Marta Skuja

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (5); Recepcijas persona (3)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsMarta Skuja
PseidonīmsPalmīte
Personiska informācijaSKUJA Marta (īst. v. Valērija Mundura, dz. Galvanovska; 1915.5.VII Neretas pag. Bērziņos - 1946.17.IX Rīgā, apbed. Matīsa kapos, kapa vieta nav zināma) - rakstniece.
Dz. lietuviešu zemnieka ģim. Beigusi Jaunaglonas ģimn., 30. gadu vidū stud. matemātiku, vēlāk filol. LU. Aktīvi darbojusies latgaliešu studentu b-bā "Dzimtine" un tās organizētajā mākslin. pašdarbībā. Šajā laikā pievērsusies lit. jaunradei.
Pirmā publikācija - dzejoļi "Saules dīnas" un "Draudi" žurn. "Zīdūnis" 1937 (3. nr.). Rakstījusi nepretenciozus nelielas formas darbus - dzejā aforistiskas divrindes, prozā - skices un tēlojumus par Latgali. 30. gadu beigās žurn. "Zīdūnis" u.c. publicēti mākslin. spēcīgi īsie stāsti, gk. par bērnu un jaunatnes dzīvi. 40. gadu sāk. S. dzīv. Daugavpilī un strād. V. Loča izdevvn. par sekretāri. Sast. latgaliešu rakstnieku Ziemassvētku stāstu krāj. "Mozais brōleits" (1943). Pēc 1941.14.VI, kad tika deportēts S. vīrs - rakstnieks Viktors Mundurs, viņas dzīvē un daiļradē iestājās krass lūzums - par vienīgo dzejas izjūtu kļuva sāpes un izmisums. To simbolizē arī S. vienīgā dzejoļu krāj. nosaukums "Naziņā" (1944, atkārtots izd. 1991): neziņa par aizvesto vīru, par savu un tautas likteni atainojas drūmā, smagā, bet dziļi izjustā un stilistiski noskaņotā dzejā. 1944 latgaliešu lit. konkursā šis krāj. (rokrakstā) ieguva 3. vietu.
1945. 24.VIII Līvānu raj. Rubeņkalna partizāni nodib. org-ju "Latvijas Tēvijas sargu - partizānu apvienība" ar mērķi gāzt Ljā komunistu varu, atjaunot demokrātisku Ljas valsti. Org-jā apvienojās Līvānu, Ilūkstes, Jēkabpils, Madonas, Rēzeknes, Daugavpils raj. partizāni, izveidojot Ljas partizānu 3. divīziju. 1945 rudenī org-jas valdē iesaistījās arī S. un uzņēmās partizānu pagrīdes žurn. "Tēvijas Sargs" rediģēšanu (iznāca 3 numuri; pirmais - 1945. 7.X). Pirmais S. brauciens uz Rīgu pēc medikamentiem un rakstāmlietām 1945. 12.X beidzās laimīgi. 1945. 11.XI partizānu apvienības valdes sēdē, kur izraudzījās kandidātus atbrīvotās Ljas valdībai, S. tika paredzēts izglītības ministres amats.
1946. 12.III S., kopā ar meitu Silviju braucot uz Rīgu, tika apcietināta vilcienā. 1946. 18.VII S. notiesāta uz nāvi nošaujot, sods izpildīts 1946. 17.IX? Rīgā. 1991. 17.XII reabilitēta. - Otrs ps.: Palmīte.
L. Valeinis V. Marta Skuja // Mōras Zeme, 1990, 15.X-9.XI; Erts L. Marta Skuja - dzejniece mocekle // Brīvā Daugava, 1993, 23.I; Batņa Dz. Putyna breiveibu olkstūt // Tāvu zemes kalendars. 1997. Rēzekne, 1996; Vējāns A. Kad izmisums un lūgsna pāraug spītā // Vējāns A. Latgales rakstu gaisma. R., 1996; Valeinis V. Marta Skuja // Valeinis V. Latgaliešu lirikas vēsture. R., 1998.
I. Salceviča
Profesionālā darbība1930. gadu beigās: Īso stāstu publikācijas žurnālā "Zīdūnis". Stāsti mākslinieciski spēcīgi, galvenokārt par bērnu un jaunatnes dzīvi.
Nodarbesrakstniece
Dzimšanas laiks/vieta05.07.1915
Dzimusi Neretas pagasta Bērziņos.
Izglītojies
mācījies
beigusi Jaunaglonas ģimnāziju

studējis
matemātiku, vēlāk filoloģiju LU (30. gadu vidū)
Miršanas laiks/vieta17.09.1946
Rīga
Rīga
Apglabāts
Kapa vieta nav zināma.

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
17.09.1946Miršanas laiks/vietaPilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.