Aleksandrs Vēbers

1 picture

18.11.1848 – 16.04.1910

Aleksandrs Vēbers (1848–1910) – žurnālists un sabiedriskais darbinieks. Dzimis vācbaltiešu ģimenē, taču jau kopš bērnības aktīvi iesaistījies latviešu sabiedrībā. Tēvs bijis mērnieks, tādēļ ģimenei daudz nācies mainīt dzīvesvietu. Mācījies Liepājas apriņķa skolā, Viļņas vācu baznīcas skolā un ģimnāzijā un Jelgavas ģimnāzijā, kur iepazinies ar iepazinās ar Ādolfu Alunānu. Liktenīgā iepazīšanās iedvesmojusi Aleksandru Vēberu apgūt latviešu valodu un latviešu tautas vēsturi. Akadēmisko izglītību ieguvis Tērbatas universitātes Vēstures nodaļā, kur piedalījies Ata Kronvalda latviešu studentu vakaros, Pēterburgas Universitātes Juridiskajā nodaļā, kā arī Maskavas Universitātē. Vēlāk dzīvojis Rīgā, strādājis par advokātu, žurnālistu, laikraksta "Baltijas Vēstnesis redaktoru, dibinājis un izdevis laikrakstu "Balss". Aktīvi iesaistījies Rīgas latviešu sabiedrības dzīvē – iesaistījies Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā darbībā, bijis tās priekšnieks, bijis pirmās latviešu preses izdevumu akciju sabiedrības izveidotājs (kopā ar latviešu žurnālistu Bernhardu Dīriķi) un īpašnieks. Rakstījis laikrakstiem "Baltijas Vēstnesis" un "Mājas Viesis" par vēstures, valodniecības un tautsaimniecības jautājumiem. No 1869. līdz 1872. gadam publicējis sentimentālus dzejoļus laikrakstā "Baltijas Vēstnesis". Vērsies pret Jaunās strāvas idejām. Pēc 1905. gada revolūcijas vīlies savos ideālos un devies uz Vāciju, kur publicējis grāmatu "Preussen und Polen" (Minhene, 1907), kurā sevi pozicionējis kā vācu nacionālistu.

Birth time/place

18.11.1848
Ķāķišķe
Dzimis Rucavas pagasta Kaķišķu muižā vācu tautības mērnieka ģimenē.

Place/time of death

16.04.1910
Vācija
Miris Eltvillē pie Reinas, Vācijā.

Quotes

Par Aleksandra Vēbera uzskatiem

"Vēbers par katru cenu vēlējās īstenot savu ideju par Latviešu etnogrāfijas un vēstures mūzeju. Par to viņš rakstīja savā laikrakstā "Balss". Atzīmēdams, ka latvieši saglabājuši ne tikai garīgas mantas – tautas dziesmas, teikas un pasakas, bet arī laicīgas mantas – veclaiku apģērbus, naudu, amata un darba rīkus, kas atgādina tautas dzīvi senos laikos. [..] Aleksandrs Vēbers — Varaidošu Zanders bija viens no pirmajiem un īstajiem latviešu tautiskās kustības cīnītājiem. Viņš bija arī labs runātājs. Kārlis Kundziņš raksta, ka viņa runas šķīlušas ugunis un bieži aizdedzinājušas ogles klausītāju sirdīs."

Andersons, Edgars. Aleksandrs Vēbers. Treji Vārti, Nr. 115, 1987.

Affinities

Andrejs Jurjāns - Brother-in-law

Pseudonym

Vēberu Zanders, Varaidošu Zanderis, Sanders Varaidotis, S. W

Education

Liepājas apriņķa skola
Liepāja
Mācījies četrklasīgajā Liepājas apriņķa skolā.

mācījiesViļņas vācu baznīcas skolā

Viļņas Ģimnāzija
Viļņa

1864–1869
Jelgavas ģimnāzija
Akadēmijas iela 10, Jelgava
Mācījies Jelgavas ģimnāzijā.

1870
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studējis vēsturi Tērbatas Universitātē, kur piedalījies latviešu studentu vakaros. Bijis viens no latviešu studentu korporācijas "Lettonia" dibinātājiem.

1872
Maskavas Universitāte
Maskava
Studējis valodniecību Maskavā.

1873–1876
Pēterburgas Universitāte
Sanktpēterburga
Studējis vēsturi un tieslietas Pēterburgā.

Working place

12.1871–05.1872
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Redakcijas darbinieks.

1878–1904
Laikraksts "Balss" (1878–1907)
Rīga
Nodibinājis laikrakstu "Balss", bijis tā redaktors un izdevējs.

25.08.1892–15.05.1895
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Laikraksta redaktors.

16.05.1895–16.06.1896
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Laikraksta redaktors kopā ar žurnālistu un rakstnieku Nikolaju Puriņu.

20.10.1899–31.12.1899
Laikraksts "Baltijas Vēstnesis" (1868–1906, 1917–1920)
Rīga
Laikraksta redaktors kopā ar žurnālistu un rakstnieku Nikolaju Puriņu.

Participation in organisations

1879–1894
Science Commission of the Riga Latvian Society
Merķeļa iela 13, Rīga
Aktīvi iesaistījies Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijā darbībā.

1880–1910
B. Dīriķis un biedri
Rīga
Pirmās latviešu preses izdevumu akciju sabiedrības izveidotājs (kopā ar latviešu žurnālistu Bernhardu Dīriķi) un īpašnieks.

1882
Studentu korporācija "Lettonia"
Ülikooli 18, Tartu
Piedalījies studentu korporācijas "Lettonia" dibināšanā.

1882–1884
Jelgavas Latviešu biedrība
Jelgava
Vadītājs.

1884
Rīgas Latviešu Biedrības Derīgu Grāmatu nodaļas apgāds
Rīga
Ierosinājis izveidot Rīgas Latviešu biedrības Derīgu grāmatu nodaļu.

Buried

28.07.1910
Rīgas Lielie kapi
Pelni uz dzimteni pārvesti 1910. gada 28. jūlijā.