Vera Ziemeļniece

1930: pirmā publikācija – stāsts "Kā precēta, sabiedriska dāma gandrīz dabūja "grāmatiņu"" laikrakstā "Rīga" (7.-8. janvāris).

Romāni
1930-31: "Jānis Janiņš" (laikrakstā "Pēdējā Brīdī")
1931: "Sieviešu ārstu aizkulises"
1933: "Mīla uzvarēja" (periodikā ar nosaukumu "Melnā birža" 1931)
1933: "Mīlas fronte" (1933)
1934: "Zem Bermonta jūga" (1934)

Periodiskajos izdevumos publicējusi arī recenzijas par teātra izrādēm.

"Romānos "Jānis Janiņš", "Sieviešu ārstu aizkulises" (1931), "Mīla uzvarēja" (periodikā ar nosaukumu "Melnā birža"), "Mīlas fronte" aprakstītas sižetiski samudžinātas daudzu personu savstarpējās intīmās attiecības bez dziļāka psiholoģisma vai problēmu izvirzījuma. Romānā "Zem Bermonta jūga" tēlotas Latvijas Brīvības cīņas 1919. gadā, vēstījumā statistiski dati par kauju norisi mijas ar naturālistiski tvertiem kara nežēlības tēlojumiem, personāžu attiecības atainotas vienkāršoti."

Anita Rožkalne. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.



Par romānu "Sieviešu ārstu aizkulises" (1931)
"Sex appeal ir arī Ziemejnieces romāna pamattonis. Ja to skandina trīs debitantes [Vera Ziemeļniece, Alma Dēķēna un Elita] no vietas, tad dabīgi, ka lasītājs sāk žēloties par vienmuļību. No šīm trim dāmām Ziemeļniece ir tā, kurai naīvitātes vismazāk. Apzinīgi un droši viņa savā "rakstnieces" darbībā nododas pornogrāfijai. Viņas valoda piebārstīta tehniskām frāzēm, kādas varētu būt mutē tikai sieviešu ārstam viņa runas stundās. Ziemeļniecei liekas tā: ja ar kādu tematu vēl vispār var saistīt mūsu lata grāmatu laikā publiku, tad šis kaut kas ir dzimumdzīve tajā vienkāršajā veidā, kādā risinās slīpētas bārdāmas un naudīga uzdzīvotāja īslaicīgās attiecības. Bet arī šie notikumi autori nenodarbina kā problēmas. Viņa tāpat kā Elita pāris konvencionālās frāzēs notikumus tikai protokolē, apmēram tā: "Viņš pacēla segu un nogulās viņai blakus. No viņa strāvoja kaisles versme, bet Milda imitēja uztraukumu" u t. t. 121. lpp. Mazliet sarežģītāka ir otras romāna varones pulkveža Bronsona kundzes lieta. Šī kundze dzērumā kļūst par ārsta Dundura masku balles mīļāko. Tas ir nesimpātisks kungs, tāpēc jau otrā rītā viņa savu soli nožēlo. Pēc tam viņa iemīlas Dundura dēlā un bauda pretmīlestību. Pulkvedis visu dabū zināt, viņa laulība izirst. Bet arī kapteinis Dundurs mīļāko atstumj, kad nāk klajā, ka bērns, ko viņa gaida, ir kapteiņa tēva bērns. Kad arī bērns vēlāk nomirst, viņa metas zem jūrmalas vilciena. Tā ir saistoša viela, un jānožēlo, ka Ziemeļniece, acīmredzot neticēdama sev kā rakstniecei, uzsvērusi nevis šo pateicīgo sarežģījumu, bet spekulējusi uz pusaudžu applausiem; jo romāns savā tagadējā veidā var apmierināt tikai ļoti seklu vai arī vēl nenobriedušu gaumi. Bet ka šī žanra grāmatām ir lasītāju tomēr diezgan daudz, to rādījis vislabāk Verbickas piemērs. Taču nav arī šaubu par to, ka literāriskā vērtība viņām niecīga."

Arturs Baumanis. Pelavu raža. Daugava, Nr.7 (01.07.1932)

literāte

Vera Pozņaka

1907–1917
Rīga

1922
Rīga