Egils Lukjanskis

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (66); Editor (2); Person of reception (27)

Photos: Person in photo(1)

NameEgils Lukjanskis
SummaryEgils Lukjanskis (19372008) rakstnieks. Sarakstījis vairāk nekā 30 romānu un garstāstu (lielākā daļa publicēta pēc 1990. gada), piecus stāstu un noveļu krājumus, rakstījis arī lugas un raidlugas, darbojies žurnālistikā. Lielākā daļā darbu tapusi psiholoģiskā detektīva un kriminālromāna žanrā. Egila Lukjanska daiļradei raksturīgas dramatiskas izvēles situācijas, liktenīga mīlestība, abstrakti pārspriedumi par dzīvību un nāvi, mūžību, mīlestību, drosmi, godīgumu, krasi pretstatīti pozitīvie un negatīvie tēli. Nozīmīgākie darbi: garstāsts "Tev atvēlētais laiks" (1970, grāmatā "Bez žēlastības", 1973), romāni "Neuzvarētais" (1977) un "Atliktais laiks" (1985), stāsti un noveles (īsprozas izlase "Sarkanas rozes mazliet nogurušai lēdijai", 2006).
Personal informationDzimis Iļģuciemā, viņa tēvs Zigfrids (19081956) bijis grāmatvedis, māte Lilija (19101997) strādājusi Latvijas Universitātē, pēc kara ‒ Latvijas Valsts izdevniecības daiļliteratūras redakcijā par redaktori, pēc tam bijusi Latvijas Radio literāri dramatiskās redakcijas redaktore un vadītāja, arī tulkojusi un brīvajā laikā gleznojusi.

1952: beidzis Rīgas 7. septiņgadīgo skolu.
1952‒1956: mācījies Rīgas 1. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā.
1953‒1958: strādājis rūpnīcā "VEF" par atslēdznieku.
1958‒1962: uzturējies Pavlodaras apgabalā Kazahijā, kur strādājis par urbšanas meistaru hidroģeoloģiskajā ekspedīcijā.
1962. gada rudenī: atgriezies Rīgā, bijis strādnieks dažādās darbavietās.
Work1969‒1972: prozas konsultants žurnālā "Liesma".
1972‒1975: redaktors izdevniecībā "Liesma".
1992‒1997: laikraksta "Neatkarīgā Rīta Avīze" korespondents.

Pirmā publikācija ‒ stāsts "Lilijas zieds" žurnālā "Liesma" 1963. gadā, nr. 2.

Īsproza

1966: "Izvēle" (Liesma).
1968: "Nekad nebeigsies" (Liesma).
1971: "Pieskāriens" (Liesma).
1975: "Bronzas sieviete" (Liesma).
1981: "Skrējiens bezgalībā" (Liesma).
2006: "Sarkanas rozes mazliet nogurušai lēdijai" (stāstu un noveļu izlase) (Lauku Avīze).

Garstāsti

1973: "Bez žēlastības" (trīs garstāsti; Liesma).
1987: "Trešā iespēja" (grāmatā "Ne jau katru dienu"; Liesma).
1987: "Tev blakus" (grāmatā "Ne jau katru dienu"; Liesma).

Romāni

1977: "Memento mori" (Liesma).
1977: "Neuzvarētais" (Liesma).
1985: "Atliktais laiks" (Liesma); atkārtots izdevums 2011 (Lauku Avīze).
1987: "Atnāc un paņem" (Liesma).
1987: "Atsacīšanās" (grāmatā "Ne jau katru dienu"; Liesma).
1993: "Nakts tiesnesis" (Avots).
1993: "Sāpes un triumfs" (Sol Vita).
1993: "Rēta akmenī" (Liesma); atkārtots izdevums 2017 (Lauku Avīze).
1994: "Kliedziens no debesīm" (Liesma); atkārtots izdevums 2019 ar nosaukumu "Betelgeizes gaisma" (Latvijas Mediji); kopā ar romānu "Asaras debesīs" veido diloģiju "Kliedziens no debesīm".
1996: "Sieviete visam mūžam" (Preses nams); atkārtots izdevums 2011 (Lauku Avīze).
1997: "Asaras debesīs" (Liesma); atkārtots izdevums 2019 (Latvijas Mediji).
1999: "Palīgā sauciens" (Daugava).
1999: "Privāttiesnesis" (Preses nams).
2000: "Notiesātais" (Lauku Avīze); kopā ar romānu "Cilvēks naktī" veido diloģiju.
2000: "Cilvēks naktī" (Lauku Avīze).
2001: "Tas, ko tu negaidi" (Lauku Avīze).
2002: "Naida nogurdinātie" (Lauku Avīze).
2002: "Krievu leitnanta mīļākā" (Lauku Avīze; atkārtots izdevums 2017).
2002: "Sprieduma izpildītājs" (Lauku Avīze).
2003: "Trīs saujas mīlestības" (Lauku Avīze).
2004: "Cilvēks, kurš negribēja mirt" (Zvaigzne ABC).
2005: "Dzīve pēc pasūtījuma" (Lauku Avīze).
2005: "Kam neskanēs zvans" (Zvaigzne ABC).
2005: "Latviešu žigolo" (Lauku Avīze).
2006: "Ugunī nosalušie" (Lauku Avīze).
2007: "Sarkanā luktura ēnā" (Lauku Avīze).
2008: "Mīlestības neredzamā puse" (Lauku Avīze).
2009: "Žēlsirdības dāvana" (Lauku Avīze).
2011: "Dzīve vienam mirklim" (Lauku Avīze).

Dramaturģija

1968: "Piemineklis" (raidluga).
1968: "Es gribu tev pateikt" (raidluga).
1969: "Sapņu labirinti" (Liepājas teātrī, režisors Andrejs Migla).
1972: "Kas viņu tiesās?" (raidluga).
1986: "Cilvēks naktī" (Liepājas teātrī, režisors Ilmārs Elerts).
1990: "Palīgā sauciens" (Rīgas Kamerteātrī, režisori Katrīna un Žanis Priekuļi).

Apraksti

1980: "Lāse karogā" (Liesma).
1984: "...un mana dzīvība arī" (par Padomju Savienības varoni Jāni Rainbergu) (Liesma).
Quotations

Par Egila Lukjanska daiļradi

“[Egila Lukjanska] prozā – gan sižetu izveidē, gan dialogos, stilā – jūtamas arī daiļliteratūras ietekmju pēdas, īpaši Ernesta Hemingveja un Ēriha M. Remarka atstātās. Par stilu un valodu runājot, jāatzīmē, ka Lukjanska valoda ar sevišķu valodas kuplumu vai citām īpatnībām neiezīmējas (..), taču savs s t i l s viņam nenoliedzami piemīt. (..)
Kā rakstnieks Egils Lukjanskis visvairāk pievelk ar diviem komponentiem: ar savu personāžu, kur centrālās vietas ieņem t.s. stiprie cilvēki, un ar saviem sižetiem.
Kāds tad izskatās Egila Lukjanska stāstu un romānu stiprais cilvēks? Parasti viņš ir fiziski spēcīgs, dzīves grūtībās norūdīts, nereti nāk no tā paša Iļģuciema (..). Kaut kas viņos visos – neapšaubāmi – ir ielikts no paša autora biogrāfijas, psiholoģijas un filozofijas (..). Lai gan profesiju ziņā šie varoņi ir atšķirīgi – Filips Grantovskis (“Tev atvēlētais laiks”) un Regnārs Brints (“Atliktais laiks”) ir rakstnieki, Mārtiņš Zars (“Memento mori”) un Jānis Ozols (“Trešā iespēja”) – strādnieki un pagrīdnieki, Aivars Sniegs (“Atsacīšanās”) – inženieris mehāniķis, Arnolds Būvis (“Neuzvarētais”) – strādnieks un sportists ar noslieci uz mākslu utt. –, tomēr šim apstāklim bieži vien nav izšķirošas nozīmes autora mākslinieciskajos nolūkos un paša varoņa liktenī. E. Lukjanska darbos liela loma parasti ir situācijai, visbiežāk – izvēles situācijai un ar to saistītās cīņas dinamikai, uzplūdiem un atslābumiem, spējiem sižeta pavērsieniem. Reizēm E. Lukjanskis gandrīz pilnīgi attīra vēstījumu no laikmeta raksturojuma un sadzīves konkrētības un nospēlē darba partitūru kā šaha partiju (“Trešā iespēja”), kur cīņas norisē un daudzajās situāciju pārmaiņās maz atliek vietas tēla sociālajai biogrāfijai un psiholoģijas dziļākam izgaismojumam. Jau kopš pirmās grāmatas “Izvēle” (1966) E. Lukjanskis ir iemīļojis dramatiskas (un pat melodramatiskas) situācijas, kad galvenais varonis ir nolikts alternatīvas priekšā, kad viņam draud fiziska vai morāla bojāeja. (..)
Kādu es redzu Egila Lukjanska pastāvīgo lasītāju? Tas ir cilvēks, kam par smagiem un garlaicīgiem liekas Andreja Upīša un Viljama Folknera romāni, bet Tomasa Manna proza viņiem šķiet pārāk aizšifrēta un sarežģīta. Tas ir lasītājs, kas labprāt draudzējas ar Dž. Londona, Ē. M. Remarka un Viļa Lāča romāniem, lasītājs, kam nav iebildumu ne pret Miervalda Birzes un Ēvalda Vilka stāstiem, ne arī pret Dainas Avotiņas romāniem. Viņam – šim lasītājam – patīk skaidras, noteiktas cilvēku savstarpējās attiecības, patīk vīrišķīgi vīrieši (ne kafejnīcu dīkdienīgie nīkuļi), patīk skaistas mīlestības tēlojumi. Viņu pievelk spraigi sižeti ar negaidītiem pavērsieniem, dramaturģiskām peripetijām un retardācijām. Viņš ir priecīgs, ja romāns nobeidzas ar happy end, taču neraksta sūdzībvēstules redakcijām arī tad, ja stāsta vai romāna finālu nevar saukt par laimīgu.”

Čākurs, Jānis. Par Egilu Lukjanski, viņa paaudzi un viņa prozu. Lukjanskis, Egils. Ne jau katru dienu. Rīga: Liesma, 1987; arī: Čākurs, Jānis. Trešā grāmata. Rīga: Mansards, 2016, 65.–75. lpp.
Occupationsauthor
editor
Birth time/place06.01.1937
Rīga
Rīga
Residence1958 – 1962
Pavlodaras apgabals, Kazahija
Павлодар, Павлодар Г.А., Павлодарская область, 140000, Қазақстан
EducationUnknown – 1952
Rīgas 7. astoņgadīgā skola
Rīga
Rīga

mācījies un beidzis Rīgas 7. septiņgadīgo skolu


1952 – 1956
Rīgas 1. strādnieku jaunatnes vidusskola

mācījies Rīgas 1. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolā

Working place1953 – 1958
Valsts elektrotehniskā fabrika
Brīvības gatve 214, Rīga
Brīvības gatve 214, Rīga, LV-1039

atslēdznieks


1969 – 1972
Magazine "Flame"
Rīga
Rīga
prozas konsultants

1972 – 1975
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050
redaktors

1992 – 1997
Laikraksts "Neatkarīgā Rīta Avīze"
Balasta dambis 2, Rīga
Balasta dambis 2, Rīga, LV-1048
korespondents
Participation in organisations1969 – 1990
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

1990 – 2008
Latvian Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Place/time of death19.10.2008
Buried2008
Lāčupes kapi
Buļļu iela 82, Kurzemes rajons, Rīga, LV-1067, Latvia

Atvadīšanās notikusi ceturdien, 2008. gada 23. oktobrī plkst. 12 Krematorijas Lielajā zālē.

Map legend













Showing 1-10 of 10 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Rīga
(Rīga)
06.01.1937Birth time/placeCity
2Pavlodaras apgabals, Kazahija
(Павлодар, Павлодар Г.А., Павлодарская область, 140000, Қазақстан)
1958 - 1962ResidenceRegion, area
3Lāčupes kapi
(Buļļu iela 82, Kurzemes rajons, Rīga, LV-1067, Latvia)
2008BuriedCemetery
4Rīga
(Rīga)
1952EducationCity
5Brīvības gatve 214, Rīga
(Brīvības gatve 214, Rīga, LV-1039)
1953 - 1958Working placeBuilding, house
6Rīga
(Rīga)
1969 - 1972Working placeCity
7Balasta dambis 2, Rīga
(Balasta dambis 2, Rīga, LV-1048)
1992 - 1997Working placeBuilding, house
8Aspazijas bulvāris 24, Rīga
(Aspazijas bulvāris 24, Rīga, LV-1050)
1972 - 1975Working placeBuilding, house
9Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1969 - 1990Participation in organisationsBuilding, house
10Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1990 - 2008Participation in organisationsBuilding, house

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.