Slimā dvēsele

KolekcijaAutorizdevumi
NosaukumsSlimā dvēsele
Papildu informācijaCits nosaukums: "Valda Lessiņa Slimā dvēsele: Prapoščika Kairena piezīmes". Autorizdevums.
Pirmpublikācija žurnālā "Stari" 1907. gada 7. numurā.
Izdevuma veidsgrāmata
Darba veidsoriģināldarbs
Kategorijas
Žanri/ Literatūra/ Literatūras veidi/ proza/ romāns
Darba autorsValdis Lesiņš
IzdevējsValdis Lesiņš
Saistītie darbiSlimā dvēsele
Izdošanas gads/vieta1911
Atslēgvārdi

:Iztēlotā vieta
:Notikuma vieta
Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDatumsVeidsKategorijaVietas tipsTeksta fragments
   
1Volga
(Volga River, Russia)
(Nav norādīts)Minēts tekstāIztēlotā vietaBet kāpēc es tagad neesmu kā šis nosūnojis akmens, kamdēļ sarmotie koki neiedveš man savu auksto mieru, un acīs tērauda spožuma vietā – migla? Kamdēļ tas tā? – Tu nezini?... Prasi pagājušajam ziedonim, prasi Volgas krastiem un gaišmatainai sievietei... Prasi viņiem!
2Eiropa
(Europe)
(Nav norādīts)Minēts tekstāIztēlotā vieta– Bet tomēr, tādējādi tad šī sieviete bija viņa liktenis? – Stefens neuzticīgi prasa. – Jā, bet es jau nesaku, ka viņa tapa par mana drauga likteni – to es nezinu, jo es jau vairākus gadus nezinu, kur ir mans draugs un kas ar viņu noticis. [..] Bet tas arī nav šeit no svara, es tikai gribēju rādīt, ka dažreiz gluži saprātīgs cilvēks iet četrāpu un tātad nav nekāds brīnums, ka Ruso, ievērojot viņa eksaltēto dabu, lika priekšā šo nodarbošanos visai Eiropai – lūk, tas ir šeit tas svara punkts.
3Grieķija
(Greece)
(Nav norādīts)Minēts tekstāIztēlotā vietaJā, Nīče mīl cilvēkus ar īstu, neaptumšotu mīlestību. Bet viņš ir estētiķis... viņš izdaiļojis savu garu Sengrieķijas olīvu birzēs, uz Olimpa spēļu laukumiem: viņam riebjas mūsu laiku saģiftētais aitu bars, viņš pieliek savu spēcīgo, mīlestību zeļošo (?) roku pie dzīvības koka un trauc no tā aizpuvušos un izkurtējušos augļus...
4Volga
(Volga River, Russia)
(Nav norādīts)Minēts tekstāNotikuma vietaEs nezinu, cik ilgi es gulēju. Kad pamodos – sveces bija pusē izdegušas. Pie dīvāna stāvēja meitene, manas saimnieces kalpone, ievu ziediem rokā... Vai viņa esot mani uzmodinājusi? Viņa to nemaz neesot gribējusi – lai es atvainojot, ka ienākusi tik vēlu: viņai likusi jau dienā apjautāties, vai uz pusdienu es būšot mājās. Viņa neesot gribējusi mani traucēt – pasarg’ Dievs! bet nezinājusi, ka es aizmidzis: logos bijis uguns. Viņi braukuši pa Volgu, viņa, viņas biedrene un mans Andrejs, uz upes esot tik daudz laivu, un katrā laivā meijas un mūzika, un dziesmas...
5Maskava
(Moscow, Russia)
(Nav norādīts)Minēts tekstāIztēlotā vietaEs noņēmu cepuri un garāmejot sveicināju mēmi... jo man nebij nekāda prieka apstāties, lai mirktu lietū. – Kairen, jūs? – viņa teica un apstājās. Ko man bija darīt? – es apstājos arī. – Cik tas, ka jūs vēl te, cik tas labi! – un atkārtoja šo “cik tas labi” vairākas reizes. Es domāju, ka viņa dara to tamdēļ, ka nav nekā cita ko teikt – un man arī nebij ko teikt un es klusēju. Viņa brītiņu padomāja, tad teica atkal: – Cik tas labi! Es visu laiku domāju par jums un biju noskumusi, ka nezināju uz kurieni jūs aizbraukuši – un tagad nu es satieku jūs! Kā es priecājos par to! Tagad jums jānāk man līdz un jāpaliek visu vakaru pie manis – es jums tik daudz, tik daudz gribu stāstīt. Māsas nav mājās – viņa Maskavā un es gluži viena.
6Maskava
(Moscow, Russia)
(Nav norādīts)Minēts tekstāIztēlotā vietaJā, tiešām, kamdēļ es vēl neesmu aizbraucis? es prātoju mājup iedams – nē, tam jādara reiz gals! Ko maldos es pa šo pilsētu, uz kuru netīši mani atdzina liktenis? Un es brīnījos, ka par to nebiju domājis veselu nedēļu, kamēr svabads no dienesta. Pulkstens bija seši un vilciens noiet uz Maskavu desmitos – tātad... es domāju un mana sirds sažņaudzās. [..] Es psaucu Andreju un liku iepakot savas lietas un paziņoju, ka mēs brauksim desmitos.
7Krievija
(Russia)
(Nav norādīts)Minēts tekstāNotikuma vietaBrīnišķīgi!... Tagad, kur es šo rakstu, es gaidu atkal viņu: man liekas, ka katru brīdi var atvērties manas istabas sānu durvis – un šīs domas mani uztrauc... Starp mums ir visas Krievijas klajumi ar aizsalušām upēm un balti piesnigušiem mežiem... es nezinu pat, kur viņa tagad, ko viņa dara, un viņa nezin, kur es – un tomēr es gaidu, kā tai nelaimīgā dienā, un man gribas izdzēst savu lampu, lai viņa, ienākusi, to atkal varētu aizdegt.
8Krievija
(Russia)
(Nav norādīts)Minēts tekstāIztēlotā vietaEs gribu aizbraukt... es nezinu, uz kurieni, bet kad sāks kust sniegs – es aizbraukšu... Uz Krieviju... Apmesties sādžā... Es gribu apņemt sev sievu no sādžas meitām un ar zemi...
9Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)Minēts tekstāIztēlotā vietaFotogrāfa nebij mājās – aizbraucis uz Rīgu. Mani fotografēja viņa kundze... O! šī kundze! Es teicu viņai, ka man vajadzīga fotogrāfija bez galvas. – Kā bez galvas? – Viņa brīnījās. – Ļoti vienkārši, es gribu, lai jūs nofotografējat mani visā augumā, bet bez galvas. – Man nācās grūti pārliecināt viņu, ka es nejokoju. – Iedomājieties sievieti, – es teicu, – kura mīl tikai stāvu, bet galva viņai ir lieka, un es gribu atstāt viņai par piemiņu tikai pašu vērtīgāko no sevis.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.