Izidors Kundzišs

Dzimis zemnieku ģimenē. Māte – Marta Kundzēša, tēvs – Francis Kundzēšs. Ģimenē bija vēl trīs bērni – Dominika, Emīlija un Albīna.
14 gadu vecumā Izidors zaudēja tēvu un kļuva par galveno ģimenes atbalstu.
Māte atbalstīja bērnu tieksmi pēc zināšanām, jo vēlējās, lai viņas bērni būtu izglītoti cilvēki.
Izidoram bija seši bērni – Zinaida Bagele (skolotāja), Aloīda Volkova (skolotāja), Olga Korzāne (ārste, dermatogs-venerologs), Leonards Kundzišs (šoferis). Divi no bērniem – Jevgēnijs un Leons – gāja bojā agrā vecumā.

20. gs. 20. gados rakstīja un publicēja dzeju latgaliešu periodiskajos izdevumos ("Zīdūnis", "Dzimtenes Skaņas", "Jaunō Straume", "Latgolas Dorbs"). Popularitāti guva pēc savas pirmās publikācijas – dzejoļa "Breivō Latvija" (1922).
Gan periodiskajos izdevumos publicēto dzeju, gan savus jaunos darbus viņš apkopoja un izdeva krājumā "Dvēseles slōpes" (1927).
Viņa dzeja ir atrodama arī Sīmaņa Svennes sastādītajā dzejas antoloģijā "Latgalīšu Lyra" (1929).
Dzejoļu krājumi 1927: "Dvēseles slōpes".

"I. Kundzēšs bijis plašā apkārtnē pazīstama un autoritatīva personība.
Pie viņa ļaudis griezušies dažādās vajadzībās un jautājumos, viņš izcēlies ar
apbrīnojamu godīgumu un darba spējām. [..] Saviem bērniem viņš esot bijis
vislielākā autoritāte, audzinājis bez žagara un balss paaugstināšanas, tikai ar
cilvēcisku laipnību u sirdsskaidrību, ar fizisku darbu."


Madalāne, Vlada. Dvēseles slāpes. Darba Karogs (Rēzekne),
Nr. 133. 07.11.1991.
"Atzīmējams, ka Kundzēšam valoda plūst brīvi un ritmiski,
kaut arī sastopami daži negludumi atskaņās un vārdu izvēlē. Kaut satura izvēle
ir vēl primitīva un dzejas forma vēl skolnieciska, tomēr šis krājumiņš ir
skaists ievadījums Kundzēša tālākai attīstībai."


Tihovskis, Heronims. Latgaliešu literatūra 1927. gadā. Izglītības
Ministrijas Mēnešraksts, Nr. 4, 120. lpp. 01.04.1928
"I. Kundzeša romantiski-pesimistiskā dzejā monams romantiku
Poruka un Nadsona īspaids. Vīnā ūtrā vītā ari izskaņ pesinistiski-realī panri
Veidenbauma gorā. Tumār dzejulim natryukst zynomōs patstōveibas un dzejiskōs
gataveibas."


Apeļs, Meikuls. Rokstu apskate. Zīdūnis, Nr.3, 21.
lpp. 01.03.1928.

Kundzešs, Kundzēšs

–1923
Rēzeknes pedagoģiskā skola
Rēzekne
Pabeidzis skolotāju sagatavošanas kursus.

Pritikas trīsgadīgā skola
Baltkalni

Greiškānu divgadīgā lauksaimniecības skola
Greiškānu divgadīgā lauksaimniecības skola

–1963
Pritika
Strādāja par skolotāju Pritikas pamatskolā.

Rēznas astoņgadīgā skola
Skolas iela 2, Stoļerova
Strādāja par skolotāju.

Antropova
Strādāja par skolotāju Antropovas pamatskolā.

1923
Taukuļi
Strādāja par skolotāju Taukuļu pamatskolā.

1925–1926
Karaļi
Strādāja par skolotāju Karaļu pamatskolā.

1926–1933
Kaunatas pagasts
Strādāja par skolotāju Pauļukānu pamatskolā.

1933–1941
Kaunatas pagasts
Strādāja par skolotāju Strautiņu pamatskolā.

1941–1942
Gaigalavas pagasts
Strādāja par skolotāju Krustceļu pamatskolā.

1942–1944
Akminīši
Strādāja par skolotāju Akminīšu (Akmenīšu) pamatskolā.

1944–1946
Kaunatas pagasts
Strādāja par skolas pārzini Pauļukānu pamatskolā.

Žurnāls "Zīdūnis" (1921–1940)
Rēzekne
Žurnāla līdzstrādnieks.

1925
Žurnāls "Dzimtenes Skaņas" (1925)
Daugavpils
Žurnāla līdzstrādnieks.

1925–1928
Līdzstrādnieks periodiskajā rakstu krājumā "Sējējs".

Anču kapi
Apglabāts Pritikas (mūsdienās Anču) kapos.