Berta Pīpiņa

Dzimusi Bauskas apriņķa Codes pagasta "Spāriņos", kur saimniekojuši un krogu turējuši viņas vecāki Jēkabs un Līze Ziemeļi. 

Pēc ģimnāzijas beigšanas Bauskā viņa sāka strādāt par mājskolotāju Harkovā, Ukrainā, savukārt vēlāk par pašas nopelnītiem līdzekļiem 21 gadu vecumā devās uz Berlīni, lai turpinātu izglītību pie Dr. Lipmaņa, apgūstot bērnu valodas defektu labošanas metodiku.

Atgriežoties Latvijā, 1910. gadā Berta Pīpiņa (tobrīd vēl Ziemele) apprecējās ar skolotāju, žurnālistu un literatūrkritiķi Ermani Pīpiņu-Vizuli. Laulībā dzimuši trīs bērni – meitas Biruta un Nora un dēls Jānis.

SABIEDRISKI POLITISKĀ DARBĪBA

Pēc Latvijas valsts neatkarības proklamēšanas aktīvi darbojusies dažādās pašvaldībās un sabiedriskajās organizācijās, kā arī politikā – ievēlēta Rīgas domē, pēcāk – Saeimā par deputāti.

Īpaši pievērsusies sieviešu lomas un tiesību, seksualitātes, jaunatnes dzimumaudzināšanas jautājumu aktualizācijai sabiedrībā. Par šiem jautājumiem lasījusi lekcijas, uzstājusies priekšlasījumos un konferencēs – uzstājusies Starptautiskās sieviešu savienības kongresos:
1930: Vīnē,
1933: Stokholmā,
1934: Parīzē,
1936: Dubrovnikā,
1938: Edinburgā.

PUBLICISTIKA

Periodikā publicējusi rakstus par sabiedriski politiskiem jautājumiem.

1927: brošūra "Kā es runāju ar saviem bērniem par dzimumu dzīvi" 

DARBĪBA LITERATŪRĀ

1935: romāns "Lejaskrodzinieces meitas"

PAR BERTAS PĪPIŅAS SABIEDRISKI POLITISKO DARBĪBU

"Manam sabiedriskam darbam kā sarkans pavediens cauri stiepjas "sieviešu jautājums". To rosīgi šķetināt var tikai sieviešu organizācijās. Tām dažai labai esmu kūmās stāvējusi un skaitos par priekšnieci latvju sieviešu nacionālā līgā. Mans lozungs tur: sievietei ir atkal jāatgūst sabiedrības atziņā dievišķās Madonnas augstumi. Bet ja sieviete tagad izdzīta pelēkās darbdienas maizes peļņā ārpus savas ģimenes, tur viņu aizstāvēt un atbalstīt varēsim tikai pašas saviem kopīgiem spēkiem. Skaitos par ģimenes dzīves mūžīgo vērtību atzinēju un atbalstītāja. Esmu māte trim bērniem un nosodu vienbērnu vai bezbērnu zistēmu. Mēs mātes — nesam sevī mūžības misiju: turpināt cilvēces mūžus, kas klājas zem mums un pacelsies bezgalībā pār mums."

Pīpiņa, Berta. Īss atskats manā dzīvē. Zeltene, 1926, 1. dec., 3. lpp.

"Izceldamās ar lielām runas dāvanām, asām novērošanas spējām un apķērību, Berta Pīpiņa saeimā cienīgi nostājās blakus saviem partijas biedriem, piedzīvojušiem politiķiem — juristiem, kas viņai neliedza savu atzinību kā tautas pārstāvei."

Gailīte, Angelika. Izcila latviete un mocekle. Latvija Amerikā, 1973. 22. sept., 6. lpp.

PAR BERTAS PĪPIŅAS LITERĀRO DARBĪBU

"Varētu šķist, ka B. Pīpiņa ir revolucionāru ideju paudēja, tomēr publikācijas periodikā un arī romāna ["Lejaskrodznieces meitas"] teksts liecina ko pavisam citu – mērenība, patriarhālo vērtību ne vien respektēšana, bet pat slavēšana un atjaunota iedzīvināšana sabiedrības apziņā kā vēlama un pareiza pretstatā Rietumu brīvdomībai un emancipācijas idejām, kas kardināli atšķiras no "tradicionālajām latviešu vērtībām" [..]
B. Pīpiņas pienesums latviešu literatūrā nav nedz plašs, nedz ļoti vērtīgs, tomēr tas ir būtisks, skatot to laikmeta un dzimumsocialitātes kontekstā, turklāt interesantas ir nianses, kas atklājas romāna "Lejaskrodznieces meitas" un E. Virzas pozitīvisma tradīcijā veidotās poēmas prozā "Straumēni" dialogā un pretstatījumā."

Kušnere, Sigita. Politiķe rakstniecībā – Berta Pīpiņa. Aktuālas problēmas literatūras un kultūras pētniecībā, 22. Liepāja: LiePA, 2017, 44. lpp.

PAR ROMĀNU "LEJASKRODZINIECES MEITA" 

"Sieviešu kustības darbinieces Pīpiņas "Lejaskrodzinieces meitas" uzsver, ka ne mīlestība piepilda dzīvi, bet pienākums; ka pašvērtība, lepnums cienījams, jo tas atkarīgs no tā, kādā mērā cilvēks veic savus galvenos pienākumus. (..) Lejaskrodziniece saka savai meitai, kam sāncense atņēmusi līgavaini: "Gan vēl atradīsi cilvēku, kas būs tevis cienīgs, un ko tu mīlēsi, ja ne vairāk, tad vismaz kā savu bērnu tēvu." Un tālāk: "Katram cilvēkam ir tikai viens mūžs, kuru nedrīkst nomest citiem par kāju saslauku." Tiešām respektējama rigorozitāte. (..) Intriga patiesi intriģējoši ierežģīta, kolorīts piemērots, kāpinājums spēcīgs. Kā stilistei – sevišķi kā prozas stilistei – Pīpiņai tomēr trūkumu daudz. Viņa itin kā nav rakstījusi prozas darbu, drīzāk liekas, ka romāns veidots vienā vienīgā jūsmas vilcienā. Arī šī liroepiskā romāna varones brīžam par daudz eksaltētas – Katiņa neiet, bet skrien, skrien arī Skara, viņas jaunākā māsa, un arī māte plaša vēriena sieviete, tā kā lasītājs nebrīnās par to, ka ģimenes iekārta Lejaskrogā tuvu matriarhātam. Visumā tomēr cienījamās ekspolitiķes kā romānu rakstnieces debija dod zināmas cerības."

Spektators. Jauni prozaiķi. Daugava, Nr.7 (01.07.1935)

Ziemele

–1941
Ģertrūdes iela 69/71, Rīga

Rīga
Brīvības pieminekļa komitejas locekle.

Rīga
Uzvaras laukuma izbūves komitejas locekle.

Rīga
15. maija komitejas locekle.

Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss

1917–1920
Latvijas Radikāldemokrātu partija
Rīga
Partijas biedre, 1917. gada 26. martā ievēlēta partijas izpildu komitejā.

08.1917–09.1917
Latvijas Sociālistisko sieviešu izglītības biedrība
Rīga
Izpildu komitejas sekretāre

1919
Latvijas Sieviešu palīdzības korpuss
Blaumaņa iela 19, Rīga

1920–1922
Latvijas Darba partija
Rīga
Partijas biedre. Deputāta kandidāte Satversmes sapulces vēlēšanās.

1922–1940
Latvju sieviešu nacionālā līga
Priekšsēdētāja (1925-1940)

1922–1934
Demokrātiskais centrs
Rīga

1929–1939
Latvijas Sieviešu organizāciju padome
Dibinātāja un valdes priekšsēdētāja.

1936–1938
Starptautiskā sieviešu savienība
Vicepriekšsēdētāja

Rīgas Pirmie Meža kapi
Pirmajos Meža kapos uzstādīts kapakmens – piemiņas vieta Bertai Pīpiņai.

1890–1893
Misas pagasta Dugānes pamatskola
Misa

1893–1900
Bauska
Beķera meiteņu proģimnāzija

1904–1908
Berlīne
Apguvusi valodas mācīšanas metodi bērniem ar runas defektiem pie Dr. Lipmaņa Berlīnē.

1901–1904
Harkiva
Mājskolotāja un audzinātāja kādai slimai meitenei.

01.1920–03.1922
Rīgas dome
Rīga
Deputāte.

1925–1928
Rīga
Rīgas pilsētas valdes locekle un trūcīgo apgādāšanas nodaļas vadītāja.

1928–1931
Rīga
Rīgas pilsētas revīzijas komisijas locekle.

1931–1934
Latvijas Republikas Saeima
Jēkaba iela 11, Rīga
Demokrātiskā Centra deputāte 4. Saeimā.

1934–1940
Mēnešraksts "Latviete"
Izdevēja un redakcijas kolēģijas locekle.

1936–1940
Pīpiņš un Upmanis
Marijas iela, Rīga
Spiestuves īpašniece un vadītāja.

1904–1909
Vācija

1904–1909
Šveice

1904–1909
Krievija

14.06.1941
Tomska

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Domes 1935. gada 15. novembra lēmumu.
IV šķira
1935