Svina garša

Māra Bērziņa romāns "Svina garša" ir sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" sestais darbs. Ilzes Jansones pēcvārds.

Publicitātes informācija

Nepilni trīs gadi (1939-1941) Torņakalna mālderzeļļa Matīsa Birkena dzīvi apmet kājām gaisā. Puisi, kurš lielā mērā mīt grāmatu pasaulē, priecīgs remontē dzīvokļus, meklē īsto meiču, kuru mīlēt uz mūžu, apkārtējo notikumu centrifūga ierauj pašā virpuļa serdē, liekot uz sevi paskatīties pilnīgi citām acīm:

"Man liekas jocīgi, ka pēkšņi tādas morāli nenoturīgas būtnes kā es un Rūdis esam kļuvuši tik pašaizliedzīgi, ka vai cildens mitrums acīs metas. Par Koļu es daudz nebrīnos, bet mēs ar Rūdi? Neticami! Bet varbūt nemaz tik nesavtīgi neesam? Es rakstura vājuma dēļ nespēju atteikt draugam. Rūdim azartiski gājieni tīk jau kopš bērna kājas. Pats reiz izteicās: kad dari to, kas ir aizliegts, tevi pārņem eiforija un patīkami kņudinoša trauksme, it kā veiktu pārgalvīgu triku. Ja izdosies – gods un slava, ja ne – ar seju dubļos vai beigts un pagalam."

Par to arī Māra Bērziņa romāns "Svina garša" – par varoņiem nepiedzimst. Bet gadās, ka par tādiem kļūst visikdienišķākie ļaudis. Arvis Kolmanis: "Divu okupāciju skaudrā pieredze, atainota caur šķietami vienkārša cilvēka skatījumu šķietami vienkārši veidota teksta ritējumā. Tomēr vienkāršu cilvēku gluži vienkārši nav, un šķietamā teksta vienkāršība nav nejaušība. Māra Bērziņa romānā vispār nav nejaušību, kaut cilvēka dzīves gājumam liktenīgu nejaušību tur ne mazums, un katrai no tām sava simboliska nozīme, kas iezīmējas jo spilgtāka, tuvojoties noslēguma apokalipsei. Līdz sāpēm izcili."

Kultūras žurnāliste un literāro projektu vadītāja Liega Piešiņa: "Jūtīgs un domājošs ne tipisks strādniekpuisis, kas ir romāna varonis, liek domāt. Domāt arī par laikmetu, humānismu, piederību. Domāt un izjust lasīto. Liek apzināties, ka ne tikai miesa un asinis, bet arī sirds un dvēsele nepieciešama ikdienišķībā un mūžīgajā. Māra Bērziņa domas un valodas mānīgais vienkāršums atstāj laikmeta radīto patiesības pēcgaršu."

Literatūras un latviešu valodas skolotāja, literatūrzinātniece Lita Silova: "Romāns "Svina garša" ir par robežām. Vienkāršā robeža starp cilvēku un varoni. Traģiski trauslā robeža starp mieru un karu. Provocējošā robeža starp vārdiem un rīcību. Robeža starp neiesaistīšanos un aktīvu attieksmi. Romāna pamatā dzīves (parastās) dzīļu filozofija – tajā vienlīdz būtisks komiskā un traģiskā līdzsvars (vai līdzsvara neiespējamība) situācijās, vārdos, pārdzīvojumos. Un ir skaudri apzināties, ka dzīves ikdienišķās gaitas reizēm rit laikā, kas vairs neļauj tām būt parastām nedz vienas ģimenes vai draugu kopas ietvaros, nedz daudzu tautu liktenī."

Avots: laligaba.lv

Apbalvojumi

2016: Latvijas literatūras gada balva nominācijā "Labākais prozas darbs".