Работы: migrate (9); migrate (1); migrate (2)
Иллюстрации: Лицо в фото(1)
| Имя | Ansis Leitāns |
|---|---|
| Псевдоним | Indriķis |
| Личная информация | LEITĀNS Ansis (1815.28.IV Pinķu pag. Ļutēs - 1874.15.V Rīgā, apbed. Mārtiņa kapos) - žurnālists, tulkotājs, pirmais latviešu tautības redaktors. Dz. Pinķu muižas kalpu Jēkaba un Annas Leitānu ģim. Bērnībā smagi slimojis. Autodidakts. Agri sācis veikt skrīvera pienākumus. Šampētera muižā (1829-39), kur L. tēvs bijis iecelts par darbu izrīkotāju. Strād. par pagasta tiesas rakstvedi Pinķos un Beberbeķos (1847-66), kā arī Voleros, Mīlgrāvī, Kleistos un visilgāk Bieriņos (vismaz no 1845 līdz mūža galam). Literatūrā L. ievadījis H. Trejs, kura laikrakstā "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" 1832.25.XI ar parakstu "Tas latvietis A. L." iespiesta pirmā L. publikācija - garīgs dzejolis "Tuvāku mīlestība". H. Treja pamudināts, L. sar. ap 300 dažādu rakstu laikr. "Tas Latviešu Laužu Draugs" un "Latviešu Avīzes", kā arī Vidzemes kalendāram u.c. izdevumiem. Periodikā L. public. arī dzeju, sacerējis virkni apsveikuma dzejoļu, kas tika iespiesti uz atsevišķām lapām. Bijis Latv. lit. (draugu) b-bas biedrs (no 1842). 1856 L. kļuva par jaunā Vidzemes latv. laikr. "Mājas Viesis" redaktoru, šajā amatā viņš palika līdz mūža galam. Pirmsākumā "Mājas Viesis" bija saistīts ar tautas atmodas kustību, laikr. tika public. J. Alunāna, K. Barona u.c. latv. inteliģentu raksti, propagandēta māju nomāšana un pirkšana. Pēc asajiem konfliktiem sakarā ar jaunlatvisko ideju paušanu "Mājas Viesis" gan mērenāk, bet joprojām kopa tautiskuma un latvietības idejas. Te public. ap 250 L. rakstu, populāra kļuva viņa humor. dialogu sēr. "Pēteris un Čaukste" (1863-73). L. sar. un tulk. praktiska satura lit.: "Darba rullis pa mēnešiem" (1842), "Kas jūras braucējiem vērā jāliek" (1854), "Īsa mācība, kā bites jākopj un jāaudzina" (1860) u.c. Tulk. virkni rel. satura grām.: "Patiesīgi stāsti par to, kā Jeruzaleme izpostīta" (1843) u.c. Īpašu popularitāti tautā ieguva viņa no vācu val. tulk. un lokalizētie stāsti: K. Šmida "Grāfa lielmāte Genoveva" (1845), "Kara lielskungs Eistakius" (1846), "Priežukalna Roze", J. V. Meinholda "Barons Bundulis" (abi 1847), "Šveidlera Marija" (1849), F. Hofmaņa "Īstena bērna mīlestība" (1857) u.c. darbi. Latv. dzīves apstākļiem visvairāk pietuvināti L. stāsti "Goda vīri" (pēc V. O. Horna, 1852) un "Uzticama brūte Anniņa" (1856). Stāstiem raksturīgi pasakām tuvi sižeti, idealizēti galv. varoņi un sentim. ciešanu apraksti. Šīs tautas grām. veicināja latviešu interesi par daiļliteratūru. - Ps.: Ādams Latvietēn, Adderņa Labrencis, Indriķis u.c.;kript.: A. L., 7. L. Ans Leitāna dzīve, darbi un miršana. R., 1875; Kaudzīte M. Atmiņas no "tautiskā laikmeta" .. Cēsis-R., 1924. 1. sēj.; Leitāns A. Autobiogrāfija. Grāfa lielmāte Genoveva. R., 1980. Z. Frīde |
| Виды деятельности | переводчик журналист |
| Место рождения | 28.04.1815 Dzimusi Pinķu pagasta, tagad Babītes novada Ļutēs. |
| migrate | citi izglītības veidi autodidakts (bērnībā smagi slimojis) |
| migrate | 15.05.1874 Rīga Rīga |
| migrate |
