Works: Author (1); Atdzejotājs (3); Person of reception (1)
Photos: Person in photo(6)
| Name | Andris Kārkliņš |
|---|---|
| Pseudonym | Andrés el Letón (Andris Latvietis) |
| Summary | Andris Kārkliņš (1942– 2011) – dzejnieks un ģitārists. Dzimis laukstrādnieka ģimenē. 1944. gadā pārvests uz Vāciju. Kopš 50. gadu sākuma dzīvo ASV, vēlāk – Eiropā. Mācījies dažādās ASV universitātēs, līdztekus strādājis fizisku darbu un daudz ceļojis. 60. un 70. gados dzīvojis Spānijā, Marondas de la Frontēras apgabalā, kopā ar čigāniem un mācījies ģitāras spēli flamenko stilā. 1975. gadā ierakstījis skaņu plati "The Flamenco Gittar of Andre el Leton", pēc tam koncertējis ASV, Kanādā, Vācijā, Anglijā, Francijā, Indijā, Austrālijā, Taizemē, Filipīnās, Irānā. Saviem dzejoļiem komponējis mūziku. Periodikā publicējis haiku formā rakstītus dzejoļus, laikrakstā "Laiks" – ceļojuma piezīmes un tēlojumus. Kārkliņa dzejā un dziesmās dominē ekspresīva pasaules izjūta un atklāsme. Komponējis dziesmas ar latviešu dzejnieku un Federiko Garsijas Lorkas tekstiem. No 1993. gada dzīvojis Latvijā, uzstājies ar flamenko spēli, publicējies Latvijas periodikā. Kopā ar Edvīnu Raupu atdzejojis spāņu valodā Aleksandra Čaka krājumu "Tikai Tevi. Dzeja Rīgai" (2001). |
| Personal information | 12 gadu vecumā, tēva Jura rosināts, Andris Kārkliņš sāk apgūt ģitāru. Andra vecāmāte Kazimira Poņatovska nākusi no poļu dižciltīgo kārtas (Staņislavs II Augusts Poņatovskis bijis pēdējais poļu karalis). 1959–1969: pēc ģitārista Mario Eskudero koncerta apmeklējuma Kārkliņš pamet ASV un pievienojas romu kopienai Andalūzijā, kur apgūst ģitārspēli pie Djego del Gastora un citiem flamenko žanra virtuoziem. 1967: pavasarī iesvētīts par Andri Latvieti jeb ''Andrés el Letón''. 1993: Andris Kārkliņš stājas laulībā ar tekstilmākslinieci Raimondu Kārkliņu. |
| Work | Periodikā publicētās haikas un ceļojumu piezīmes1978: ''Andris Kārkliņš, Haiku'', no cikla ''Pasaulei apkārt'' (Jaunā Gaita, nr. 121)1985: ''Andris Kārkliņš'', ceļojums uz Formentēras salu Vidusjūrā (Literatūra un Māksla, nr. 2) 2000: Māris Čaklais ''Serenāde, haikas un citi prieki'' (Literatūra un Māksla Latvijā, nr. 15) Dzejas izlases2013: ''Haiku atklāsme rudens pilnmēnesī'' (Zvaigzne ABC)AtdzejaSadarbībā ar Edvīnu Raupu spāņu valodā atdzejojis Aleksandra Čaka dzeju.2001: ''Tikai tevi: dzeja Rīgai'', Aleksandra Čaka dzejas izlase (Jumava) 2014: ''A la ciudad'', Aleksandra Čaka dzejas izlase ''Pilsētai'' (Jumava) Andra Kārkliņa literārajā mantojumā ir aptuveni 50 000 haiku, 100 garākas formas dzejoļu, divi romāni, kā arī lugas angļu valodā. Vairums šo tekstu nav tikuši publicēti. Saite uz Andra Kārkliņa dziesmas ''Rīta stunda'' ierakstu: https://lr2.lsm.lv/lv/raksts/zelta-graudi/par-godu... |
| Quotations | Par Andra Kārkliņa muzikālo repertuāru un personību''Andris velk laukā vienu kasetiti pēc otras. Viņam ir ari vairākas ilgspēlējošās plates, bet tagad vairums viņa Instrumentālo gabalu un paša kompozīcijas top ieskaņotas kasetēs.Koncierto de Rīga — ar degošu Pētertorni uz vāka — Andra ģitāras izvilināts. ''Fantasia'', kurā blakus andalūziešu tautas dziesmai paša Andra komponētas dziesmas ar Lorkas un Ziedoņa tekstiem spāņu valodā. Andri, mūs tas interesē, tev būs jāstāsta. Bet Andris velk laukā nākamo kaseti, ''Ū, kā gribas» — šis Imanta Ziedoņa dzejolis devis virsrakstu tai. Vizmas Belševicas ''Spīgana'', ''Antiņš'', ''Vecrīga''. Ojāra Vācieša ''Taču'', ''Zvērēšanas dziesma'', Alfrēda Krūkļa ''Smilgā šūpojas'' un Ārijas Elksnes ''Ir tāds ezers'', divas dziesmas ar paša Andra tekstiem. Un slavenā Nikolasa Giljēna ''Čūsku sišanas dziesma'', Knuta Skujenieka atdzejota. Kā izvljas Andra balss! Lūgšanu nomaina viltība, čuksti — galvenais viena mērķa labā — šo gudro viltnieci pārspēt, tas — dzīvības jautājums. Daudz kas Andra dziedāšanā liek domāt par šo galveno — par dzīvības pamatspēkiem, par dzīves sauli un enerģiju. Tu taču, Andri, arī runājot, esi kā geizers! Valoda plūst, raujot līdzi karsto straumi un krasta akmeņus. Magnetofona slēdzis ir noklakšķējis jau labu brīdi atpakaļ un mūsu sarunas ierakstu nojauc tikai telefona zvani.'' Māris Čaklais. Pavēli tai rokai, lai tā dzied... Rīga, Dzimtenes balss, nr. 37, 15.09.1983. Par Andra Kārkliņa uzstāšanos 9. Latviešu dziesmu un deju svētkos Kanādā"Andris Kārliņš jau ilgi daļai latviešu publikas pazīstams ka izcils flamenko stila ģitārists un komponists. Šoreiz viņa sniegums bija pieejams lielāka sarīkojuma ietvaros Toronto "Royal York" viesnīcas koncertzālē.Koncerta pirmā daļā dzirdējām Andra Kārkliņa darbus, komponētus laikā starp 1967. un 1987. gadu. Koncertu Kārklinš iesāka ar flamenko "rhumba gitana" stilā rakstīto "Šonakt varbūt atnāks čigāni", ar Māras Zālītes tekstu. Sekoja tango ritma minorā "Dziesmas vērts", ar Ojāra Vācieša tekstu. Tālāk Kārkliņš sniedza vēl divas Ojāra Vācieša miniatūras – "Piedošanas dziesma", vienu īpatnā piecdaļu ritmā, otru sešu astotdaļu fado stilā ar skaisto, sēro flažoleta kodu. Andrim Kārkliņam tīk Ojāra Vācieša lirika, un viņš to lieliski izmanto, kā dzirdējām nākošajā darbā "Atkusnis jau apsolīja brīvi". Arī tautasdziesma "Es karā aiziedams" izskanēja ar O. Vācieša lūgumu: " ...neatstāj māsu šūpuli; neatstāj dziesmu viesulī..." Turpinājumā ar Imanta Ziedoņa vārdiem: "Tik tieši, kā pudele no stikla". Koncerta pirmā daļa nobeidzās ar "Mūžīgie Donkihoti", Vizmas Belševicas teksts – "...kad neprāts prātu audzē" – kur varējām pilnībā apbrīnot Kārkliņa nepārspējamo tehnisko virtuozitāti." Pērkonu Auseklis. Andra Kārkliņa (Andre El Leton) koncerts. Rīga, Laiks, nr. 77, 25.09.1991. ''Andra Kārkliņa tradicionāli romantiskā "trubadūra stilā" veidotā mūzika teicami pasvītro Ojāra Vācieša daudzplākšņaino dzeju. Sen zinām, ka Kārkliņš ir fenomenāls ģitāras spēles meistars un lielisks flamengo stila dziedātājs (ja nemaldos, šeit ar "parasto balsi" aptverot divas oktāvas - no zemā basu G [sol] līdz augstajam tenoru g, falsetā pat līdz "augstajam do"). Aplūkojamā kasetē visvairāk valdzina Kārkliņa balss apskaužami bagātā izteiksmes daudzveidība - no klauniskas satiras līdz dziļi izjustai vienkāršībai ("In memoriam" - mātes piemiņai).'' Andris Vītoliņš. Andra Kārkliņa trubadūra stils. Brīvā Latvija: Apvienotā "Londonas Avīze" un "Latvija", nr. 1, 06.10.1986. |
| Links | Edvīns Raups (1962) - Co-worker |
| Occupations | poet photographer musician |
| Birth time/place | 28.01.1942 Rogas Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads |
| Residence | 1959 – 1967 (Date is approximate) Maronda de la Frontēra Morón de la Frontera, Sevilla, Andalucía, 41530, España 1972 – 1976 Bruklina Brooklyn, New York, United States 1993 – 2011 Zuši Kaltene, Rojas pagasts, Talsu novads Pēc Kārkliņa nāves ''Zušu'' mājās ar sievas Raimondas Kārkliņas gādību ierīkots piemiņas muzejs. |
| Education | Granādas Universitāte Granada Granada, Andalusia, Spain Studē antropoloģiju. 1967 – 1969 The University of New Mexico Albukerka, ASV Albuquerque, Bernalillo County, New Mexico, 87102, United States Apmeklē foto kursus. 1984 – 1985 Latvian Conservatoire Krišjāņa Barona iela 1, Rīga Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050 Apgūst mūzikas kompozīcijas teorētisko kursu. |
| Working place | Laikraksts ''The New York Times'' Ņujorka New York, USA Strādā par fotogrāfu un žurnālistu. Impro Ceļojumi Rīga Rīga Izstrādā tūrisma maršrutus. |
| Participation in organisations | Latviešu Rakstnieku apvienība |
| Emigrated | 1944 Vācija Germany Neilgi uzturas arī Čehoslovākijā un Polijā. 1949 Amerikas Savienotās Valstis United States |
| Travelled | 1976 – 1978 Dodas pasaules koncertturnejā. Kopumā uzstājas 20 valstīs: Indijā, Taizemē, Filipīnās, Austrālijā, kā arī Eiropā un Tuvajos Austrumos. 12.11.1976 – 20.12.1976 Austrālija Australia Dodas koncertturneja Austrālijā, kur piedalās 26. Kultūras dienās un 9. Jaunatnes kursos Kanberā. Sniedz literārās pēcpusdienas, kuru ietvaros iepazīstina klausītājus ar savu dzeju. 1977 Bali Bali, Indonesia Koncertturneja Indonēzijā. 1978 Latvija Latvia Pirmoreiz kopš dzimšanas ierodas Latvijā. Sniedz koncertus Rīgā un Ventspilī. 1979 – 1981 Dienvidamerika South America Koncertturneja Dienvidamerikā. 31.07.1984 – 05.08.1984 Minstere Münster, North Rhine-Westphalia, Germany Piedalās II Pasaules brīvo latviešu dziesmu dienās Minsterē, Vācijā. 1995 Andora Andorra Piedalās 23. Starptautiskās fotomākslas federācijas (FIAP) kongresā. |
| Place/time of death | 26.03.2011 Rīga Rīga |
Map legend
Showing 1-18 of 18 items.
| # | Location | Date | Type | Type of place |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Rogas (Zaļenieku pagasts, Jelgavas novads) | 28.01.1942 | Birth time/place | Building, house |
| 2 | Zuši (Kaltene, Rojas pagasts, Talsu novads) | 1993 - 2011 | Residence | Building, house |
| 3 | Bruklina (Brooklyn, New York, United States) | 1972 - 1976 | Residence | Part of a city |
| 4 | Maronda de la Frontēra (Morón de la Frontera, Sevilla, Andalucía, 41530, España) | 1959 - 1967 | Residence | City |
| 5 | Rīga (Rīga) | 26.03.2011 | Place/time of death | City |
| 6 | Vācija (Germany) | 1944 | Emigrated | Country |
| 7 | Amerikas Savienotās Valstis (United States) | 1949 | Emigrated | Country |
| 8 | Krišjāņa Barona iela 1, Rīga (Krišjāņa Barona iela 1, Rīga, LV-1050) | 1984 - 1985 | Education | Building, house |
| 9 | Albukerka, ASV (Albuquerque, Bernalillo County, New Mexico, 87102, United States) | 1967 - 1969 | Education | City |
| 10 | Granada (Granada, Andalusia, Spain) | (Not set) | Education | City |
| 11 | Ņujorka (New York, USA) | (Not set) | Working place | City |
| 12 | Rīga (Rīga) | (Not set) | Working place | City |
| 13 | Dienvidamerika (South America) | 1979 - 1981 | Travelled | Continent |
| 14 | Austrālija (Australia) | 12.11.1976 - 20.12.1976 | Travelled | Country |
| 15 | Bali (Bali, Indonesia) | 1977 | Travelled | Island |
| 16 | Andora (Andorra) | 1995 | Travelled | Country |
| 17 | Minstere (Münster, North Rhine-Westphalia, Germany) | 31.07.1984 - 05.08.1984 | Travelled | City |
| 18 | Latvija (Latvia) | 1978 | Travelled | Country |