PAR JĒKABA ĶIKUĻA RAKSTĪTPRASMI
"Ziņu drumslas, bet it īpaši saglabātie teksti, iezīmē spēcīgu personību ar attīstītu vērtību orientāciju Ķikula Jēkabs bija ievērojams cilvēks, pazīstams visā Vidzemes vidienē – citādi jau apcietinātie nemiernieki nebūtu tūlīt iedomājušies saukt viņu palīgā. Kā rāda Jēkaba sacerētās sūdzības un dziesmas, viņam bija labs priekšstats par valsts aparāta hierarhiju, noteiktas ziņas par valdnieku nama sastāvu, pat par troņmantnieka ģimenes gaidāmo pieaugumu (laikā, kad latviski neiznāca neviens laikraksts, Vidzemē arī ne kalendārs!), plašs redzesloks Vidzemes sociālo apstākļu jomā. Jēkabs labi prata vācu valodu (tas redzams no dažiem teikumiem un vārdiem, ko viņš uzrakstījis vācu valodā ar specifiskajiem gotiskajiem burtiem). Kādus kultūras slāņus Jēkabs bija iepazinis ar tās starpniecību, varam tikai minēt. Rakstījis Jēkabs bija daudz – tas noprotams gan no glītā, enerģiskā, pastāvā rokraksta, gan no prasmes sūdzībās ļoti loģiski izteikt domu, pat ar kāpinājumu – psiholoģiska efekta dēļ.
Bet no ortogrāfijas un interpunkcijas likumiem viņš novirzās, tātad nekādas oficiālas skolu izglītības viņam nebija. Gan savas tuvākās apkārtnes ikdienējai pieredzei, gan tam niecīgajam mazumiņam, ko mācīja toreizējās nedaudzās primitīvās latviešu skoliņas, Jēkabs bija pāraudzis tālu pāri. Viņš bija viena no izcilākajām personībām tolaik latviešu zemnieku vidū vispār."
Apīnis, Aleksejs. Pirmais latviešu dzejnieks. Karogs, 01.02.1979.
PAR ĶIKUĻA DZIESMĀM
"Domājams, ka samērā nedaudzās saglabājušās Ķikuļu Jēkaba vārsmas pelna vislielāko ievērību. No anonīmās masas pēkšņi izlauzusies spīva protesta balss! Tādu nesamo Vecajam Stenderam nepanest. Un lai mūs nemulsina nedz valodas īpatnības, nedz protesta izpausme sava laika ideoloģiskajās formās; kā gan citādi tas varēja izpausties?"
Auziņš, Imants. Jauna "Latviešu dzejas antoloģija". Literatūra un Māksla, 10.04.1981.
FRAGMENTS NO ĶIKUĻA JĒKABA DZIESMAS
"1. Mēs, ceļos mezdamies, jūs gauži lūdzam
Un mūsu bēdas jums ar asrām sūdzam.
2. Kaut mūsu augstai dārgai ķeizerenei,
Visas Krievzemītes patvaldiniecei,
3. Un ar mūsu dārgam jaunam ķeizaram,
Patvaldiniekam un līdzmantiniekam
4. Un visiem dārgiem augstiem ģenerāļiem,
Mūsu patvaldinieces padomniekiem
5. Patiktu dzirdēt Vidzemītes bēdas,
Kas tagad pie mums iraid ik no dienas;
6. Kaut jūsu dārgais vaigs un acu spožums
Būt' mūsu spieķis un mūsu sirds drošums
7 Un mēs priekš jūsu vaig' un dārgām kājām
Atrastu žēlastīb' un mier' iekš mājām'
8. Jo šinī gadā mūsu Vidzemītē
Bez bēdām nav neviena dvēselīte."
Ķikulis, Jēkabs. Viena Vidzemes cietumnieku bēdu dziesma, iekš lielām bēdām un bailēm šinī 1777. gadā taisīta. Karogs, 01.02.1979.