Eduards Salenieks

lv
Сообщить редактору

Коллекции (1)

Работы: migrate (119); migrate (1); migrate (82)

Иллюстрации: Лицо в фото(1)

ИмяEduards Salenieks
ПсевдонимEnāds, Phe, Salinīks Jonis, Salinīku Dzedeņš, Vaivariņš
РезюмеEduards Salenieks (1900–1977) – rakstnieks, žurnālists. Dzimis Baltkrievijā latviešu izceļotāju kolonijā. No 1934. līdz 1937. gadam strādāja latviešu literatūras apgādā "Prometejs" Maskavā. Salenieks ir viens no retajiem latviešu kultūras darbiniekiem 30. gadu Krievijā, kurš Staļina "tīrīšanu" laikā paliek dzīvs. 1937. gadā represēts un izsūtīts uz Kolimu, 1946. gadā atbrīvots. 1947. gadā pārcēlies uz dzīvi Latvijā, dzīvojis Jēkabpils apriņķī un Rīgā. 1956. gadā reabilitēts. Nozīmīgākie darbi: romāns "Roberts Zalāns" (1958), atmiņas par latviešu rakstniekiem Padomju Savienībā 20.–30. gados "Tā viņi strādāja" (1967, 1969) un autobiogrāfisko romānu virkne "Mētelis, šūts no ielāpiem" (1967),"Otrais mētelis, šūts no ielāpiem" (1969), "Neskrej ugunī!" (1972), "Neizlaid airus no rokām!" (1975), "Vēstures ratu griez arī tu!" (1978). Rakstījis arī pasakas un stāstus bērniem.
Личная информацияDzimis zemnieku ģimenē Baltkrievijā, Mogiļevas guberņas Oršas apriņķa Puščas latviešu kolonijā.
1910–1913: mācījies zemstes pirmmācības skolā Zaborjē.
1913–1918: mācījies Neruša zēnu privātģimnāzijā Vitebskā.
1919: brīvprātīgi iestājies Sarkanajā armijā, dienējis Vitebskas kara hospitālī.
1920–1921: strādājis par rakstvedi Kokočinas kara komisariātā.
1922: strādājis par skolotāju Jarošinas pagastskolā.
1923–1929: strādājis par skolotāju Lašņevas septiņgadīgajā skolā.
1929–1930: strādājis par skolotāju Ernesta Eferta-Klusā vārdā nosauktā kolhoza skolā Veļikije Luku rajonā.
1934: bijis laikraksta "Komunāru Cīņa" literārais redaktors Maskavā.
1934–1937: bijis Bērnu un jaunatnes daiļliteratūras redakcijas atbildīgais redaktors izdevniecībā "Prometejs" Maskavā.
1937–1946: represēts, bijis izsūtījumā Kolimā.
1947: pārcēlies uz dzīvi Latvijā.
1947–1949: strādājis par rēķinvedi Mežzemes septiņgadīgajā skolā Jēkabpils apriņķī.
1956: reabilitēts.
1960–1977: dzīvojis Rīgā.
Профессиональное деьтельностьNo 1917: publikācijas krievu valodā.
1921: pirmā publikācija latviešu valodā – dzejolis "Vētra pa pasauli drīzi sāk plosīties" Petrogradas laikrakstā "Komunists", 29. aprīlī.
1934–1937: bijis Bērnu un jaunatnes daiļliteratūras redakcijas atbildīgais redaktors izdevniecībā "Prometejs" Maskavā.
50. gadu beigās: vadījis Jēlabpils novada jauno autoru apvienību.
Eduarda Salenieka darbi tulkoti krievu, armēņu, moldāvu, kirgīzu un ukraiņu valodā.

Stāsti un tēlojumi
1924: "Rudzu puķes".
1930: "Cilvēku ceplis" (Maskava: Prometejs).
1931: "Nesalaužamie" (Maskava: Prometejs).
1934: "Jautrais rudens" (Maskava: Prometejs).
1935: "Līvijas stāsti" (Maskava: Prometejs).
1949: "Dzegužmala" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1957: "Atbalsis skan" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1970: "Kā nu kurš" (Liesma).

Stāstu cikls par Robertu Zalānu, vēlāk stāsti apvienoti romānā "Roberts Zalāns" (1958):
1935: "Knislis" (Maskava: Prometejs).
1936: "Vilcēns" (Maskava: Prometejs).
1949: "Viņās dienās" (Latvijas Valsts izdevniecība) – grāmatu veido iepriekš publicētie stāsti "Knislis" un "Vilcēns"; romāna "Roberts Zalāns" 1. grāmata.
1952: "Soli pa solim" (Latvijas Valsts izdevniecība); romāna "Roberts Zalāns" 2. grāmata.

Atmiņas
1967, 1969: "Tā viņi strādāja" (atmiņas par latviešu rakstniekiem Padomju Savienībā 20.–30. gados) (Liesma; periodikā 1964–1968).

Romāni
1958: "Roberts Zalāns" (Latvijas Valsts izdevniecība).

Autobiogrāfisku romānu virkne:
1967: "Mētelis, šūts no ielāpiem" (Liesma).
1969: "Otrais mētelis, šūts no ielāpiem" (Liesma).
1972: "Neskrej ugunī!" (Liesma).
1975: "Neizlaid airus no rokām!" (Liesma).
1978: "Vēstures ratu griez arī tu!" (Liesma).

Grāmatas bērniem
1954: "Zilās podziņas" (kopā ar Mirdzu Osīti) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1958: "Grābeklītis" (kopā ar Mirdzu Osīti) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1964: "Piektais ritenis" (kopā ar Mirdzu Osīti) (Latvijas Valsts izdevniecība).
1967: "Vāverīte Edīte" (Liesma; periodikā 1963).
1970: "Pasaulē brīnumu daudz" (Liesma).

Dzeja
1927: "Pirmdienas gaitā" (Ļeņingrada: Ļeņingradas proletārisko rakstnieku asociācijas latvju sekcija).

Lugas
1928: "Sarkanais patērētājs" (Maskava: Prometejs).
1929: "Fronte bez ložberiem" (Minska: SPRS Tautu centrālā izdevniecība).
1934: "Neticami, bet fakts".
1950: "Mežā" (bērnu luga; žurnālā "Bērnība", Nr. 8).
1959: "Bet zeme griežas" (publicēta "Izlasē", Latvijas valsts izdevniecība, 1960).
1964: "To prasa vēsture" (nepublicēta).


Izlases
1960: "Izlase" 2 sējumos (Latvijas Valsts izdevniecība).
Галерея цитат
Par Eduarda Salenieka daiļradi
"Pieredzēto un pārdzīvoto gan jaunībā Puščā un ģimnāzijā Vitebskā, gan skolotāja un žurnālista gaitās, gan Maskavā redakciju darbā Salenieks prata skatīt ciešā saistībā ar laikmeta sabiedriski politiskām norisēm, prata individuālo, autobiogrāfisko pacelt mākslinieciska vispārinājuma līmenī. (..) Skarba dzīves patiesība, saliedēta ar latviešu kolonijas sadzīves kolorītu un autora personīgo izjūtu konkrētību, piešķir Salenieka daiļradei savdabīgu pievilcību.
Mūža pēdējo cēlienu (..) raksturo pievēršanās aktuālām pēckara gadu sabiedriskām parādībām, piemēram, kolektivizācijai, un memuārliteratūrai. Šķiet, neizsmeļams ir Salenieka jaunības dienu atmiņu pūrs. Nāk klajā interesantas, dzīvi un tēlaini uzrakstītas grāmatas: "Tā viņi strādāja" (1967), "Otrais mētelis, šūts no ielāpiem" (1969), "Neskrej ugunī!" (1972). Tajās rakstnieks attēlo gan savu bērnību un jaunību Baltkrievijā, gan dalās iespaidos par 20.–30. gadu kolēģiem – Padomju Savienībā strādājošiem latviešu rakstniekiem L. Laicenu, E. Efertu-Kluso, R. Eidemani, O. Rihteru, J. Eiduku, Sudrabu Edžu un citiem.
Eduards Salenieks stāsta vienkārši, pārliecinoši. Viņa darbi saista ar reālistisku tiešumu, vēsturisku konkrētību, stila krāsainību. Tajos kā pašā dzīvē ir skarbi traģiski toņi, ir veselīgs humors, dzirkstošas asprātības, neparasti, bet trāpīgi salīdzinājumi, savdabīgas autora piebildes, sulīgi tautas izteicieni. Tur ir sāpes un prieki, gaiši un ēnaini brīži, labi un slikti cilvēki. Taču labo, gaišo brīžu un ļaužu ir vairāk, un tie palīdz veidot dzīvi."

Gudriķe Biruta. Eduarda Salenieka piemiņai. Rīgas Balss, 1980. gada 6. jūnijs.

“[Eduards Salenieks] dzimis 1900. gadā Baltkrievijā, Mogiļevas guberņā, Puščas latviešu kolonijā, kur, zemi un laimi meklēdami, 19. gadsimta otrajā pusē bija aizceļojuši vecvecāki, pēc izcelsmes elksnieši un saucieši. Eduarda Salenieka visai raibo un reizē traģisko dzīvi varam skatīt viņa autobiogrāfiskajos darbos, sevišķi tādos kā “Mētelis, šūts no ielāpiem”, “Otrais mētelis, šūts no ielāpiem”, “Neskrej ugunī”, “Neizlaid airus no rokām”. Asprātīgā, it kā fragmentārā un tomēr cieši sasaistītā stāstījumā atspoguļojas mūžs: grūtais ceļš pie izglītības, jaunekļa gaitas pilsoņkarā Sarkanajā Armijā, skolotāja darbs Ernesta Eferta kolhoznieku jaunatnes skolā. Tāpat arī tas laiks, kas veltīts latviešu avīžniecībai un grāmatizdošanai Maskavā (“Prometeja” izdevniecībā). Desmit gadi Eduarda Salenieka dzīvē ir visgrūtākie, jo viņš tiek netaisnīgi represēts. Taču 1947. gadā viņš, ticīgs dzīvei, atnāk uz savu senču dzimteni Augšzemē, lai sāktu iekarot vietu literatūrā atkal no jauna. Top viņa pirmais lielākais darbs “Roberts Zalāns”. Tieši Jēkabpilī dzīvojot, Eduards Salenieks atgūst rakstnieka vārdu un kļūst plašāk pazīstams. Vēlu gan – viņam jau sešdesmit gadu. Un tomēr – nav nokavēts: top darbi, kas latviešu literatūrā paliks nezūdoši. Cits pēc cita tiek uzšūti tradicionālie “mēteļi”. Tajos izlietota īpatnēja daiļrades metode: dialogs starp rakstnieku Eduardu un viņa dubultnieku Čaro. Abi nemitīgi sarunājas – atceras, strīdas. Vārdu sakot, izcilā kopīgo mūžu pa strēmelēm vien, izvērtē un tad kopā šuj.”

Ķuzāne Lūcija. Sarunas ar Čaro. Cīņa, 1987. gada 29. janvāris.
СвязиMirdza Osīte - Dzīvesbiedre
Виды деятельностиавтор
Место/время рождения06.06.1900
Mogiļevas apgabals
Mogilev Region, Belarus
Mogiļevas guberņas Oršas apriņķa Puščas latviešu kolonijā
migrate1900–1929
Baltkrievija
Belarus

1929–1937
Krievija
Russia

1934–1937
Maskava
Moscow, Russia

1947–1949
Elkšņu pagasts
Elkšņu pagasts, Viesītes novads

1949–1960
Jēkabpils
Jēkabpils

1960–1977
Rīga
Rīga
migrate1910–1913
Zaborje, Vitebskas apgabals, Baltkrievija
Заборье, Пальминский сельский Совет, Городокский район, Витебская область, Беларусь

mācījies zemstes pirmmācības skolā Zaborjē.


1913–1918
Neruša zēnu privātģimnāzija
Vitebska
Viciebsk, Belarus
место работы1920–1921
Kokočinas kara komisariāts
Baltkrievija
Belarus

rakstvedis


1922
Jarošinas pagastskola
Baltkrievija
Belarus

skolotājs


1923–1929
Lašņevas septiņgadīgā skola
Visočani
Vysochany, Belarus

skolotājs


1929–1930
Ernesta Eferta-Klusā vārdā nosauktā kolhoza skola
Veļikije Luki
Velikiye Luki, Pskov Oblast, Russia

skolotājs


1934–1934
Laikraksts "Komunāru Cīņa"
Maskava
Moscow, Russia

literārais redaktors


1934–1937
Prometejs
Maskava
Moscow, Russia

Bērnu un jaunatnes daiļliteratūras redakcijas atbildīgais redaktors


1947–1949
Mežzemes skola
Elkšņi
Elkšņi, Elkšņu pagasts, Viesītes novads

rēķinvedis

migrate1953–1977
Союз советских писателей Латвии
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050

1958–1959 (Дата не точная)
Jēkabpils novada jauno autoru apvienība
Jēkabpils
Jēkabpils
Vadītājs
migrate1919
Sarkanā armija
Vitebska
Viciebsk, Belarus
Brīvprātīgi iestājies Sarkanajā armijā, dienējis Vitebskas kara hospitālī.
migrate1937–1946
Kolima, Krievija
Колыма, Среднеканский городской округ, Магаданская область, Дальневосточный федеральный округ, 686222, Россия

Represēts, bijis izsūtījumā Kolimā, reabilitēts 1956. gadā.

Место/время смерти06.05.1977
Rīga
Rīga
migrate12.05.1977
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
НаградыLPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
1970


:Категория не указана

:Категория не указана

:Категория не указана
Показаны записи 1-20 из 22.
#МестоДатаТипТип местаФрагмент текста
   
1Baltkrievija
(Belarus)
1900 - 1929migrateValsts
2Mogiļevas apgabals
(Mogilev Region, Belarus)
06.06.1900Место/время рожденияNovads
3Zaborje, Vitebskas apgabals, Baltkrievija
(Заборье, Пальминский сельский Совет, Городокский район, Витебская область, Беларусь)
1910 - 1913migratePilsēta
4Vitebska
(Viciebsk, Belarus)
1913 - 1918migratePilsēta
5Vitebska
(Viciebsk, Belarus)
1919migratePilsēta
6Baltkrievija
(Belarus)
1920 - 1921место работыValsts
7Baltkrievija
(Belarus)
1922место работыValsts
8Visočani
(Vysochany, Belarus)
1923 - 1929место работыReģions, apgabals
9Veļikije Luki
(Velikiye Luki, Pskov Oblast, Russia)
1929 - 1930место работыPilsēta
10Krievija
(Russia)
1929 - 1937migrateValsts
11Maskava
(Moscow, Russia)
1934 - 1937migratePilsēta
12Maskava
(Moscow, Russia)
1934 - 1934место работыPilsēta
13Maskava
(Moscow, Russia)
1934 - 1937место работыPilsēta
14Kolima, Krievija
(Колыма, Среднеканский городской округ, Магаданская область, Дальневосточный федеральный округ, 686222, Россия)
1937 - 1946migrateNovads
15Elkšņi
(Elkšņi, Elkšņu pagasts, Viesītes novads)
1947 - 1949место работыCiems
16Elkšņu pagasts
(Elkšņu pagasts, Viesītes novads)
1947 - 1949migratePagasts
17Jēkabpils
(Jēkabpils)
1949 - 1960migratePilsēta
18Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1953 - 1977migrateĒka, māja
19Jēkabpils
(Jēkabpils)
1958 - 1959migratePilsēta
20Rīga
(Rīga)
1960 - 1977migratePilsēta

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.