Kārlis Štrāls

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (48); Atdzejotājs (1); Izdevējs (1); Recepcijas persona (17)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsKārlis Štrāls
Personiska informācijaŠTRĀLS Kārlis (arī Kārlis Strāls; 1880.25.XI Stukmaņu, vēlākā Pļaviņu pag. Bebrulejā - 1970.15.III Pļaviņās, apbed. Pļaviņu kapos) - rakstnieks.
Dz. Daugavas plostnieka, ādmiņa ģim. No 1886 māc. Bebrulejas pirmmācības sk., pēc tam Stukmaņu muižas sk., četrus gadus (līdz 1893) Kokneses pareizticīgo draudzes skolā. 13 g. vecumā sk. gaitas pārtrauca, strād. gan lauku darbus, gan par plostnieku, gan pārcēlāju. Turpmākā izglītība iegūta pašmāc. ceļā. Kā eksternis 1909 ieguva skolotāja tiesības, bet skolā strād. tikai 1910-11. 1902-05 dienēja armijā 24. Simbirskas kājnieku pulkā Polijā, 1905 nostājās rev. pusē, tāpēc viņu atbrīvoja no dienesta pirms termiņa. Ljā turpināja rev. dabību un, kad sāka darboties soda ekspedīcijas, pārcēlās uz Rīgu. Rīgā Š. strād. laikr. "Latvija" redakcijā, izdeva un rediģēja laikr. "Plēsums" (1906-07), piedalījās dekadentu žurn. "Dzelme" dibināšanā, bija tā redaktors (1906-07) un laikr. "Rīta Blāzma" red. loceklis. 1914-15 piedalījās 1. pas. karā, bija virsnieks, pēc smaga ievainojuma ārstējās Maskavā, līdz 1920 dzīv. Kubaņā, tad atgriezās Rīgā. No 30. gadiem līdz mūža galam dzīv. gk. Pļaviņās, savās mājās Skaldulejās.
Š. lit. darbība sākās 1902, kad laikr. "Pēterburgas Avīzes" lit. piel. 1902.9.VI public. viņa dzejolis "Iešu turp..." un skice "Saites". Š. lit. audzinātājs un atbalstītājs bija R. Blaumanis. 1910 iznāca pirmais Š. dzejoļu krāj. "Zirnekļa tīklā", kas, tāpat kā otrais krāj. "Zemes elpa" (1927), bija veltīts viņa brālim gleznotājam Aleksandram Štrālam. A. Štrāls bija arī daudzu Š. darbu ilustrators. Š. dzejā iezīmējās visai viņa daiļradei raksturīgie dziļas smeldzes, pasaules sāpju motīvi, dažkārt arī misticisms, erotisms. Formā daudzi dzejoļi tuvi tautasdziesmām. Š. lietojis un izkopis klas. formas, visvairāk sonetu.
1909 Rīgas Latviešu t-rī notika Š. lugas "Sāpju teika" pirmizrāde. Š. rakstīja arī prozu, kas līdz 1920 public. periodikā. 1920 iznāca pirmais stāstu krāj. "Dieviņa ļaudis", pēc tam - "Dzintara vārtos" (1921), "Saulīt\' tecēj\' tecēdama", "Sapņotāji", "Katrīnīte" (visi 1922). Š. stāstos daudz liktenīgas traģikas, sevišķi mīlas tēlojumos, dzīves uztvere padrūma, tāpat kā dzejā, agrīnajos stāstos spēcīgs erotikas elements. Personāžu vidū lielu vietu ieņem pusaudži, kas tēloti ar patiesu sirsnību. Š. proza pieder psihol. reālismam, bet tajā ir arī naturālisma un romantisma iezīmes.
Ļoti spēcīgi Š. daiļradi ietekmēja karš. Kara tēlojumiem veltīta poēma "Kauja pie Glemu Liepas" (1916, papildināta 1922), stāstu krāj. "Uguņainie krasti" (1923) un nozīm. Š. darbs - romāns "Karš" (1-2, per. 1921, grām. 1922-26). Rom. 3. daļas manuskripts pazuda spiestuvē vācu fašist. okup. laikā, fragmenti public. periodikā. Romānā "Karš" visspilgtāk izpaudās Š. antimilitārā, asinsizliešanu noliedzošā pozīcija. Viņš attēlojis kara nestās sāpes, kara nejēdzību.
Pēc. rom. "Karš" Š. gandrīz vairs neko nerakstīja. Dzīves pēdējos gados izd. dzejas izlase "Vakara degsme" (1964), kur tikai trīs dzejoļi bija sarakstīti no jauna pēc 2. pas. kara, un dzejoļi bērniem "Ziema nāk un ziema iet" (1967).
K. Štrāla romāns "Karš" ( pilnais manuskripts ar iekļautu daļēji saglabājušos trešo daļu, plašu K.Štrāla autobiogrāfisku atmiņu stāstu ievadā un Aleksandra Štrāla ilustrācijām romānam) izdots 2015. gadā kā veltījums viņam 135. gadu jubilejā (sastādītāja un izdevēja Kamena Kaidaka).
Š. daudz tulkojis, gk. prozas darbus: O. Ludviga "Jautrīte" (1908), P. Merimē "Bērtuļa nakts" (1930), Z. Lāgerlēvas "Gesta Berlings" (1936), M. Gorkija "Matveja Kožemjakina dzīve" (1947) un "Kļima Samgina dzīve" (3-4, 1953), I. Turgeņeva "Mednieka piezīmes" (1954), "Priekšvakarā" (1955), "Rudins" (1960), F. Dostojevska "Noziegums un sods" (1957), H. Ibsena "Spoki", I. Buņina prozu un A. Puškina dzeju. RS b. (1940).
Izd. divas stāstu izlases: "Saulē un ēnās" (1956) un "Likteņi" (1970). Pēc Š. nāves 1984 izd. dzejoļu izlase "Vālodzes balss".
L. Sūna E. Kārlis Štrāls // Ritums, 1924, 4-5; Ērmanis P. Kārļa Štrāla rakstnieka gaita un seja // Štrāls K. Raksti. R., 1939. 1. sēj.; Štrāls K. Autobiogrāfija // Varavīksne. 1980. R., 1980; Būmanis A. Kārlis Štrāls. R., 1981; Eglītis Anšlavs. Sevī vērsta personība // Eglītis A. Par rakstniekiem un grāmatām. R., 1993.
V. Vāvere
SaiknesKristiāna Štrāle-Dreika - Radiniece
Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
publicists
rakstnieks
redaktors
Dzimšanas vieta25.11.1880
Izglītojies
citi izglītības veidi
izglītību galvenokārt ieguvis pašmācību ceļā

1909
citi izglītības veidi
kā eksternis ieguvis skolotāja tiesības

1889
mācījies
Stukmaņu muižas Sofijas skolā

1886
mācījies
Bebrulejas pirmmācības skolā

1889–1893
mācījies
Kokneses pareizticīgo draudzes skolā
Miršanas vieta15.03.1970
Pļaviņas
Pļaviņas, Pļaviņu novads
ApglabātsPļaviņas
Pļaviņas, Pļaviņu novads
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1928. gada 14. novembra lēmumu.
IV šķira
1928

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Zemes elpa".
Literatūra
1928

Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Pļaviņas
(Pļaviņas, Pļaviņu novads)
15.03.1970Miršanas vietaPilsēta
2Pļaviņas
(Pļaviņas, Pļaviņu novads)
(Nav norādīts)ApglabātsPilsēta

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.