Konstantīns Aizpurs

1 bilde

05.01.1919 – 23.06.2003

Konstantīns Aizpurs (1919–2003) – dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs. Literatūrā darbojies kopš 1942. gada – rakstījis dzejoļus un atdzejojis no krievu, poļu un vācu valodas. Aizpurs rakstījis un atdzejojis arī esperanto, publicējies esperantistu izdevumos. Aizpura dzejoļi, poēmas un fabulas regulāri publicēti dažādos periodiskos izdevumos, vairāku lugu autors. 90. gados rakstījis un publicējis esejas par rakstniekiem Konstantīnu Raudivi, Ādamu Mickeviču, par pirmo latviešu režisoru Jāni Peitānu. Rokrakstā palicis dzejoļu krājums "Liepu zemes dziesmas".

Dzimšanas laiks/vieta

05.01.1919
Kozirauci
Dzimis Asūnes pagasta Koziraučos (mūsdienās Ķepovas pagasts).

Miršanas laiks/vieta

23.06.2003

Personiska informācija

Audzis zemnieka ģimenē.

Strādājis par skolotāju Krāslavas rajona Robežniekos, Rundālē un Rīgā, Vecmīlgrāvī.

Profesionālā darbība



Literārā darbība
Kopš 1942. gada darbojies literatūrā – rakstījis dzejoļus un atdzejojis no krievu, poļu un vācu valodas.
Pirmā publikācija – dzejolis "Ciematā" laikrakstā "Daugavas Vēstnesis" 1942.27.III. Jau šis dzejolis rāda Aizpura daiļradei raksturīgo tvirto, rūpīgi izstrādāto veidojumu, skaidro domu, interesi par laikmeta pārvērtībām un savu vietu tajās.

Pēckara publikācijās laikrakstā "Literatūra un Māksla" tiem gadiem raksturīgā tematika – darba dzīve (dzejolis "Meža cirtēji"), padomju patriotisms ("Par dzimteni kritušie"), tautu draudzība ("Viešņa no Gruzijas").
40. gadu beigās iesniedzis RS dzejoļu krājuma "Rīts pār Daugavu" manuskriptu, kas kritizēts dzejas sekcijā; publikācijā "Kaitīga dzeja" ("Literatūra un Māksla", 1949, 27.II) Aizpura dzeja raksturota kā sveša padomju dzīvei un kā spilgts buržuāziskā formālisma un dekadences paraugs, kur jūtama Viktora Eglīša un Edvarta Virzas skola. Šis krājums netika izdots.

Aizpura dzejoļi, poēmas un fabulas regulāri publicēti dažādos periodiskos izdevumos – "Karogs", "Zvaigzne", "Padomju Jaunatne", "Pionieris", pēc 1988. gada – "Elpa", "Diena", "Latvijas Zeme", "Atpūta", "Treji Vārti".
Rokrakstā palicis dzejoļu krājums "Liepu zemes dziesmas".
Aizpurs izkopis klasisku dzejas formu, rakstījis daudz sonetu.


Atdzejojumi
1945: pirmais publicētais atdzejojums – fragments no Ādama Mickeviča poēmas "Konrads Vallenrods" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1945.30.XI.
Pilns šīs poēmas tulkojums no poļu valodas grāmatā "Konrāds Valenrods. Vēsturiska poema par lietuvju un senprūšu cīņām" izdots 1947. gadā.

Atdzejojis Fjodora Tjutčeva, Ivana Buņina, Frīdriha Šillera, Juliana Tuvima, Vladislava Broņevska dzejoļus, poēmas un balādes, Aleksandra Puškina poēmu "Kaukāza gūsteknis" (1950),
Aizpurs rakstījis un atdzejojis arī esperanto, publicējies esperantistu izdevumos.

2000. gadā izdota Aizpura atdzejojumu grāmata "Es cerēju...".


Dramaturģija
Devums dramaturģijā – nesaistītā valodā sarakstītas 5 lugas, saistītā – 3 vēsturiskas drāmas. Tajās varoņu romantiskie likteņstāsti risinās uz vēsturisku notikumu fona. Vēsturiska drāma par Kauguru nemieriem 1802. gadā "Ielenktā pils" izdota datortehnikā (1993), "Ko dzied Rīgas gaiļi?" (1996).
Vēsturiskās lugas "Igo Krāslavā" darbība risinās 1838. gadā.
Popularitāti iemantojusi raidluga "Līgo vakars Jaunzemniekos".


Publicistika un kritika
Pirmajos pēckara gados rakstījis teātra kritikas.

90. gados rakstījis un publicējis esejas par rakstniekiem Konstantīnu Raudivi, Ādamu Mickeviču, par pirmo latviešu režisoru Jāni Peitānu.
Aizpurs ir vairāku dziesmu tekstu autors.

Darbavieta

Robežnieki
Strādājis par skolotāju Krāslavas rajona Robežniekos.

Pilsrundāle
Otrā pasaules kara laikā strādājis par skolotāju Rundālē.

Vecmīlgrāvis
Strādājis par skolotāju Rīgā, Vecmīlgrāvī.

Izglītība

1931
Ķepovas pamatskola
Ķepova
Beidzis Ķepovas (arī – Ķepavas) četrklasīgo pamatskolu.

1933
Asūnes pamatskola
Osiuns
1933. gadā beidzis Asūnes sešklasīgo pamatskolu.

1939
Krāslavas Valsts ģimnāzija
Krāslavas pils
Beidzis Krāslavas ģimnāziju.

1942
Jelgavas Valsts skolotāju institūts
Jelgava
Mācījies Jelgavas skolotāju institūtā.

1946–1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Studējis LVU ekonomiku un vēsturi.

Apglabāts

Rīgas Pirmie Meža kapi