Astrīda Aļķe

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (53); Compiler (3); Author of the comment (3); Person of reception (8)

Photos: Person in photo(2)

NameAstrīda Aļķe
Name at birthAstere Kalniņa
Summary

Astrīda Aļķe (1937–2020) – literatūrkritiķe. Beigusi Latvijas Valsts universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1961). Kritikā aktīvi strādājusi 70. un 80. gados, rakstījusi recenzijas par jaunākajiem prozas darbiem, to vidū Ēvalda Vilka, Jāņa Mauliņa, Andreja Dripes, Vladimira Kaijaka, Andra Kolberga, Alberta Bela, Valentīna Jākobsona, Dagnijas Zigmontes u. c. rakstnieku romāni un stāsti. Kritiķi saistījusi cilvēka un laikmeta mijiedarbe, reālās dzīves problemātikas atspoguļojums latviešu un arī krievu literatūrā, viņas rakstiem socioloģiska un publicistiska ievirze. Daļa rakstu apkopota krājumā “…saprast sevi un pasauli” (1984). 80. gadu beigās un 90. gados pētījusi operdziedoņa Marisa Vētras dzīvi un daiļradi, izdota grāmata “Rīgas bruņinieks Mariss Vētra” (2001). Pievērsusies pretestības kustības dalībnieku darbības izpētei pēc Otrā pasaules kara, par to publicējusi rakstus periodikā.

Personal informationDzimusi 1937. gada 11. jūnijā.
Dzīvesbiedrs – literatūras kritiķis Ivars Aļķis.
Work1962: žurnālā "Karogs" (Nr. 11) publicēta pirmā recenzija par vācu rakstnieka Hansa Falladas romānu "Starp vilkiem".

Darbi

1984: ...saprast sevi un pasauli
2001: Rīgas bruņinieks Mariss Vētra

Sakārtotie darbi un pēcvārdi

1971: sakārtojusi fotoalbumu "Tautas rakstnieks Ernests Birznieks-Upītis"
1992: pēcvārda autore Marisa Vētras atmiņu grāmatai "Karaļa viesi"
1994: pēcvārda autore Marisa Vētras atmiņu grāmatai "Rīga toreiz..."
Quotations

Par literatūrkritiķi Astrīdu Aļķi

"Astrīdas Aļķes vieta mūsu literatūras kritikā ir noteikta un skaidri saredzama, viņu varētu saukt par visspilgtāko un konsekventāko publicistiskās kritikas reprezenti (tātad arī par ļoti nozīmīgas latviešu kritikas tradīcijas turpinātāju) mūsdienās. Publicistiskums – tas nozīmē pirmām un galvenām kārtām no daiļdarba iet tieši uz reālo dzīvi un otrādi – reālās dzīves problēmas likt pamatā daiļdarba izvērtējumos.
"Izprast un novērtēt literāru darbu – tas nozīmē meklēt atbildes ne tikai uz jautājumu, kā šis darbs uzrakstīts. Izprast un novērtēt literāru darbu nozīmē izprast un novērtēt arī tā galveno objektu – dzīvi," raksta Astrīda Aļķe savas grāmatas "... saprast sevi un pasauli" (1984) ievadā. Tā ir programmatiska atziņa, pie kuras kritiķe savā darbā turas stingri un neatlaidīgi. Protams, tā ir vienpusīga pieeja, bet auglīga un nepieciešama, jo orientēta uz vienu no pašiem būtiskākajiem katras mākslas jautājumiem – uz mākslas attieksmi pret dzīvi. Un, kamēr publicistiskā kritika, īpaši par to nerunājot, katras konkrētās parādības apskatā savos spriedumos tomēr noteikti patur vērā (kaut zemtekstā) stingras mākslinieciskuma mērauklas, tai pa spēkam aktīvi rosināt un urdīt literāro un sabiedrisko domu. Šādu darbu neatlaidīgi veic Astrīda Aļķe, nepakļaudamās nekādām ikreizējam konjunktūras prasībām un cīkstoties ar redakciju pretestību."

Hiršs, Harijs. Priekšvārds Astrīdas Aļķes rakstam "No subjektīva cilvēka pārdomām". Karogs, 1987, Nr. 6.

Par kritisko rakstu krājumu "...saprast sevi un pasauli" (1984)

“Literatūra vērtēta galvenokārt socioloģiski; tiešām interesanti, ja padomā, ka kritika reizumis aizmirst literāro varoņu saistību ar laikmeta sociālo dzīvi, it kā viņi staigātu kādu metru virs grēcīgās zemes. Grāmatas autore labi uztvērusi rakstnieku sāpi un patiesīguma izjūtu, kas noteikusi iztirzāto darbu tapšanu, vai arī otrādi pamanījusi gadījumus, kad kāds literāts apzinīgi vairījies skatīt dzīves īstenības skarbumu. [..] Ielauzties kāda indivīda iekšējā pasaulē nozīmē saprast arī dzīvi kā visu cilvēku kopējo darbības lauku. Bet kritiķe savu sociālā asredzīguma smaili jau vērš uz tādu pašu mērķi proti, uz cilvēka būtības izpēti. [..] Tūdaļ saprotams, kāpēc A. Aļķe izvēlas tādus autorus kā F. Abramovs, V. Astafjevs, V. Belovs, J. Trifonovs, A. Vampilovs, kamēr no latviešiem viņai īpaši tuvs ir Ēvalds Vilks, arī Andris Puriņš, Harijs Gulbis, Jānis Mauliņš: tie ir rakstnieki, kas ar nopietno problēmu izvirzi, ar dziļu līdzcietību un mīlestību pret cilvēku arī tādā gadījumā, ja šis cilvēks sabiedrības uzskatā pelnījis nosodījumu, guvuši ievērību tajos lasītājos, kurus neapmierina cildeni uzskrūvēts patoss un varonis supergribētājs, supervarētājs. [..] Astrīda Aļķe savā grāmatā vairāk apskatījusi mūsdienu sabiedrības sarežģītā mehānisma darbību, kurā atsevišķam indivīdam jālūko atrast savu vietu.”

Lāms, Visvaldis. Apstākļu vara un cilvēka griba. Literatūra un Māksla, 1984, 21. septembris.

LinksIvars Aļķis (1939) - Husband
Occupationsliterary scholar
literary critic
critic
Birth time/place11.06.1937
Rīga
Rīga
Education1945 – 1956
Iecavas vidusskola
Iecava
Iecava, Iecavas pagasts, Bauskas novads

1956 – 1961
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050

Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa

Working place1961 – 1963
Kokneses P. Stučkas astoņgadīgā skola
Koknese
Koknese, Kokneses pagasts, Aizkraukles novads

Latviešu valodas un literatūras skolotāja


1964 – 1970
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Pils laukums 3, Rīga
Pils laukums 3, Rīga, LV-1050
Muzeja speciāliste

1970 – 1971
Valsts grāmatu palāta
Rīga
Rīga

Bibliogrāfe


1971 – 2000 (Date is approximate)
Mākslas darbinieku nama bibliotēka
Vaļņu iela 9, Rīga
Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050

Bibliotekāre

Participation in organisations1985 – 1990
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

1990 – 2020
Latvian Writers’ Union
Rīga
Rīga
Place/time of death08.12.2020

Map legend









Showing 1-9 of 9 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Rīga
(Rīga)
11.06.1937Birth time/placeCity
2Iecava
(Iecava, Iecavas pagasts, Bauskas novads)
1945 - 1956EducationCity
3Brīvības bulvāris 32, Rīga
(Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050)
1956 - 1961EducationBuilding, house
4Koknese
(Koknese, Kokneses pagasts, Aizkraukles novads)
1961 - 1963Working placeCity
5Pils laukums 3, Rīga
(Pils laukums 3, Rīga, LV-1050)
1964 - 1970Working placeBuilding, house
6Rīga
(Rīga)
1970 - 1971Working placeCity
7Vaļņu iela 9, Rīga
(Vaļņu iela 9, Rīga, LV-1050)
1971 - 2000Working placeBuilding, house
8Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1985 - 1990Participation in organisationsBuilding, house
9Rīga
(Rīga)
1990 - 2020Participation in organisationsCity

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.