Kārlis Frīdrihs Vatsons

7 pictures

07.06.1777 – 16.03.1826

Kārlis Frīdrihs VATSONS (Watson, 1777 - 1826) ir Baltijas vācietis, mācītājs un publicists. Vatsons ir dzimis Jelgavas Pētera akadēmijas latīņu valodas un literatūras profesora Matiāsa Frīdriha Vatsona ģimenē, mācījies Jelgavas pilsētas skolā (1789-93), Pētera akadēmijā (1793-98), strādājis par ierēdni valsts pārvaldē (1796-98). Vēlāk Vatsons ir studējis teoloģiju Getingenes universitātē (1801-02), bet kopš 1803. gada līdz savai nāvei kalpojis kā draudzes mācītājs Lestenē, pēc 1813. gada - arī Strutelē. Vatsons ir darbojies Kurzemes Literatūras un mākslas biedrībā, 1819. gadā savā runā vērsies pret latviešu pārvācošanu un aicinājis kopt latviešu valodu. Vatsons ir viens no Latviešu literārās (draugu) biedrības dibinātājiem (1824), tās Kurzemes nodaļas pirmais direktors (1824-26). Vatsons ir veicinājis tautas izglītošanu, sastādījis "Lasāmu grāmatu, latviešu bērniem par labu sarakstītu" (1816), kurā ievietojis pašsacerētus un tulkotus pamācošus stāstiņus no latviešu dzīves. Vatsons ir piedalījies "Likumu grāmatas par Kurzemes zemniekiem" (1818) tulkošanā. Viņš ir arī tulkojis darbu "Īsa un vajadzīga pamācīšana priekš bērnu saņēmējām un mātēm.." (1823), pārstrādājis vecā Lestenes mācītāja J. F. Urbāna katehismu (strap 1741-99) "Jautāšanas in izstāstītās atbildēšanas.." (1812) un no 1818 publicējis Kurzemes kalendāru "Veca un jauna laika grāmata". Tajā ievietoti Vatsona raksti astronomijā u.c. nozarēs, pāris viņa dzejoļu, piem., "Tas uguns karuls" (1820). Pirmo reizi latviešu valodā Vatsona tulkojumā publicēti K. Donelaiša poēmas "Gadalaiki" fragmenti (1822-23, ar nos. "Gada jaukums, gada grūtums"). Vatsons bija viens no latviešu avīžniecības iedibinātājiem - pirmā latviešu laikraksta "Latviešu Avīzes" organizētājs un redaktors (1822-26), latv. avīžniecības dibinātājs. Jelgavā Stefenhāgenu spiestuvē izdotās "Latviešu Avīzes" bija nedēļas izdevums, kurā publicētas ziņas, populārzinātniski raksti, apraksti, kā arī daiļliteratūra. Laikrakstā ir ievietotas pāris Vatsona grāmatu recenzijas, raksti par zemkopību, likumdošanu u.c. jautājumiem, apraksti par Krievijas pilsētām, plaša sērija par Kurzemi, tās apdzīvotajām vietām (1822-25). Vatsons ir pētījis Kurzemes vēsturi un baltu senatni, kā arī publicējis vācu presē rakstus par vēsturi, ģeogrāfiju, kā arī recenzijas un sprediķus.
Z. Frīde

Birth time/place

07.06.1777
Jelgava

Place/time of death

16.03.1826
Lestene
miris Lestenes mācītājmuižā.Svētdienā, tai 7tā [pēc vecā stila] merc viņa zārks no tiem Lestenes pagasta tiesas biedriem, tiem vagariem, uzraugiem un visiem Lestenes un Kligesmuižas saimniekiem no baznīcas kunga muižas uz Lestenes baznīcu gan 2 verstes tālu tape nonests. Tur tas zārks uz līķu stalažiem, kas ar melnām drānām un egles zariem koši bij aptērpti, tape nolikts. Ar pulksteņiem tape zvanīts, tā dievakalpošana iesāce un Celmenieku mācītājs Kīnics [Kienitz] pēc izsacīta gavēņu sprediķa jauku runu turēja un saviem klausītājiem pie sirds like, kāds pieticīgs dvēseles gans tiem tagad iraid tapis atrauts. Neviens nepalike bez žēlumu un no ikkatra vaigiem asaras bire, caur ko savas bēdīgas sirdis meklēja atvieglot. Pa tām starpām sanāce ir tie Struteles muižas vagares un saimnieki, kuru mācītājs īpašā baznīcā nelaiķa Vatson arīdzan bijis, un dziesmas un lūgšanas atskanēja no tās sapulcinātas draudze par visu nakti. Līdz otru rītu tas vislielākais draudzes pulks palike baznīcā, kamēr tas zārks tape uzcelts un uz Jelgavu uz savu dusēšanas vietu novests. No: Latviešu Avīzes, nr. 11 (18.03.26).

Personal information

Kārlis Frīdrihs VATSONS (1777-1826) ir dzimis ienācēja Kurzemē no Kēnigsbergas, pedagoga, Jelgavas Lielās pilsētas skolas rektora un Pētera akadēmijas latīņu valodas un literatūras profesora Matiasa Frīdriha Vatsona (1732-1805) un viņa sievas Agates Dullo (mir.1801) ģimenē. Dzimtas cilme ir saistīta ar senu Austrumprūsijas skotu dzimtu.
Kārlis Frīdrihs Vatsons 1804. gada 29. maijā ir precējies ar Benignu Adolfi no Graudupes (mir.1825), laulībā dzimuši astoņi bērni, starp tiem dēli - skolotājs un vēlāk Pēterburgas ģenerālkonsistorijas kasieris un arhivārs Oto Johans Frīdrihs Vatsons (1807-1868) un Frīdrihs Aleksandrs Vatsons (1813-1848).

Professional activity

Grāmatas un publikācijas periodikā vācu valodā [izlase]1796: Adreß-Buch für die Kurländische Statthalterschaft: Nebst einigen Tabellen über die Vermessungen der Hauptstraßen dieser Statthalterschaft. [Kurzemes vietniecības adrešu grāmata]. Mitau: Steffenhagen.
1806: Mythologische Anfrage. Wöchentlische Unterhaltungen, Bd. 3, S.120.
1806: Die Strumpf-Fabrik auf dem Gute Ilgen in Kurland. Wöchentliche Unterhaltungen, Bd.4, S. 252
1807: Ueber die Aehnlichkeit im Charakter zwischen Bauern und Juden [par līdzīgo un par saprašanos zemnieku un laukos dzīvojošo trūcīgo ebreju starpā]. Wöchentliche Unterhaltungen, Nr. 17, S. 266–270; Nr. 19, S. 299–304.
1807: Vaterländische Notizen. Wöchentliche Unterhaltungen, Bd.6, S. 27.
1807: Das Salzbergwerk zu Hallein im Churfürstenthum Salzburg. Wöchentliche Unterhaltungen, Bd. 6, S.91.
1807: Orkan in Kurland am 27.August 1807. Wöchentliche Unterhaltungen, Bd. 6, S. 269.
1808: Proben aus einer noch ungedruckten Topographie von Kurland. Neue Wöchentliche Unterhaltungen, Bd,1, S. 88., 262., 350; Bd. 2, S.10.
1808: Ueber den kurländischen Haken. Neue Wöchentliche Unterhaltungen, Bd.1, S. 193
1808: Etwas zur lettischen Bücherkunde.Neue Wöchentliche Unterhaltungen, Bd. 1, S.246.
1808: K.W.Cruse, K.G.Elverfeldt, E.F.Ockel, J.G.L.Richter, K.G.Sonntag, K.F.Watson, Ch.G.Wilpert. Gesammelte Urtheile und Bemerkungen über den G.F.Sahlfeldtschen Kirchenordnungs-Entwurf: Erstes Heft. Mitau: Steffenhagen.
1818: Jubelfeyer der funfzigjährigen Amtsführung des Pastors zu Kabillen, Hermann Friedrich Dullo: nebst den bey diesem Feste gehaltenen Predigten und reden, so wie auch Beylagen, Beschriebenen und gesammelt von einem Freunde und Verwandten des Jubelgreises [K.F. Vatsona sakārtots mācītāja Dullo 50 gadu amata svētku krājums, ietver svinību aprakstu, biogrāfiju, runas, dzejoļus, apsveikuma rakstus vācu, latīņu un latviešu valodā]. Mitau: Steffenhagen und Sohn.
1818: Vierter und fünfter Bericht der Commitee der Curländischen Abtheilung der Russischen Bibel-Gesellschaft über die Verhandlungen in den Jahren 1816 und 1817. [Dažādu Kurzemes mācītāju, t.sk. Vatsona, ziņojumi par Krievijas Bībeles biedrības Kurzemes nodaļas 1817. gadā zemniekiem un skolniekiem uzdāvinātajām grāmatām, kā arī materiāli par biedrības darbu]. Mitau: Steffenhagen und Sohn.
1819: Plan über die Art und Weise, wie auf die Kultivirung des lettischen Landvolkes eingewirkt werden könne. S. 45; Ueber einen unterirdischen Bach in Kurland, S. 69; Orographische Skizze von Kurland. Mit einer Karte, S. 198. Jahresverhandlungen der kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst, Bd. 1.
1819: Ideen zu einem auf die Erscheinungen in der Natur basirten öconomischen Kalender. Neueres ökonomisches Repertorium für Livland, Bd. VII, S. 315-324.
1821: Bekanntmachung. [Vatsona un J.M.Petersa-Stefenhāgena kā izdevēja kopīga reklāma sakarā ar "Latviešu Avīžu" izdošanu]. Mitau: Steffenhagen und Sohn.
1822: Ueber das Sprachverhältniss in den deutschen Ostseeprovinzen und das Germanisieren der Letten, ein freyer Vortrag. S. 19; Ueber den lettischen Völkerstamm, was für Völker zu demselben gehörten und welche Länder dieselben bewohnten [par baltu ciltīm, izcelšanos un apdzīvotajām teritorijām], S.254; Ueber die Abstammung der lettischen Sprache von der slavisch-russischen, und über den Einfluss des Gothischen und Finnischen aufs Lettische, S. 269; Darstellung der alten Eintheilung von Kurland, wie die Deutschen solche vorfanden; nach Urkunden aus dem dreyzehnten Jahrhundert und nach den ältesten Chronisten. Mit einer Karte, S. 281; Darstellung der historischen Wichtigkeit der Gegend zwischen Libau und Tilsit, S. 291; Hydrographische Skizze von Kurland. Mit einer Karte, S. 296; Ueber den Namen der Stadt Mitau, und warum die letten sie Jelgawa nennen, S. 308; Ueber das Dserwensche Kinte-Gesinde, S.311. In: Jahresverhandlungen der kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst. Bd. 2. Mitau: J. V. Steffenhagen und Sohn.
1822: Ueber denselben Gegenstand. Jahresverhandlungen der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst, Nr. 2, S. 19–21.
1825: Darstellung des Inhalts der bisherigen Lücke in dem Annalisten Ditleb von Alnpeke. Neues Museum der deutschen Provinzen Russlands. Bd. 1, H.2, S. 59-70.

Grāmatas latviešu valodā1812: Jautāšanas in izstāstītas atbildēšanas par tām ticības mācībām to kristīgu ļaužu tai Lestenes Dieva draudzei par labu sarakstītas [J.F.Urbāna (Urban, 1717-1803) katehisma jauns pārstrādāts izdevums]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1816: Lasāma grāmata latviešu bērniem par labu sarakstīta. Rīga: Hekers.
1818: Likumu grāmata par Kurzemes zemniekiem, uz pavēlēšanu tās visaugstāki ieceltas komisiones par ievešanu šo likumu latviešu valodā pārtulkota [ar dzimtbūšanas atcelšanu Kurzemē saistīto likumu tulkojums]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
1821: Pie... pagasta tiesas. Jelgavā tanī 30tā september mēneša dienā [vienlape, "Latviešu Avīžu" reklāma pagasttiesām].
1823: Grāmata pie pagasta tiesas. Jelgavā tanī 15tā jūni 1823 [vielape, paziņojums pagasttiesām par "Latviešu Avīžu" abonēšanas kārtību].
1823: Īsa un vajadzīga pamācīšana priekš bērnu saņēmējām un mātēm pie labām dzemdēšanām uz zemi [ Kurzemes ārsta F.G.Grīnblata pamācību krājuma vecmātēm tulkojums]. Jelgava: Stefenhāgens un dēls.
Publikācijas latviešu presē un kalendārosPasaule, daba, etnogrāfija, lauksaimniecība un laika apstākļi1817: No debesu rakstiem. No zemes. Veca un jauna laiku grāmata uz to 1818tu gadu.
1818: No saules. Veca un jauna laika grāmata uz to 1819tu gadu.
1820: Skolmeisteris pie loga stāvēdams [dialogs ar ziņām par mēnesi]. Tās iesālītas kartupeļu lapas ir laba barība priekš govīm. Labs padoms pret spradžiem. Kā uguni var sataisīt, ka pie dzēšanas iekš ugunsgrēkiem jo vairāk der. Veca un jauna laika grāmata uz to 1821mu gadu.
1822: [Laika apstākļi 1821.gadā, Lielupē 3 reizes izgājis ledus]. Latviešu Avīzes, nr. 2.
1822: Daži no mūsu mīļiem lasītājiem [par publikācijām par Vāciju]. Latviešu Avīzes, nr. 4.
1822: Sāmu zeme. Latviešu Avīzes, nr. 7.
1822: No tagad redzamām zvaigznēm. Tērpate [par Tartu]. Izteikšana. Latviešu Avīzes, nr. 10.
1822: Saratova - izteikšana. No tiem lībiešiem, ko arī līvus sauc. Latviešu Avīzes, nr. 11.
1822: No skrejošām zivīm. Latviešu Avīzes, nr. 12.
1822: Aboe - Piņņu zemes virspilsēta [Turku]. Dānjpils jeb Rēvele [Tallina]. Latviešu Avīzes, nr. 17.
1822: Volinsk Gubernaments [Volīnijas guberņa]. Latviešu Avīzes, nr. 19.
1822: Ņižņej-Novgroda. Latviešu Avīzes, nr. 26.
1822: No labības un salmu svaru. Latviešu Avīzes, nr. 39.
1822: Cik tās dažādas labības zemei treknumu atņem? Novgorode. Latviešu Avīzes, nr. 41.
1822: Pa dažiem vidiem tas laiks šo gadu varen savāds ir bijis. Latviešu Avīzes, nr. 52.
1823: No Jelgavas [par mēness aptumsumu]. Latviešu Avīzes, nr. 2.
1823: Atbildēšana [kā izskaust lauku peles]. Latviešu Avīzes, nr. 12.
1823. Smoļenska - izteikšana. Iztekšanas: No Krima zemes. Latviešu Avīzes, nr. 13.
1823: Pielikums pie tās augšējas pamācīšanas [par melnplauku kviešiem]. Latviešu Avīzes, nr. 44.
1823: No Indias zemes [atraitņu labprātīga sadedzināšanās]. Latviešu Avīzes, nr. 47.
1823: Izteikšana - par Kamčatku. Latviešu Avīzes, nr. 52.
1824: Mogiļeva - izteikšana. Latviešu Avīzes, nr. 1.
1824: Rūnu zeme jeb Roņu sala. Latviešu Avīzes, nr. 18.
1825: Kiev, izteikšana. Latviešu Avīzes, nr. 22.
1825: Orenburg, izteikšana. Latviešu Avīzes, nr. 23.
1825: Toropez, izteikšana. Latviešu Avīzes, nr. 31.
1825: Taganrok, izteikšana. Latviešu Avīzes, nr. 40.
1825: No zvaigznēm. Latviešu Avīzes, nr. 42.
1827: Oreļ - izteikšana. Latviešu Avīzes, nr. 19.

Daiļliteratūra, recenzijas, apskati par rakstniekiem un literatūru, memuāri1819: Tas uguns Karuls [ar dialogu sākumā]. Veca un jauna laika grāmata uz to 1820tu gadu.
1821: Gada jaukums, gada grūtums. Zemnieku dziesma. Pirmā dziesma. Pavasara līksmības. Veca un jauna laika grāmata uz to 1822tru gadu [Donelaiša "Gadalaiku" fragmenta atdzejojums].
1822: Gada jaukums, gada grūtums. Zemnieku dziesma. Pirmā dziesma. Pavasara līksmības. Veca un jauna laika grāmata uz to 1823šu gadu [turpinājums, Donelaiša "Gadalaiku" fragmenta atdzejojums].
1822: No leišu dziesmām. Latviešu Avīzes, nr. 8, 1.-2. lpp.
1822: Prātīgas mācības.1.Daudz ļaudis knaušiem līdzīgi. 2. Vista, kas lapsu jau redzēja. 3. Ja tīklā vienreiz būsi.. 4. Kas pirtī grib iet [fabulas prozā]. Slinkums ir pie puķēm negodā. Latviešu Avīzes, nr. 39., 41.
1822: Prātīga mācība [beletristika]. Latviešu Avīzes, nr. 42.
1822: Poģis pie miršanas (pasaka). Latviešu Avīzes, nr. 46.
1823: Ziņa no jaundriķētām grāmatām [J. Baumanis. Pēdīga sarunāšana]. Latviešu Avīzes, nr. 46.
1824: No māņu ticības. Latviešu Avīzes, nr. 32., 33.
1825: Jauna gada dziesma. Latviešu Avīzes, nr. 1.
1825: No jaunām grāmatām [Kampes "Robinsons Krūziņš"]. Latviešu Avīzes, nr. 17.
1825: Ulrihs Kazimirs Bohlendorff. Latviešu Avīzes, nr. 21.
1848: Mīļais dēls [vēstule Vilhelmam Pantenijam, 1822]. Latviešu Avīzes, nr. 53.

Publikācijas par draudžu dzīvi un avīžniecību1822: Jelgavā. 2trā janvar [par "Latviešu Avīžu" projektu]. Atbildēšana [par lūgumu rakstīt par Vidzemi]. Izgājušā gada mācības [par ugunsgrēku Odziņmuižā]. Latviešu Avīzes, nr. 1.
1822: Daži no mūsu mīļiem lasītājiem [par publikācijām par Vāciju]. Latviešu Avīzes, nr. 4.
1822: Jelgavā, tanī 1mā Merc [Kurzemes muzeja 5 gadu jubileja]. Latviešu Avīzes, nr. 9.
1822: Tie avīžu apgādātāji [piezīmes pie Andreas, Mārtiņa dēla raksta par latviešiem un māņticību]. Labas domas. Latviešu Avīzes, nr. 30.
1823: No Jelgavas [par Kurzemes muzeju]. Latviešu Avīzes, nr. 21.
1823: No Lestenes [muižnieks dod pagastam zemi, ienākums nonāk pagasta kasē]. Latviešu Avīzes, nr. 42.
No Kurzemes - izteikšana Kurzemes ģeogrāfija, etnogrāfija, vēsture un sabiedriskā dzīve laikrakstā "Latviešu Avīzes" 1822-1825[Ievads]. nr. 3; I No Kurzemes lieluma un robežiem. 1822, nr. 5; II No Kurzemes grunta un kalniem. 1822, nr. 11; III Par Kurzemes laukiem, ezeriem un upēm. 1822, nr. 15; IV Par upēm. 1822, nr. 20; V Par Kurzemes iedzīvotājiem. 1822, nr. 28; VI Par vēderu un sirdi. 1822, nr. 31; VII Cik labības izsēj un atdabū. 1822, nr. 39; VIII Par baznīcas būšanas. 1822, nr. 45; IX Par skoles būšanu. 1822, nr. 47; X - XI Par tiesas būšanu. 1822, nr. 48, 51; XII No Kurzemes pilsātiem. Jelgava. 1823, nr. 4; XIII Liepāja. Grobine. 1823, nr. 12; XIV Aizpute, Kuldīga. 1823, nr. 15; XV Piltene. Ventespils. Tukume. Bauske. 1823, nr. 20; XVI Jaun-Jelgava. Jēkaba-pilsāts. 1823, nr. 22; XVII No Kurzemes miestiem. 1823, nr. 29; XVIII No Kurzemes iedalīšanas. 1823, nr. 30; XIX Ilūkstes apriņķis. 1823, nr. 34; XX Jaunjelgavas apriņķis. 1823, nr. 48; XXI Bauskas apriņķis. 1823, nr. 48; XXII Dobeles jeb Jelgavas apriņķis. 1824, nr. 9; XXIII Tukumes apriņķis. 1824, nr. 17; XXIV Talsenes apriņķis. 1824, nr. 29; XXV Ventespils apriņķis. 1824, nr. 39; Pielikums pie 22trās un 23šās izteikšanas no Kurzemes. 1824, nr. 50; XXVI Kuldīgas apriņķis. 1825, nr. 3; XXVII Aizputes apriņķis. 1825, nr. 19; XXVIII Grobines apriņķis. 1825, nr. 30; XXIX Beidzamā izteikšana. 1825, nr. 41.

Quotes

Vatsona siluetes [siluetgriezumi] interesantas kā laikmeta dokumenti un arī raksturo viņu darinātāja daudzpusību. Pieminamas še arī Kurzemes orogrāfiskās un hidrogrāfiskās kartes, kuras Vatsons zīmējis ar diezgan lielu veiklību un kuras sastopamas kā pielikumi pie "Jahresverhandlungen der Kurländischen Gesellschaft für Literatur und Kunst" 1819. un 1822. g. gājumos.
Alberts Prande. Latvju avīžniecības tēva K. Fr. Vatsona siluetes (Latvju preses 104. jubilejas gada piemiņai). Ilustrēts Žurnāls, 1925, Nr. 2, 60. lpp.
Par to, ka Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība uz īsu laiku kļuva par letonistikas pirmo publisko tribīni, lielā mērā jāpateicas Kārlim Vatsonam.. no 1817. līdz 1821. gadam viņš bija referents vai pusē biedrības sēžu (..). K. Vatsons turpināja G. Merķeļa aizsākto senlatviešu cilšu romantizēšanas un idealizācijas tendenci, tomēr vairāk balstoties uz konkrētu lingvistisku materiālu vai vēstures dokumentiem.
Jānis Stradiņš. Kurzemes Literatūras un mākslas biedrība (1815–1939) – zinātņu akadēmijas aizsākums Latvijā. Zinātnes Vēstnesis, 2006, 9. janv.
Karls Frīdrihs Vatsons laikraksta "Latviešu Avīzes" redaktora amatā bija vien piecus gadus un trīsarpus mēnešus. Šajā laikā viņš bija paveicis neticami daudz - par spīti sociālajiem aizspriedumiem, birokrātiskajiem šķēršļiem, preses lietošanas nepieciešamības un tradīciju trūkumam nodibinājis pirmo laikrakstu latviešu valodā, kā arī izveidojis satura modeli vienam no pirmajiem zemākajām kārtām adresētam preses izdevumam. Vatsons arī radīja "Latviešu Avīžu" izdošanas budžeta nodrošinājuma sistēmu (..). Lai laikraksts tomēr varētu finansiāli izdzīvot, Vatsons panāca, ka Kurzemes guberņas zemnieku likumu ieviešanas komisija 1823. gadā atzina "Latviešu Avīzes" par savu oficiozu, kurš obligāti bija jāabonē visām pagasttiesām (..). Šis varas iestāžu rīkojums, lai gan ne visas pagasttiesas to pildīja, nodrošināja laikrakstam stabilu abonentu skaitu un līdz ar to arī (daļēji garantētus) gada ienākumus. Laikraksta sākotnē, kad brīvprātīgo abonentu loks bija mazskaitlīgs, šī Vatsona iniciatīva bija tālredzīga, jo radīja materiālo pamatu "Latviešu Avīžu" izdošanai ilgtermiņā.
Vita Zelče. Latviešu avīžniecība. Laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā. 1822-1865. Rīga: Zinātne, 2009, 115. lpp.
Vatsons, kuru laikabiedri raksturoja kā aizrautīgu, enerģisku, dažkārt kaismīgu un kategorisku, ar spilgtām līdera dotībām apveltītu darbaholiķi, darbojās Napoleona karu un tiem sekojošā bīdermeiera laikmetā, kad ne tikai vācvalodīgajā Eiropā, bet arī Baltijā dzima pavisam jauna interese par dzimto novadu un tā vēsturi kā svarīgu savas identitātes sastāvdaļu (..). Vatsons (..) savā radošajā darbībā iemiesoja šīs laikmeta tendences varbūt visspilgtāk starp citiem viņa laikabiedriem. Viņa formulētā attieksme pret latviešiem kā etnisku grupu ar potenciālu kļūt par nāciju (protams, tā laika izpratnē bez nacionālās ideoloģijas konotācijām) bija tikai viena ilustrācija šīm jaunajām laikmeta vēsmām, savukārt viņa interese un domas par Baltijas vēsturi laikabiedriem varēja atsaukt atmiņā Garlība Merķeļa (Merkel, 1769–1850) darbā “Die Letten” [Latvieši] (1796) un citu radikālo apgaismotāju apcerējumos rakstīto. Desmitgadē starp Vīnes kongresu un dekabristu sacelšanos, kad Krievijā un līdz ar to arī Baltijā valdīja liberāls noskaņojums, holeriskais Vatsons varēja, pārlieku nebaidoties no cenzūras, publiski uzstāties kā dažkārt ekscentrisks brīvdomātājs. Tomēr arī šajos gados viņam neizdevās izvairīties no konfliktiem un domstarpībām ar Baltijas muižniecību un administratīvo pārvaldi.
Pauls Daija. Kārlis Frīdrihs Vatsons latviešu literārās kultūras vēsturē. Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā. Rakstu krājums, nr. 27. Liepāja, 2022, 80.-81. lpp.

Name at birth

Carl Friedrich Watson

Pseudonym

W.

Education

1793–1798
Jelgavas pilsētas skola
Jelgava
mācījies

1796–1798
lat. Academia Petrina
Akadēmijas iela 10, Jelgava
pabeidz pilnu ģimnāzijas kursu, 1801. gadā iegūst teoloģijas kandidāta grādu un tiesības kļūt par mācītāju.

1798
University of Leipzig
Ritterstraße 26, Leipzig
studē jurisprudenci, pēc četriem mēnešiem, sekojot Krievijas cara Pāvila pavēlei visiem ārzemēs studējošajiem atgriezties impērijā, ir atpakaļ Kurzemē.

1799–1801
lat. Academia Petrina
Akadēmijas iela 10, Jelgava
teoloģijas studijas

1801–1802
Georga Augusta Getingenes Universitāte
Wilhelmsplatz 1, Göttingen
studē teoloģiju, sākumā kā drauga Budberga-Garsena (Budberg-Garßen), iespējams, Oto Kristofa fon Budberga (Budberg, 1772-1857) pavadonis.

Working place

1796–1798
Jelgava / Mitau Palace
Lielā iela 2, Jelgava
reģistrators Kurzemes vietniecības pārvaldē (Statthalterschafts-Regierung)

1803–1826
Lestenes evaņģēliski luteriskā draudze
Lestenes luterāņu baznīca
draudzes mācītājs, pēc 1813. gada, apvienojot Lestenes un Struteles draudzes, kalpo arī Strutelē.Dobeles Atraitņu kases dibinātājs.

Travelled

1802
Parīze
Pēc studiju beigšanas, domājams - kopā ar O.K.fon Budbergu - apceļo Vāciju un kādu laiku pavada arī Parīzē. Saglabājušies ceļojuma dienasgrāmatu (Leipciga, 1798; Getingene 1802) fragmenti un pārstāsts publikācijā: Eduard Krüger. Aus dem Reisejournal eines Kurländers vom Jahre 1801. Düna-Zeitung, 1892, nr. 100-103

Participation in organisations

1803–1826
Literärisch-Praktische Bürgerverbindung zu Riga (vācu)
Rīga
Biedrs, iestāšanās datums nav precizēts

1817–1826
vāc. Kurländische Gesellschaft für Literatur und Kunst
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Biedrības biedrs, uzstājies pret latviešu ģermanizāciju (1819)

1822–1826
Laikraksts "Latviešu Avīzes" (1822–1915)
Jelgava
Dibinātājs un redaktors, avīzes nāk klajā sadarbībā ar Jelgavas izdevēju Johanu Martīnu Pētersu-Stefenhāgenu (Peters-Steffenhagen, 1766-1839). Laikraksta sākotnējā iecere saistīta ar Kurzemes Literatūras un mākslas biedrības sēdi 1817. gadā, tā sākotnējais nosaukums "Mēneša Avīze jeb Padomdevējs pie Tās Jaunas Brīvestības Būšanas", paredzēta sadaļa par notikumiem Kurzemē, Krievijā un ārzemēs, t.sk. iepazīstināšana ar politiskajām aktualitātēm, tomēr ģenerālgubernators Pauluči aizliedz avīzē ievietot politiskas ziņas, lasītāju skaits 1820. gados ar katru gadu krīt. Laikraksts Vatsona redaktūras laikā publicē viņas par Kurzemes dzīvi, par lauku darbiem, kā arī iepazīstina ar likumdošanu, ievieto sludinājumus un didaktiska satura prozu un dzeju, informē par kaimiņu (igauņu un lietuviešu) tautas kultūru (t.sk. publicē lietuviešu tautasdziesmas). Sīkāk par avīžu sākotni un Vatsona nopelniem: Vita Zelče. Latviešu avīžniecība: laikraksti savā laikmetā un sabiedrībā, 1822-1865. Rīga: Zinātne, 2009.

1824–1826
Lettisch-literärische Gesellschaft / Latvian Literary Society
Jelgava
Viens no biedrības dibinātājiem, Kurzemes nodaļas direktors (1824-1826)

Memorials

1923
Kārļa Vatsona iela, Rīga
Bijušajai Elbingas ielai Mežparkā tika piešķirts Kārļa Vatsona vārds 1923. gadā. 1950. gadā tā tika pārdēvēta par Arāja-Bērces ielu, bet 1990. gadā iela atguva Kārļa Vatsona vārdu.

Buried

Jelgava
dzimtas kapos Jelgavā.