Vienības: Pierakstītājs (1); Teicējs (4)
Darbi: Darba autors (25); Recepcijas persona (13)
Attēli: Persona attēlā(3)
| Vārds | Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš |
|---|---|
| Pseidonīms | Jakobus, Jūsmiņš, Jūsminis, Montanus (?) |
| Dzimtais vārds | Jēkabs Lautenbahs |
| Kopsavilkums | Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš (īstajā vārdā Jēkabs Lautenbahs, 1847–1928) – rakstnieks, literatūrvēsturnieks, folklorists. Mācījies Kuldīgas apriņķa skolā un Kuldīgas ģimnāzijā, strādājis par rakstveža palīgu un mājskolotāju Tojātos un Rendā. 1874. gadā Liepājas ģimnāzijā nokārtoja abitūriju. No 1875. līdz 1878. gadam studējis Tērbatas universitātē teoloģiju, filozofijas maģistrs 1904. gadā. No 1878. līdz 1918. gadam bijis Tērbatas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes mācību spēks (tostarp no 1904. gada – profesors). No 1919. līdz 1928. gadam Latvijas Universitātes latviešu literatūras un vispārējās literatūras profesors. 1924. gadā ievēlēts par Latvijas Universitātes baltu filoloģijas goda doktoru. Bija pirmā latviešu literārā žurnāla "Pagalms" redaktors (1881–1882) un žurnāla "Rota" līdzredaktors (1886–1888). Literārās darbības galvenais posms – 19. gadsimta 80. un 90. gadi. Ar dzejoļu krājumu "Līga" (1-2, 1880-1889), prozas grāmatu "Lomi" (1891), vēlāk sarakstītajām pseidovēsturiskajām, episki izplūdušajām lugām "Zilā kalna līgava", "Indulis un Ārija" (abas 1911), "Marģers" (1912), "Vidvuds" (1-2, 1912-1913) pārstāv sentimentālisma virzienu latviešu literatūrā. Balstoties uz 19. gadsimta 60.–80. gados izplatīto teoriju par t.s. zudušo latviešu epu, Lautenbahs-Jūsmiņš centās to restaurēt arhaiskā eposa tipā, jo uzskatīja mitoloģiju par folkloras galveno saturu un avotu. |
| Personiska informācija | Dzimis saimnieka Indža un Katrīnas ģimenē kā vecākais dēls. Jaunākie brāļi un māsas miruši jauni. Māte bijusi Stendera dziesmiņu, Līventāla dzeju un Leitāna stāstu lasītāja. Lasīt un rakstīt prasmi apguvis no mātes jaunākā brāļa mūrnieka Jāņa Rozentala. Pirmo izglītību guvis, mācoties Sabilnieku (tagad Valgāles pagasta Vecdzegužu) mājās pie šo māju saimnieka dēla J. Trautmaņa. Skolas gados Jēkabs Lautenbahs-Jūsmiņš smagi saslimst ar t.s. "nervu drudzi". Abas viņa rokas bijušas daļēji sakropļotas – labā kopš dzimšanas piespiesta pie ķermeņa, kreisā salauzta bērnībā, zirgam trakojot. |
| Profesionālā darbība | 1872: pirmā publikācija – "Iz Sabiles" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" (ar pseidonīmu Kāds Sabilnieks, 1872.2.VIII).Darbība literatūrā un literatūrpētniecībāPublicējis laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" sentimentālus stāstiņus "Valtiņš" (1875), "Zilās acis" (1876) un citus.19. gadsimta 80. un 90. gadi – literārās darbības galvenais posms. Pārstāv sentimentālisma virzienu latviešu literatūrā ar dzejoļu krājumu "Līga" (1-2, 1880-1889), prozas grāmatu "Lomi" (1891), pseidovēsturiskajām, episki izplūdušajām lugām "Zilā kalna līgava", "Indulis un Ārija" (abas 1911), "Marģers" (1912), "Vidvuds" (1-2, 1912-1913). Balstoties uz 19. gadsimta 60.–80. gados izplatīto teoriju par t.s. zudušo latviešu epu, Lautenbahs-Jūsmiņš centās to restaurēt arhaiskā eposa tipā, jo uzskatīja mitoloģiju par folkloras galveno saturu un avotu. Dzejojumos "Zalkša līgava" (1880, atkārtoti 1934), "Dievs un Velns" (1885), "Niedīšu Vidvuds" (1891, atkārtoti 1928; veltīts latviešu mikrobiologam Eiženam Zemmeram pateicībā par viņa atbalstu latviešu studentiem un jaunajiem zinātniekiem) Lautenbahs-Jūsmiņš mehāniski savirknēja mitoloģiskās latviešu tautasdziesmas, teikas, pasakas, tekstu nereti sagrozot un papildinot. Sacerējumu estētisko anarhronismu, idejisko tukšumu, atrautību no aktuālajām laikmeta prasībām, Lautenbaha-Jūsmiņa mākslinieciskā talanta trūkumu kritizēja Matīss Kaudzīte, Frīdrihs Mālberģis, Teodors Zeiferts, Andrejs Upīts, Rūdolfs Blaumanis, Jānis Jansons-Brauns u.c. Pret Matīsa Kaudzītes kritiku vērsās Pārstrautu Jānis brošūrā "Domas par tautiskās dzejas nodibināšanu" (1881), kuras autors, pēc Lautenbaha-Jūsmiņa liecības, ir viņš pats. Citos pretrakstos "Teodora kritika" ("Austrums", 1888, 7-8) un "Par kritiku" (turpat, 1889, 3) Lautenbahs-Jūsmiņš aizstāvēja tīrās mākslas principus, t.s. estētisko virzienu, vispārcilvēcisko problēmu risināšanu bez saistības ar laikmeta idejām. Zinātniskā darbība literatūrvēsturē, folkloristikāRakstījis daudzus rakstus par literatūras, valodniecību, folkloras, mitoloģijas u.c. jautājumiem latviešu, krievu, vācu valodā, kas iespiesti žurnālos "Pagalms", "Rota", "Austrums", "Apskats", kā arī Zinību komisijas rakstu krājumos un citos laikrakstos.Publicējis brošūras par latviešu 2. un 3. vispārējiem dziesmu svētkiem (1880, 1888). Sarakstījis "Latviešu literatūras vēsturi" (1-2, 1922-1928), "Vispārīgo literatūras vēsturi" (1921), "Angļu literatūras vēsturi XVI gadsimtenī" (1922), kas apkopo viņa lasītās lekcijas Tērbatas un Latvijas universitātē. 1896–1915: nozīmīgākais pētījums – "Очерки изъ исторіи литовско-латышскаго народнаго творчества" ("Apraksti par lietuviešu un latviešu tautas daiļrades vēsturi", 1-2, 1896-1915) lika pamatus latviešu salīdzināmajai folkloristikai, atsedza brahiloģismu specifiku un vēsturi, veidoja sakāmvārdu un parunu žanra klasifikāciju pēc tematiskā principa, konstatēja daudz līdzību latviešu un lietuviešu senajos mītos un valodā. 1889: Tērbatas universitāte Jēkabu Lautenbahu sūtīja uz Vidzemi un Kurzemi pētīt latviešu valodas dialektus, pēc kura tapa pētījums par Abavas izloksnēm "Der Dialekt der mittleren Abau (Kurland)". 1894: izmantojot universitātes materiālo atbalstu, Jēkabs Lautenbahs Krievijā padziļināti studēja krievu valodu, un divus gadus vēlāk devās garākā komandējumā uz Rietumeiropas valstīm. 1924. gadā ievēlēts par Latvijas Universitātes baltu filoloģijas goda doktoru (Doctor honoris causa). Zinātniskie raksti1878: iestājlekcija Tērbatas universitātē Zur Geschichte der lettischen Grammatik: Antritts-Vorlesung gehalten am 25. August 1878. Dorpat: Mattiesen1881: lekcijas latviskojums "Par latviešu gramatikas vēsturi". Literārais žurnāls "Pagalms" 1887: filozofijas kandidāta grāda disertācija Der Religion der Letten ("Latviešu reliģija") 1890: Der Dialekt der mittleren Abau ("Vidusabavas dialekts") 1896: salīdzinošās valodniecības maģistra disertācija Очерки изъ исторiи литовско-латышскаго народнаго творчества ("Par leišu—latviešu tautas mākslas vēsturi"). Типографiя К. Маттисена. 1900: Kleine lettische Sprachlehre ("Mazā latviešu valodas mācība") 1901: raksts par latviešu reliģiju Latviešu literārās biedrības rakstu krājuma 20. sējumā Über die Religion der Letten. Magazin der Lettisch-Litterarischen Gesellschaft XX 1915: Очерки изъ исторiи литовско-латышскаго народнаго творчества: опытъ сравнительнаго изученiя: параллельные тексты и изслieдованiя. ("Etīdes no latviešu-lietuviešu tautas mākslas: salīdzinošās pētniecības pieredze — paralēlie teksti un pētījumi.") Типографiя К. Маттисена. 1919: mazā latviešu valodas pašmācības grāmata ar vārdnīcu Kleine lettische Sprachlehre, zum Selbstunterricht, nebst Glossar. Riga: A. Gulbis 1921: "Vispārīgā literatūras vēsture" 1922: "Angļu literatūras vēsture XVI gadsimtenī" 1922: "Latviešu literatūras vēsture, I. daļa: Aizvēsturiskie laiki un viduslaiku sākums". Rīgā: L.U. Studentu Padomes grāmatnīca 1928: "Latviešu literatūras vēsture, II. daļa". Rīga, "Zemnieka Domas" |
| Nodarbes | folkloras pētnieks profesors rakstnieks filologs redaktors literatūrvēsturnieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 20.07.1847 Dzirspalvji "Dzirspalvji", Matkules pagasts, Kandavas novads, LV-3132 |
| Dzīvesvieta | 1872–1873 Tartu Tartu, Tartu County, Estonia 1872. gadā devās ārstēties uz Tērbatas acu slimību klīniku. 1873–1874 Kapsēde Kapsēde, Medzes pagasts, Grobiņas novads |
| Izglītojies | 1862–1863 (Datums nav precīzs) Vecdzeguži "Vecdzeguži", Abavas pagasts, Talsu novads Vecdzegužu mājas Valgāles pagastā pusotru gadu bija rakstnieka, literatūrvēsturnieka un folklorista Jēkaba Lautenbaha-Jūsmiņa pirmā izglītošanās vieta. Šodien bijušo māju vieta teritoriāli piederīga Abavas pagastam. "Tā kā mazajam Lautenbaham likās būt labas gara dāvanas, vecākie ļāvās pierunāties un sūtīja dēlēnu skolā Sabilnieku Vecdzegužu mājās pie turienes saimnieka labi mācītā dēla. Nav jāšaubās, ka bērns še dabūja iespaidus, kas bij no liela svara uz viņa turpmāko dzīvi. Jo Vecdzegužu mājas atrodas ļoti jaukā apgabalā, pie Abavas romantiskā krasta. Tāds viducis īsteni tā radīts, lai modinātu bērna krūtīs mīlestību uz daiļumu un poēziju. [..] Pusotra gada nodzīvojis šādā jaukā apgabalā, jauneklis bij jau tik tālu ticis, ka spēja nolikt iestāšanās eksāmenu Kuldīgas senākā apriņķa skolā, kurā tas turpināja savu izglītību." Ādolfs Alunāns. Ievērojami latvieši. 2. burtnīca. Jelgava: A. Reinbergs, 1890. 1863–1865 Kuldīgas apriņķa skola Kuldīga Kuldīga, Kuldīgas novads Trūkuma dēļ bija spiests mācības pārtraukt. 1867–1870 Kuldīgas ģimnāzija Kuldīga Kuldīga, Kuldīgas novads Mācības nepabeidza slimības dēļ. 1874 Liepājas ģimnāzija Liepāja Liepāja 1874. gadā eksternā nokārtojis abitūriju – ģimnāzijas gala eksāmenus. 1875–1878 Tērbatas Universitāte Tartu Tartu, Tartu County, Estonia Sākotnēji studējis teoloģiju, vēlāk arī filoloģiju un filozofiju. Tērbatas universitātes studentu rakstniecības vakaros nolasījis savus pirmos stāstus "Valtiņš" (1875) un "Zilās acis" (1876), kurus vēlāk iespieda laikrakstā "Baltijas Vēstnesis".1878. gadā līdzekļu trūkuma dēļ bija spiests studijas pārtraukt. 1887 Tērbatas Universitāte Tartu Tartu, Tartu County, Estonia 1887. gadā ar rakstu "Latviešu reliģija" (Der Religion der Letten) ieguva filozofijas kandidāta grādu. 1896 Tērbatas Universitāte Tartu Tartu, Tartu County, Estonia 1896. gadā aizstāvēja maģistra disertāciju par lietuviešu un latviešu folkloras vēsturi. Disertācijā "Очерки из истории литовско-латышского народного творчества" salīdzināja abu tautu tautasdziesmas, mīklas un sakāmvārdus. |
| Darbavieta | 1865 (Datums nav precīzs) Tojāti [uo] Tojāti [uo] , Abavas pagasts, Talsu novads Strādājis par tiesas rakstveža (pagasta skrīvera) palīgu Matkules tiesas namā (Tojātos). 1865 (Datums nav precīzs) Renda Renda, Rendas pagasts, Kuldīgas novads Strādājis par rakstveža palīgu. 1873–1874 (Datums nav precīzs) Kapsēde Kapsēde, Medzes pagasts, Grobiņas novads Bijis mājskolotājs fon Bilterlinga ģimenē Kapsēdes muižā. 1878–1885 Tērbatas Universitāte Tartu Tartu, Tartu County, Estonia Tērbatas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes lektora vietas izpildītājs. Iecelts pēc nolasītās lekcijas par latviešu gramatikas vēsturi "Zur Geschichte der lettischen Grammatik". 1881–1882 Žurnāls "Pagalms" Pirmā latviešu literārā žurnāla "Pagalms" redaktors 1885–1896 Tērbatas Universitāte Tartu Tartu, Tartu County, Estonia Tērbatas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes latviešu valodas lektors 1886–1888 Laikraksts "Rota" Līdzredaktors 1896–1904 Tērbatas Universitāte Tartu Tartu, Tartu County, Estonia Tērbatas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes salīdzināmo valodu privātdocents. Ievēlēts pēc maģistra disertācijas aizstāvēšanas. 1904–1918 Tērbatas Universitāte Tartu Tartu, Tartu County, Estonia Tērbatas universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesors 1919–1928 Latvijas Universitāte Rīga Rīga Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes latviešu literatūras un vispārīgās literatūras profesors |
| Dalība organizācijās | Latviešu literārā biedrība / Latviešu draugu biedrība Biedrs Studentu korporācija "Lettonia" Tartu Tartu, Tartu County, Estonia Studiju laikā Tērbatā kļuvis par korporācijas biedru. |
| Miršanas laiks/vieta | 19.09.1928 Rīga Rīga |
| Apglabāts | Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 |
| Piemiņas vietas | 1937 Rīgas Pirmie Meža kapi Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026 1937. gadā atklāts tēlnieka Jāņa Brieža veidots Jēkaba Lautenbaha-Jūsmiņa kapa piemineklis. |
| Apbalvojumi | Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu. III šķira 1926 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Dzirspalvji ("Dzirspalvji", Matkules pagasts, Kandavas novads, LV-3132) | 20.07.1847 | (nav uzstādīts) | Viensēta |
| 2 | Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia) | 1872 - 1873 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 3 | Kapsēde (Kapsēde, Medzes pagasts, Grobiņas novads) | 1873 - 1874 | (nav uzstādīts) | Ciems |
| 4 | Rīga (Rīga) | 19.09.1928 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 5 | Rīgas Pirmie Meža kapi (Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026) | (Nav norādīts) | (nav uzstādīts) | Kapsēta |
| 6 | Kuldīga (Kuldīga, Kuldīgas novads) | 1867 - 1870 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 7 | Kuldīga (Kuldīga, Kuldīgas novads) | 1863 - 1865 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 8 | Liepāja (Liepāja) | 1874 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 9 | Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia) | 1875 - 1878 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 10 | Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia) | 1896 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 11 | Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia) | 1887 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 12 | Vecdzeguži ("Vecdzeguži", Abavas pagasts, Talsu novads) | 1862 - 1863 | (nav uzstādīts) | Viensēta |
| 13 | Tojāti [uo] (Tojāti [uo] , Abavas pagasts, Talsu novads) | 1865 | (nav uzstādīts) | Ciems |
| 14 | Renda (Renda, Rendas pagasts, Kuldīgas novads) | 1865 | (nav uzstādīts) | Ciems |
| 15 | Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia) | 1904 - 1918 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 16 | Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia) | 1878 - 1885 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 17 | Rīga (Rīga) | 1919 - 1928 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 18 | Kapsēde (Kapsēde, Medzes pagasts, Grobiņas novads) | 1873 - 1874 | (nav uzstādīts) | Ciems |
| 19 | Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia) | 1885 - 1896 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
| 20 | Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia) | 1896 - 1904 | (nav uzstādīts) | Pilsēta |
