Dzintars Freimanis

Dzimis ierēdņa Jūlija Freimaņa (1885-1965) un teātra kritiķes Paulas Jēgeres-Freimanes ģimenē.

1961: 5. augustā Bronksā salaulājies ar ērģelnieci Vellu Tobis no Manhetenas.

Literārā darbībaDzintars Freimanis atzinis, ka literārai jaunradei pievērsies jau laikā, kad vēl nav pratis ne rakstīt, ne lasīt un diktējis priekšā vecākiem paša sadomātas pasakas. "Dažas no tām ir saglabājušās. Tās pārlasot, man gribas nožēlot, ka sirreālisms un citi ismi jau paguvumi izziedēt šī gadsimta sākumā. Lai radītu literāru apvērsumu ar mīklainiem sacerējumiem - tam esmu piedzimis par vēlu... Vēlāk, kad analfabēts vairs nebiju, pamazām sāku rakstīt tādus stāstījumus un dzejoļus, kas bez komentāriem saprotami arī citiem.
Tie sākti publicēt it drīz pēc kara beigām dažādos Vācijas latviešu laikrakstos un žurnālos, bet vēlāk
- Amerikā. Rakstu un rakstiņu latviski." / Latvija Amerikā, 1955, 24. dec.

Pirmās publikācijas kopš 1946. gada.
1946: prologs "Ļaunais gars Elmshornā" publicēts laikrakstā "Apskats" 13. aprīlī.
1946: īsprozas darbs "Bez izejas" publicēts laikrakstā "Apskats" 1. un 4. maijā.
1946. gadā laikrakstā "Apskats" virkne īsprozas darbu publikāciju.
1946. gadā arī pirmās dzejas publikācijas

Piedalījies latviešu bēgļu dramatiskajā kopā Elmshornā.
Vairāku lugu autors - viencēliens "Nodevējs" (1954; godalgota), luga "Zinta (1955. gadā godalgota lugu sacensībā), drāma "Izšķiršanās" (1956, ALA godalga); tās nav izdotas atsevišķās grāmatās.
1954: īsluga "Nodevējs" iestudēta un izrādīta ASV Latviešu jaunatnes dienās Čikāgā.

Atdzejojis no angļu valodas Viljama Šekspīra sonetus (1948, 1950), franču Šarla Bodlēra un Pola Verlēna dzeju.

Par dzejas krājumu "Sveču smarža" (Vesterosa, 1959)".. gaužām skaidri jūtams, ka Freimanis ir sava jeb šī apokaliptiskā „cita" laikmeta bērns. Starp krājuma labākajiem dzejoļiem ir tie, kuros viņš ar atbilstošām izjūtām ciešāk ielūkojies pārdzīvojamā laikmeta sejā, piemēram, Pārdomas par likteni Oklahomā, Mēs, Dziesma par pasauli, Atomlaikmeta trimpula, Vīzija par telpas apbraucēju (oriģināli izmantots mūsu teikās uzejamais mūžības motīvs), Dziesma par auto. Bet tāpat skaidri jūtams, ka Freimaņa dzeja veidojas uz "senā" pamata, uz tā, kas mūsu dzejā iedibināts pirms lielās katastrofas. Protams, šis pamats ir daudzveidīgs. Dzintars Freimanis vistiešāk izvēlējies tā romantisko daļu, viņš apliecina, ka „mēs dzīvojam no tā, kā nava, kā mūžam bijis nav, nedz būs". Reizēm dzejnieks kļūst jau drusku vecromantisks, drusku naīvi, nekritiski sentimentāls. Bet tāpat vērojama romantisko motīvu ietērpšana izteiksmē. [..] Dzintars Freimanis vairāk nekā citi "jaunie" vēlas respektēt agrākās vērtības un sagādāt tām kontinuitātē iekļautu turpinājumu. Ar to rodas atsvars sirreālistiskajam, immažinistiskajam, atonālajam radikālismam. [..] Apbrīnojami daudz enerģijas Dzintars Freimanis ir veltījis versifikācijas technikas izkopšanai. Teicami gludas viņa sillabotonisko ritmu rindas, uzslava piešķirama par dabiskā viļņojuma ievērošanu brīvo pantu ritmos. Šad tad izmantotas tautiskās formas, piemēram, tautas romanču asimmetriskā strofa (Pieguļā, Sniga sniegi). D. Freimanim klausa sonets, triolets, Raiņa lielā strofa, dažādas trijrinžu kombinācijas. Viņš ir tiecies vēl tālāk, iekļūdams jau diskutējamas akrobātikas novadā."

Rudzītis, Jānis Dzintars Freimanis un viņa jaunā grāmata. Daugavas Vanagi, Nr. 1, 1960.

–1944
Riga French Lycée
Elizabetes iela 29, Rīga

Baltijas Universitāte
Pinneberga
Studējis valodu un literatūru.

1953
Midlberi
Beidzis mācības Midlburijas (Middlbury) koledžā Vermontā un ieguvis Master of Arts in French (M. A.) grādu.

1961
Columbia University of the City of New York
Amerikas Savienotās Valstis
Ieguvis doklora gradu (Ph. D.) franču literatūrā par disertācijas darbu "Subjektīvie spēki Mopasāna darbos". Līdz tam līdzās studijām Kolumbijas universitātē strādāja arī par franču valodas instruktoru, bet ar nākošo mācību gadu saistījies par paligprofesoru (Assistant Professor) modernās valodās Rodailendas valsts koledžā Providensē.

1944
Vācija
Devās bēgļu gaitās.

10.1949
Amerikas Savienotās Valstis

1947
Latviešu preses biedrība
Vācija
Tika uzņemts biedrības angļu joslas kopā.

1947
Pineberga
Viens no latviešu studentu vienības "Auseklis" dibinātājiem.

1953
Dablina
Sāka strādāt par latīņu un franču valodas skolotāju privātģimnāzijā Dublinā, Ņūhemšīrā.

1954
Virdžīnija
Franču un vācu valodas pasniedzējs Peina (Paine) koledžā, Ogastā, Virdžinijā

1965
Francija
Vasarā apceļoja Franciju, laikrakstā "Laiks" 1966. gadā publicētas viņa ceļojuma impresijas.

1968
Francija