Andris Kārkliņš

lv
Report to editor

Collections (1)

Works: Author (1); Atdzejotājs (3); Person of reception (1)

Photos: Person in photo(6)

NameAndris Kārkliņš
PseudonymAndrés el Letón (Andris Latvietis)
SummaryAndris Kārkliņš (1942– 2011) – dzejnieks un ģitārists.
Dzimis laukstrādnieka ģimenē. 1944. gadā pārvests uz Vāciju. Kopš 50. gadu sākuma dzīvo ASV, vēlāk – Eiropā. Mācījies dažādās ASV universitātēs, līdztekus strādājis fizisku darbu un daudz ceļojis. 60. un 70. gados dzīvojis Spānijā, Marondas de la Frontēras apgabalā, kopā ar čigāniem un mācījies ģitāras spēli flamenko stilā. 1975. gadā ierakstījis skaņu plati "The Flamenco Gittar of Andre el Leton", pēc tam koncertējis ASV, Kanādā, Vācijā, Anglijā, Francijā, Indijā, Austrālijā, Taizemē, Filipīnās, Irānā. Saviem dzejoļiem komponējis mūziku. Periodikā publicējis haiku formā rakstītus dzejoļus, laikrakstā "Laiks" – ceļojuma piezīmes un tēlojumus. Kārkliņa dzejā un dziesmās dominē ekspresīva pasaules izjūta un atklāsme. Komponējis dziesmas ar latviešu dzejnieku un Federiko Garsijas Lorkas tekstiem. No 1993. gada dzīvojis Latvijā, uzstājies ar flamenko spēli, publicējies Latvijas periodikā. Kopā ar Edvīnu Raupu atdzejojis spāņu valodā Aleksandra Čaka krājumu "Tikai Tevi. Dzeja Rīgai" (2001).
Personal information12 gadu vecumā, tēva Jura rosināts, Andris Kārkliņš sāk apgūt ģitāru.
Andra vecāmāte Kazimira Poņatovska nākusi no poļu dižciltīgo kārtas (Staņislavs II Augusts Poņatovskis bijis pēdējais poļu karalis).

1959–1969: pēc ģitārista Mario Eskudero koncerta apmeklējuma Kārkliņš pamet ASV un pievienojas romu kopienai Andalūzijā, kur apgūst ģitārspēli pie Djego del Gastora un citiem flamenko žanra virtuoziem.

1967: pavasarī iesvētīts par Andri Latvieti jeb ''Andrés el Letón''.

1993: Andris Kārkliņš stājas laulībā ar tekstilmākslinieci Raimondu Kārkliņu.
Work

Periodikā publicētās haikas un ceļojumu piezīmes

1978: ''Andris Kārkliņš, Haiku'', no cikla ''Pasaulei apkārt'' (Jaunā Gaita, nr. 121)
1985: ''Andris Kārkliņš'', ceļojums uz Formentēras salu Vidusjūrā (Literatūra un Māksla, nr. 2)
2000: Māris Čaklais ''Serenāde, haikas un citi prieki'' (Literatūra un Māksla Latvijā, nr. 15)

Dzejas izlases

2013: ''Haiku atklāsme rudens pilnmēnesī'' (Zvaigzne ABC)

Atdzeja

Sadarbībā ar Edvīnu Raupu spāņu valodā atdzejojis Aleksandra Čaka dzeju.

2001: ''Tikai tevi: dzeja Rīgai'', Aleksandra Čaka dzejas izlase (Jumava)
2014: ''A la ciudad'', Aleksandra Čaka dzejas izlase ''Pilsētai'' (Jumava)

Andra Kārkliņa literārajā mantojumā ir aptuveni 50 000 haiku, 100 garākas formas dzejoļu, divi romāni, kā arī lugas angļu valodā. Vairums šo tekstu nav tikuši publicēti.
Saite uz Andra Kārkliņa dziesmas ''Rīta stunda'' ierakstu:
https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/par-godu...
Quotations

Par Andra Kārkliņa muzikālo repertuāru un personību

''Andris velk laukā vienu kasetiti pēc otras. Viņam ir ari vairākas ilgspēlējošās plates, bet tagad vairums viņa Instrumentālo gabalu un paša kompozīcijas top ieskaņotas kasetēs.
Koncierto de Rīga — ar degošu Pētertorni uz vāka — Andra ģitāras izvilināts. ''Fantasia'', kurā blakus andalūziešu tautas dziesmai paša Andra komponētas dziesmas ar Lorkas un Ziedoņa tekstiem spāņu valodā.
Andri, mūs tas interesē, tev būs jāstāsta.
Bet Andris velk laukā nākamo kaseti, ''Ū, kā gribas» — šis Imanta Ziedoņa dzejolis devis virsrakstu tai. Vizmas Belševicas ''Spīgana'', ''Antiņš'', ''Vecrīga''. Ojāra Vācieša ''Taču'', ''Zvērēšanas dziesma'', Alfrēda Krūkļa ''Smilgā šūpojas'' un Ārijas Elksnes ''Ir tāds ezers'', divas dziesmas ar paša Andra tekstiem. Un slavenā Nikolasa Giljēna ''Čūsku sišanas dziesma'', Knuta Skujenieka atdzejota. Kā izvljas Andra balss! Lūgšanu nomaina viltība, čuksti — galvenais viena mērķa labā — šo gudro viltnieci pārspēt, tas — dzīvības jautājums.
Daudz kas Andra dziedāšanā liek domāt par šo galveno — par dzīvības pamatspēkiem, par dzīves sauli un enerģiju.
Tu taču, Andri, arī runājot, esi kā geizers! Valoda plūst, raujot līdzi karsto straumi un krasta akmeņus. Magnetofona slēdzis ir noklakšķējis jau labu brīdi atpakaļ un mūsu sarunas ierakstu nojauc tikai telefona zvani.''

Māris Čaklais. Pavēli tai rokai, lai tā dzied... Rīga, Dzimtenes balss, nr. 37, 15.09.1983.

Par Andra Kārkliņa uzstāšanos 9. Latviešu dziesmu un deju svētkos Kanādā

"Andris Kārliņš jau ilgi daļai latviešu publikas pazīstams ka izcils flamenko stila ģitārists un komponists. Šoreiz viņa sniegums bija pieejams lielāka sarīkojuma ietvaros Toronto "Royal York" viesnīcas koncertzālē.
Koncerta pirmā daļā dzirdējām Andra Kārkliņa darbus, komponētus laikā starp 1967. un 1987. gadu. Koncertu Kārklinš iesāka ar flamenko "rhumba gitana" stilā rakstīto "Šonakt varbūt atnāks čigāni", ar Māras Zālītes tekstu. Sekoja tango ritma minorā "Dziesmas vērts", ar Ojāra Vācieša tekstu. Tālāk Kārkliņš sniedza vēl divas Ojāra Vācieša miniatūras – "Piedošanas dziesma", vienu īpatnā piecdaļu ritmā, otru sešu astotdaļu fado stilā ar skaisto, sēro flažoleta kodu.
Andrim Kārkliņam tīk Ojāra Vācie
ša lirika, un viņš to lieliski izmanto, kā dzirdējām nākošajā darbā "Atkusnis jau apsolīja brīvi". Arī tautasdziesma "Es karā aiziedams" izskanēja ar O. Vācieša lūgumu: " ...neatstāj māsu šūpuli; neatstāj dziesmu viesulī..." Turpinājumā ar Imanta Ziedoņa vārdiem: "Tik tieši, kā pudele no stikla".
Koncerta pirmā daļa nobeidzās ar "Mūžīgie Donkihoti", Vizmas Belševicas teksts – "...kad neprāts prātu audzē" – kur varējām pilnībā apbrīnot Kārkliņa nepārspējamo tehnisko virtuozitāti."

Pērkonu Auseklis. Andra Kārkliņa (Andre El Leton) koncerts. Rīga, Laiks, nr. 77, 25.09.1991.
''Andra Kārkliņa tradicionāli romantiskā "trubadūra stilā" veidotā mūzika teicami pasvītro Ojāra Vācieša daudzplākšņaino dzeju. Sen zinām, ka Kārkliņš ir fenomenāls ģitāras spēles meistars un lielisks flamengo stila dziedātājs (ja nemaldos, šeit ar "parasto balsi" aptverot divas oktāvas - no zemā basu G [sol] līdz augstajam tenoru g, falsetā pat līdz "augstajam do"). Aplūkojamā kasetē visvairāk valdzina Kārkliņa balss apskaužami bagātā izteiksmes daudzveidība - no klauniskas satiras līdz dziļi izjustai vienkāršībai ("In memoriam" - mātes piemiņai).''

Andris Vītoliņš. Andra Kārkliņa trubadūra stils. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", nr. 1, 06.10.1986.

LinksEdvīns Raups (1962) - Co-worker
Occupationspoet
photographer
musician
Birth time/place28.01.1942
Rogas
Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads
Residence1959 – 1967 (Date is approximate)
Maronda de la Frontēra
Morón de la Frontera, Sevilla, Andalucía, 41530, España

1972 – 1976
Bruklina
Brooklyn, New York, United States

1993 – 2011
Zuši
Kaltene, Rojas pagasts, Talsu novads

Pēc Kārkliņa nāves ''Zušu'' mājās ar sievas Raimondas Kārkliņas gādību ierīkots piemiņas muzejs.

EducationGranādas Universitāte
Granada
Granada, Andalusia, Spain

Studē antropoloģiju.


1967 – 1969
The University of New Mexico
Albukerka, ASV
Albuquerque, Bernalillo County, New Mexico, 87102, United States

Apmeklē foto kursus.


1984 – 1985
Latvian Conservatoire
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050

Apgūst mūzikas kompozīcijas teorētisko kursu.

Working placeLaikraksts ''The New York Times''
Ņujorka
New York, USA

Strādā par fotogrāfu un žurnālistu.


Impro Ceļojumi
Rīga
Rīga
Izstrādā tūrisma maršrutus.
Participation in organisationsLatviešu Rakstnieku apvienība
Emigrated1944
Vācija
Germany

Neilgi uzturas arī Čehoslovākijā un Polijā.


1949
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Travelled1976 – 1978

Dodas pasaules koncertturnejā. Kopumā uzstājas 20 valstīs: Indijā, Taizemē, Filipīnās, Austrālijā, kā arī Eiropā un Tuvajos Austrumos.


12.11.1976 – 20.12.1976
Austrālija
Australia

Dodas koncertturneja Austrālijā, kur piedalās 26. Kultūras dienās un 9. Jaunatnes kursos Kanberā. Sniedz literārās pēcpusdienas, kuru ietvaros iepazīstina klausītājus ar savu dzeju.


1977
Bali
Bali, Indonesia

Koncertturneja Indonēzijā.


1978
Latvija
Latvia
Pirmoreiz kopš dzimšanas ierodas Latvijā. Sniedz koncertus Rīgā un Ventspilī.

1979 – 1981
Dienvidamerika
South America

Koncertturneja Dienvidamerikā.


31.07.1984 – 05.08.1984
Minstere
Münster, North Rhine-Westphalia, Germany
Piedalās II Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienās Minsterē, Vācijā.

1995
Andora
Andorra

Piedalās 23. Starptautiskās fotomākslas federācijas (FIAP) kongresā.

Place/time of death26.03.2011
Rīga
Rīga

Map legend















Showing 1-18 of 18 items.
#LocationDateTypeType of place
  
1Rogas
(Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads)
28.01.1942Birth time/placeBuilding, house
2Zuši
(Kaltene, Rojas pagasts, Talsu novads)
1993 - 2011ResidenceBuilding, house
3Bruklina
(Brooklyn, New York, United States)
1972 - 1976ResidencePart of a city
4Maronda de la Frontēra
(Morón de la Frontera, Sevilla, Andalucía, 41530, España)
1959 - 1967ResidenceCity
5Rīga
(Rīga)
26.03.2011Place/time of deathCity
6Vācija
(Germany)
1944EmigratedCountry
7Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1949EmigratedCountry
8Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050)
1984 - 1985EducationBuilding, house
9Albukerka, ASV
(Albuquerque, Bernalillo County, New Mexico, 87102, United States)
1967 - 1969EducationCity
10Granada
(Granada, Andalusia, Spain)
(Not set)EducationCity
11Ņujorka
(New York, USA)
(Not set)Working placeCity
12Rīga
(Rīga)
(Not set)Working placeCity
13Dienvidamerika
(South America)
1979 - 1981TravelledContinent
14Austrālija
(Australia)
12.11.1976 - 20.12.1976TravelledCountry
15Bali
(Bali, Indonesia)
1977TravelledIsland
16Andora
(Andorra)
1995TravelledCountry
17Minstere
(Münster, North Rhine-Westphalia, Germany)
31.07.1984 - 05.08.1984TravelledCity
18Latvija
(Latvia)
1978TravelledCountry

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.