Jānis Purapuķe

3 pictures
Roles: author

05.03.1864 – 17.11.1902

Jānis Purapuķe (1864–1902) – rakstnieks. Daiļradē plaši pārstāvēta humoreska, taču literāri vērtīgāki ir Purapuķes stāsti – "Leišu svētbilžu griezējs" (periodikā 1889. gadā), "Spieķis un divi suņi" (periodikā 1900. gadā, grāmatā 1910. gadā). Populārākais Purapuķes darbs ir "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes", kas atklāj bezzemnieka grūto un nenodrošināto dzīvi. Ar mākslinieciski mazvērtīgiem prozas sacerējumiem vērsies pret Jauno strāvu un it īpaši sieviešu emancipāciju.

Birth time/place

05.03.1864
Mucenieki
Dzimis Lindes, vēlākā Birzgales pagasta Muceniekos.

Place/time of death

17.11.1902
Ignati
Miris Aizkraukles pagasta Ignātos no tuberkulozes.

Personal information

Dzimis kalpa ģimenē Birzgales pagasta "Muceniekos". Vēlāk viņa tēvs salīgts par muižas kalpu Birzgales pagasta Širmeļos. No turienes pāriet par nomnieku uz Širmeļu "Uplejām".

1898. gadā nopircis Aizkraukles pagastā "Ignātu" mājas.
Jāņa Purapuķes testaments glabājas Rīgā, Vēstures muzejā. Tajā ietverts šāds noteikums: "Sev piederošās "Ignatu" mājas novēlu brālim, bet ar noteikumu, ka brāļasieva tur nespers savu kāju."

Professional activity

LITERĀRĀ DARBĪBA

Jau deviņu gadu vecumā esot sacerējis pirmo stāstu "Utubunga".

Pirmās publikācijas
1880:
pirmā publikācija – humoreska "Butlers" laikraksta "Mājas Viesis" pielikumā (26. nr.).
1881: pirmā dzejas publikācija – dzejolis "Miegs" laikraksta "Balss" (52. nr.).

Humors un satīra
1983: "Jocīgais kalendāru kalendārs jeb dzīves kalendārs".
1891: "Humoreskas un stāsti".
1891: "Vecpuisis priekos un bēdās".
1892: "Pasaules lāpītājs".

Purapuķes daiļradē plaši pārstāvēta humoreska. Humors diezgan pasekls, piemērots mazprasīgu lasītāju gaumei.

Proza

Literāri vērtīgāki ir Purapuķes stāsti.
Nozīmīgākie – "Leišu svētbilžu griezējs" (periodikā 1889. gadā) par zēnu Juzi, kas apveltīts ar mākslinieka talantu, "Spieķis un divi suņi" (periodikā 1900. gadā, grāmatā 1910. gadā), kurā Purapuķe iejūtīgi tēlojis nesavtīga darba cilvēka grūtās vecumdienas.
Populārākais Purapuķes darbs ir "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes" (periodikā 1898. gadā, grāmatā 1904. gadā), ko rakstnieks nosaucis par "stāstu iz Baltijas arāju dzīves". Būtībā tas ir romāns, taču autora iedibinātās tradīcijas dēļ joprojām tiek dēvēts par stāstu. Purapuķe parādījis bezzemnieka grūto un nenodrošināto dzīvi, mūžsenās ilgas pēc patstāvības, ko var dot tikai sava zeme. Purapuķe neidealizē zemnieka darbu un dzīvi, bet rāda, ka darbs īstam zemes kopējam sniedz gandarījumu. Latviešiem vārdi "savs kaktiņš, savs stūrītis zemes" ieguvuši vispārinātu nozīmi, tie simbolizē tautas vēsturi, kad zemniekiem gadsimtiem ilgi sava zeme bija ilūzija un nesasniegts sapnis.

Purapuķe ar mākslinieciski mazvērtīgiem prozas sacerējumiem vērsies pret Jauno strāvu un it īpaši sieviešu emancipāciju: "Jaunā strāva" (1895), "Sieviešu ienaidnieki" (1897), "Mūsu modernās jaunavas" (1898). Purapuķes literārās jaunrades labākās daļas pamatā paša rakstnieka pārdzīvotais un pieredzētais.

1989: stāstu un humoresku izlase "Ķibele aiz ķibeles".

SABIEDRISKĀ UN PEDAGOĢISKĀ DARBĪBA

Ap 1883. gadu Širmeļos organizējis dziedātāju kori. Kora darbība nav patikusi vietējam skolotājam Ķermelim un muižniecībai. Arī vēlākos gados līdzās skolotāja darbam organizējis jautājumu vakarus, teātri un citus sarīkojumus.

1894: ar Jāņa Purapuķes atbalstu iznāk pedagoģisku rakstu krājums "Baltijas Skolotājs".

Pie Jāņa Purapuķes mācījušies Latvijā ievērojami cilvēki: rakstnieks Andrejs Upīts un viņa brālis Mārtiņš Upītis, pulkvedis Jorģis Zemitāns un viņa brālis, inženieris Zariņš, skolotājs Liepiņš un Grāvītis, tirdzniecības skolas vadītājs Ozoliņš, komponists, vijolnieks, diriģents Jānis Reinholds u.c.

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

Jāņa Purapuķes tulkojumi publicēti periodiskajos izdevumos "Mājas Viesis", "Baltijas Zemkopis", "Evaņģēlists" u. c.

RECEPCIJA

1998. gada 23. septembrī Rīgā notika konference sakarā ar romāna "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes" simtgadi.

Quotes

PAR JĀNI PURAPUĶI

"Jānis Purapuķe nestāvēja sava laikmeta aktualitāšu centrā, bet savos labākajos darbos spēja ietvert to, ko varam uzdrīkstēties saukt par pārlaicīgu. Viņš neskrēja vējam līdzi, bet stāvēja stingri uz zemes. Un šī stabilitāte ļāva rakstniekam "Savā kaktiņā, savā stūrītī zemes" it kā savākt vienkop visu būtiskāko, ko deviņpadsmitā gadsimta otrās puses autori pateikuši par zemi, par darba jēgu un nozīmi." 

Kalnačs, Benedikts. Savs zemes stūrītis, sava ferma. Karogs, nr. 3, 01.03.1989.

Affinities

Andrejs Upīts - Pupil

Occupations

Pseudonym

J. P-ķe, Mūsēniešu Mačs

Residence

Širmeļi
No "Muceniekiem" Purapuķe dodas līdzi tēvam uz Širmeļiem, kur tas salīgts par muižas kalpu.

1879–1883
Rīga

1883
Širmeļi
Pēc Baltijas skolotāju semināra beigšanas devies uz Širmeļiem.

1883
Kauņa
No Širmeļiem devies pie brāļa uz Kauņas guberņu, kur iepazinies ar leišu dzīvi un valodu.

1901–17.11.1902
Ignati
Mūža pēdējo laiku pavadīja savās mājās Aizkraukles "Ignātos".

Education

Linde
Beidzis Lindes–Birzgales trīsgadīgo pagastskolu. Pēc tam četrus gadus pavadījis dažādās privātskolās.

1879–1883
Baltijas skolotāju seminārs
Rīga
Mācījies Baltijas skolotāju seminārā Rīgā.

Working place

Stukmaņi
Strādājis par palīgskolotāju Stukmaņos (Pļaviņās).

1884–1901
Skrīveri
Skolas pārzinis Skrīveros

Memorials

Vecie kapi
Skrīveru kapos Jānim Purapuķem uzcelts piemineklis.

Buried

Vecie kapi
Apbedīts Skrīveru Vecajos kapos.