigā nav noskaidrots
Working place
1680
Rīgas Domskola
Rīga
Skolas rektors
1680
Zviedrijas lielvalsts (1629-1721) armija
Zviedrija
mācītājs Knoringa (Knorring) pulkā, Tulko Kārļa XI kara likumus latiešiem, kas dienējuši Zviedru Vidzemes armijā.
21.02.1681–1690
Limbažu skola
Limbaži
Skolas vadītājs jeb rektors.
21.02.1681–1690
Limbažu evanģēliski luteriskā draudze
Limbažu Sv. Jāņa baznīca
adjunkts, vēlāk - draudzes mācītājs, ļoti rūpīgs draudzes pārklaušināšanā, uzspodrina latviešsu valodas zināšanas, sāk nodarboties ar latviešu valodas pētniecību un leksikas vākšanu.
1690–1708
Rīgas sv. Jāņa draudze
Rīga
Draudzes mācītājs, paralēli tam arī cietuma mācītājs, uz nāvi notiesāto garīgais mierinātājs.
1690–1708
Vidzemes konsistorija
Rīga
Vidzemes (Rīgas) konsistorijas asesors jeb piesēdētājs.
Residence
09.1680–02.1681
Rīga
Pēc studijām atgriežas Vidzemē, saņem vairākus darba piedāvājumus - atgriezties Rostokā, strādāt par mācītāju (Feldprediger) Daugavgrīvā, kā arī Rīgas rāte Depkinam piedāvā rektora vietu Limbažu skolā un adjunkta amatu Limbažu draudzē, Depkins izvēlas pēdējo.
1690–1708
Rīga
Pats norāda - psiholoģiski grūts laiks, jo īpaši kara un mēra gados. 1700. gada 3. augustā Depkins ģenerālgubernatoram žēlojas, ka viņa dzīvoklī izmitināts kapteinis ar savu svītu, bet Depkinam pašam ir deviņi bērni un vannasistaba vajadzīga pašiem; turklāt šajā laikā bez mājas rūpēm viņu nomāc arī līdzdalība nāves soda izpildē, sniedzot pēdējo mierinājumu notiesātajiem - sešu nedēļu laikā izvadīti divi, kas nogalināti ar zobenu, pieci, kas aizsūtīti nāvē pakarot. No: C.A.Berkholz. Die Pastorenfamilie Depkin. Riga: Weyde, 1881, S.18.
Buried
13.12.1708
Rīga
Depkins, aizejot mūžībā, cildināts 18 sēru dzejoļos dažādās valodās, kā arī nekrologā latīņu valodā, kuru sacerējis pilsētas ģimnāzijas profesors Herniks (Hörnick).