Egils Plaudis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (34); Atdzejotājs (4); Sastādītājs (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (24)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsEgils Plaudis
Personiska informācijaDzīvesbiedre Skaidrīte Plaude.
Profesionālā darbībaPLAUDIS Egils (1931.15.VI Rīgā - 1987.21.XI Rīgā, apbed. Raiņa kapos) - dzejnieks. Jāņa Plauža un Ainas Plaudes dēls.
Māc. Rīgas 8. un 9. septiņg. sk. (1939-44), beidzis Lutriņu septiņg. sk. (1945). Māc. Rīgas 1. vsk. (1945-49), beidzis Rīgas 18. vsk. (1950) un LVU Vēst. un filol. fak. (1958). Strād. laikr. "Rīgas Balss" par līdzstr. (1957-59). No 1959 X slimības dēļ algotu darbu nav strādājis. RS b. (1969).
Pirmā publikācija - balāde "Triānas dārzniecīte" žurn. "Karogs" 1957 (12. nr.). Izd. 9 dzejoļu krāj.: "Padebeši" (1967), "Zaļā krēsla" (1970), "Sāp pavasaris" (1971), "Zili sili zigu zagu augs" (1974), "Izkal putnu" (1978), "Zvani" (1980), "Sudraba māsa, melnā māsa" (1981, izlase), "Lietuvēna spēle" (1984), "Pelnu deja" (1987). Pēc nāves izd. mīlas lirikas izlase "Pašu mājas princesei" (1997), agrāk nepublicēto dzejoļu krāj. "Ripo mēness mandarīns" (2001).
P. ir latv. romant. dzejas trad. turpinātājs un bagātinātājs. Viņa dzeja veidota pēc romantiķu divpasaulības principa (realitāte - ideālā jeb sapņu pasaule), taču P. poēt. modelim ir svešs pretrunu antagonisms. Būtiska ir pasaules viengabalainība ar atraisītām, pat azartiskām pārejām no realitātes sapnī un otrādi. P. ir pašizpausmes dzejnieks, kas dzejā iemieso nevis apceri, refleksiju par īstenību, bet savu subjektīvo esamības pārdzīvojumu. P. dzeja ir atvērta vispārcilvēc. vērtību (personības pārvērtība, mīlestība, māksla u.c.) un pamatkonfliktu (mirklis un mūžība, cenšanās pietuvoties cilvēka, dzīves, mākslas noslēpumam - nespēja to atklāt un izteikt līdz galam u.c.) emocionāli atbrīvotam un tiešam pārdzīvojumam. P. daiļrade faktiski ir cilvēka (mākslinieka) meklējumi ceļā uz savu būtību, sava talanta atraisīšanu. P. variējis nedaudzas tēmas un motīvus, galvenais viņa dzejā ir jūtu dziļums, daudzveidība un bagātība. P. poētikai raksturīgs tēlu simbolisms (krāj. konceptuālā slodze ir dažiem caurviju tēliem, piem., vijole, putns, lietuvēns), ko pasvītro krāsu simbolika; asociativitāte dzej. priekštatu saistīšanā, pretrunīgu jēdzienu apvienojums vienā tēlā. Krāj. hronoloģijā atklājas liela poētiskās frāzes vienkāršība, precizitāte un lakonisms. P. lietojis trad. panta formas, dzeja izteikti muzikāla (aliterācijas, asonanses, krusten. atskaņas). Pēdējos krāj. liela nozīme pašironijai, groteskai un komikai. Dziļa ir P. pieķeršanās spāņu kult., kas atplaiksnī viņa dzejas tēlos, panta formās, "duendē" jeb kaislības principā mākslas darba radīšanā. P. atdzejojis no spāņu (P. Nerudas "Zvanu avots", 1967, kopā ar R. Remasu; "Dzeja", 1979, kopā ar citiem; A. Mačādo "Lakstīgalas māceklis", 1985, arī sast. un priekšv. aut., u.c.), fr. (atsevišķi aut. izlasē "Es tevi turpinu ", 1970, u.c.), kr. un gruzīnu valodas. P. rakstījis arī prozu, daļa public. žurn. "Karogs" un "Avots". P. sar. dažus konceptuālas ievirzes rakstus par literatūru. P. dzejas tekstus komponējis U. Stabulnieks, A. Engelmanis.
L. Kubuliņa A. Ērkšķu kronis katram savs. R., 1987, 4.-42. lpp.; Skujenieks K. Paša austs krekls. R., 1987, 81.-94. lpp.; Kalniņa I. Egils Plaudis // Latviešu rakstnieku portreti. 70.-80. gadi. R., 1994; Plaude B. Par manu brāli Egilu // Daugavas literārā gadagrāmata. 1997. R., 1996; Augstkalna M. Egila literārais salons // Karogs, 2001, 6; Veidemane R. Zvaigžņu balsis pār krāsainu pasauli // Turpat; Skujenieks K. "Ikvienam īstam dzejniekam..." // Plaudis E. Ripo mēness mandarīns. R., 2001.
I. Kalniņa
SaiknesJānis Plaudis - Tēvs
Aina Marta Plaude - Māte
Baiba Ķempele - Māsa
Nodarbesdzejnieks
Dzimšanas vieta15.06.1931
Rīga
Rīga
Izglītojies1939–1944
mācījies
Rīgas 8. un 9. septiņgadīgajā skolā

1945
mācījies
Lutriņu septiņgadīgajā skolā

1945–1949
mācījies
Rīgas 1. vidusskolā

1950
mācījies
Rīgas 18. vidusskolā

1958
studējis
LVU Vēstures un filoloģijas fakultāti
Miršanas vieta21.09.1987
Rīga
Rīga
Apglabāts
ApbalvojumiDzejas dienu balva
Lietuvēna spēle
Balva piešķirta par krājumu "Lietuvēna spēle".
Dzeja
1984

Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
15.06.1931Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
21.09.1987Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.